Kazhes pierakstu burtnīca

My sincere regards, My name is Daniel Wilson, from Sydney, Australia. I am sending you this email from the confines of my hospital room, I have been diagnosed to be suffering from Esophageal Cancer, to my greatest bewilderment; my doctor informed me that I have only a few months to live due to the spread of the cancer to other areas of my throat and upper chest. The news was so devastating to me, that I decided to stay within the confinement of my hospital room and live out my last days on earth quietly. I asked that my hospital room be equipped with a laptop so that I can take care of some outstanding issues. One of which is my desire to donate a sizable amount of money to cancer research institutes and other deserving charity organizations. I wish that you receive the funds, and assist me in disbursing the funds to the above mentioned organizations.

Biju apņēmies atdot 10 grāmatas bibliotēkai, un tagad tas beidzot ir izdarīts. Kopumā 2 dažādas bibliotēkas no manis saņēma 11 grāmatas, kuras viena no otras ļoti atšķiras gan satura ziņā, gan veidā, kā tās nonākušas manā īpašumā, taču grāmatas vienoja tas, ka tās visas bija relatīvi nesen izdotas, labā stāvoklī un, domājams, Rīgas bibliotēkās vairākas no tām līdz šim nebija sastopamas.

"Amon Düül II" ir viens visai īpatnējs muzikāls kolektīvs, kuru tā īsti par grupu saukt laikam nebūtu pareizi. Lai arī krautrokā viņi ir vieni no centrālajiem milžiem līdzās "Can", "Faust" un "Kraftwerk" (ja pēdējos, protams, vispār var saukt par krautroka pārstāvjiem), šī kolektīva vēsture ir ļoti īpatnēja. Sākotnēji bariņš radoši noskaņotu Minhenes jauniešu 1967.gadā izveidoja apvienību ar "Amon Düül", kas nemaz nebija grupa, bet gan tāds kā mākslinieku putras katls, kur katrs darīja to, ko atzina par labāku. Drīzumā šajā komūnā muzikāli noskaņotie mākslinieki izveidoja ansambli "Amon Düül", bet kādu laiku vēlāk arī "Amon Düül II". Jāpiezīmē, ka otrais "Amon Düül" nebija pirmā turpinājums, jo abi kolektīvi pastāvēja vienlaicīgi, daļa dalībnieku tiem pārklājās un rotēja savā starpā, un tāpat nevar teikt, ka "Amon Düül II" būtu tā kā futbolā rezerves komanda, kurā spēlē tie, kas netiek pirmajā manšaftē. Vienkārši bija divi "Amon Düül", no kuriem katram bija nedaudz atšķirīgs redzējums.

Pagājuši tikai desmit gadi, bet iedomāties, ka mūsdienās varētu tikt uzņemta līdzīga filma kā "Austrumi-Rietumi" vairs nav iespējams. Kā gan būtu iespējams, ka filmā, kuras tapšanā piedalās ievērojami krievu kinematogrāfa ļaudis, tiktu negatīvā veidā atainota ne tikai Staļina laika padomju savienība, bet arī valsts Hruščova laikā, pēc "personības kulta" beigām? Un patiesībā - pat par Staļina laiku mūsdienās tā īsti vairs tik slikti izteikties nevar. Bet šajā filmā vēl var, jo tā tapa pirms-Putina ērā. Filma ir patiešām starptautiska - līdzās franču kino pārstāvēm Sandrīna Bonērai un Katrīnai Denēvai šeit piedalās ievērojami krievu aktieri - Oļegs Meņšikovs, Sergejs Bodrovs jaunākais, un arī ukraiņu (Bogdans Stupka).

sk.attēlu

Šī filma, lai arī tā skaitās tapusi Ziloņkaula krastā, manās acīs vairāk būtu uzskatāma par Francijas kino produktu. Tiesa, Francijā tā par grāvēju nekļuva, toties daudziem par pārsteigumu tā kļuva par grāvēju ASV. Arī filmas režisors Žanžaks Ano vēlākos laikos savas filmas uzņēma ievērojamu starptautisku projektu ietvaros, zināmākās no viņa filmām ir The Name of the Rose (par kuru esmu uzrakstījis ļoti kritiski, lai gan tagad droši vien to novērtētu uz 7-8) un "Seven Years in Tibet" (kuru es pārsteidzošā kārtā neesmu redzējis). Taču šoreiz - par šo filmu "Melnie un baltie krāsās".

Pirms pāris gadiem iegādājāmies tādu lietu kā "dance pads". Taču kopš pirms aptuveni gada uz mājas datora tika uzlikts Ubuntu šie paliktņi bija praktiski palikuši bez lietošanas. Es gan kaut kad biju uzlicis Step Mania (uz kuras dziņa ir veidots komerciālais In The Groove), bet mani ātri nokaitināja apstāklis, ka šajā programmā automātiski nenāk līdzi neviena dziesma, bet materiāls, ko varēja lejuplādēt, lielākoties bija visai draņķīgas kvalitātes un bieži pat neatbilda ritmam. Līdz ar to tomēr bija nepieciešams kaut kā iedzīvināt In The Groove.

"I am the god of hellfire and I bring you..."

Par šādas filmas eksistenci uzzināju jau gandrīz uzreiz pēc tam, kad sākām skatīties tāda paša nosaukuma seriālu. Taču noskatījāmies to tikai pēc tam, kad to bija redzējis arī N.R. un rekomendējis kā vieglu vakara filmu. Patiešām - nekas vairāk nekā viegla vakara filma "Outsourced" nav, bet savā kategorijā, it īpaši, ja ņem vērā, ka tā ir labākajā gadījumā saucama par B kategorijas filmu, nemaz nav peļama. Atšķirībā no seriāla, filma patiešām ir uzņemta Indijā un tajā piedalās diezgan daudz aktieru ar Bolivudas pieredzi. Kas gan vienlaikus nozīmē, ka vairums šīs filmas indiešu rietumu cilvēkam neizskatīsies tik "cmuki" kā seriāla varoņi. Taču kur filmai pietrūkst naudas, tur to tā atgūst ar balls. Filma ir daudz drosmīgāka, nekā seriāls, un te tu neredzēsi skaistus indiešus strādājam super glaunā birojā, par kādu daudzi amerikāņi viņus varētu apskaust. Šeit tev "Western Novelties" birojs atradisies šķūnim līdzīgā būdā, nebūs ne miņas no LCD monitoriem un galvenā varoņa romantic interest seriālā nevarētu cerēt pat uz otrā plāna lomu. Sižets it kā ir ļoti līdzīgs - call center vadība izlemj ieekonomēt līdzekļus un savu biroju outsourc`ēt uz Indiju, un nosūta turp savu džeku. Vienīgā atšķirība - filmā Tods turp dodas tikai tādēļ, lai sagatavotu savu aizvietotāju, nevis permanenti kļūtu par uzņēmuma vadītāju (jo arī indiešu menedžeris, protams, būs lētāks). Un ar tādu atšķirību, ka corporate management filmā ir normāli dirsas, nevis salīdzinoši labie zēni, kā tas ir seriālā. Līdz ar to tas, kā filma rāda outsourcingu varbūt joprojām ir ļoti tālu no reālā skatījuma uz lietām, bet vismaz nav tāda zinātniskā fantastika kā seriālā redzamais.

Šī filma šķita drošs variants, ar ko sākt jauno, 2011.gadu. Viegla komēdija, par kuru visas iespējamās atsauksmes ir pozitīvas. Filma, kas sevi pozicionē kā gudru komēdiju pretstatā banāliem uz tīņu auditoriju mērķētiem mēsliem. Bet faktiski viss izrādījās tik slikti, cik vien iespējams.