Kazhes pierakstu burtnīca

Nezinu, cik gadu garumā es nespēju saņemties noskatīties šo filmu. Manī tomēr dzīvo kaut kādi aizspriedumi, ar kuru pārvarēšanu tik viegli neiet. Piemēram,aizspriedums pret japāņu animācijas filmām. Tu vari man skaidrot simtiem reižu, ka anime var būt māksla un nevis tikai "Sailormoon" stila sviests (ja nu kas - neesmu redzējis nevienu Sailormoon sēriju, līdz ar to patiesībā neesmu kvalificēts, lai to sauktu par sviestu), bet man ir to ļoti grūti pieņemt.

"Toasters" ir viena no grupām, kas aizsāka trešo ska vilni ASV un šis ieraksts, iespējams, ir pirmais šī viļņa albums. Manā skatījumā gan šajā ierakstā dzirdamā mūzika ne tik ļoti izklausās pēc tā, ko mūsdienās saprot ar ska, un vairāk te dzirdamais man liek domāt par klasisku rokenrolu un varbūt surf rock. Dziesmas, protams, ir draudzīgas un lēkāšanai piemērotas, taču man šķiet, ka šajā ierakstā pietrūkst kaut kāda overdraiva, nezinu, kā to pareizi definēt, bet tas izklausās bišķi pārmērīgi pieradināts, pat labākajās tā dziesmās, tādās kā "Manipulator", prasās drusku vairāk mežonības un nesavaldības.

Dokumentāla filma par couchsurfing? Ja jau esmu skatījies pilnīgi idiotisku mākslas filmu par slēpņošanu, tad doķene par dīvānošanu būs pilnīgi vietā.

Līdzīgi kā Irāka, arī Singapūra neiekļuva 100 pirmo valstu sarakstā, kuru filmas noskatījos, kas apliecina - pasaulē ir vairāk nekā 100 valstu, kurās taisa filmas, kuras ir iespējams dabūt noskatīties arī mūsu pusē.

Laivu sezonas turpinājumā sestdien devos iekarot Daugavu. Iepriekšējais mēģinājums pūšļot pa tautas likteņupi beidzās ar smagu izgāšanos iztrūkstoša pumpja dēļ. Šoreiz bija paredzēts ambiciozāks maršruts -ar startu Ikšķilē, visu tuvumā esošo salu apmeklēšanu, laivojumu līdz Rīgas HES, laivas pārnešanu apkārt HESam, turpinājumu pa Sauso Daugavu līdz Valdlaučiem, iekāpšanu autobusā, braucienu uz centru, iekāpšanu vilcienā uz Saulkrastiem un došanos uz @bubliks vārda dienas svinībām. Gluži pēc plāna viss neizgāja, bet par to - pamazām.

Sit mani nost, bet es nesaprotu, kādā veidā šī filma nonāca manā skatāmo lenšu sarakstā. Nekad neesmu bijis sajūsmā par vesterniem. Movielens man to novērtē uz trim zvaigznēm - nebūt ne izcils rezultāts. Vienīgais, ko varu iedomāties - nominācija Zelta lauvai Venēcijas festivālā. Bet vai tiešām tas būtu pietiekams iemesls, lai mani ieintriģētu vesterns?

Pasākuma organizētājs. Cik labi ar šiem vārdiem tev asociējos es? Man pašam - pagalam slikti. Es tradicionāli esmu bijis tas tipāžs, kas labākajā gadījumā peld pa straumi, sliktākajā - stāv upes krastā un vēro peldētājus. Bet laivas kapteinis - pilnīgi noteikti nē. Un te pēkšņi sanāca, ka es organizēju geocaching pasākumu, organizēju to vienatnē, un vēl teju trīssimt kilometru attālumā no mājas. Kas man ir atgadījies? Patiesībā - nothing special.

This is an entry with links to all parts of the description of my Ukraine-Romania-Moldova trip.

Ko varētu nojaust, izlasot, ka esmu sācis klausīties "Deine Lakaien"? Pierādi, ka esi kvalificēts psihologs, tāds, kas māk ko vairāk nekā tikai kaķi klizmas veidā pieliet ar alkoholu!

I was nearing the part of my journey which I was eagerly awaiting and at the same time - quite worried about. Ok, not exactly worried but many people had told me that Transnistria is no place for a foreigner. "You'll have to pay bribes on the border", "there are soldiers everywhere", "you may get shot", "locals are dangerous" - these are just a few of the warnings that I heard. And I was just a few hours before entering this grey zone.