Šī ir kārtējā no Terija Džonsa (Terry Jones) dokumentālajām filmām par tēmu Vēsture. Atšķirība no citiem viņa BBC raidījumiem šajā gadījumā ir tajā, ka par savas filmas tēmu Džonss nav vis izvēlējies sev tik tuvos Viduslaikus vai Romas impērijas laikmetu, bet gan ciparu (skaitli?) 1.

Jau pirms kāda laika uzrakstīts, bet domājams, ne visu redzēts - stāsts par manu ceļabiedru lidojumā no Vīnes uz Briseli.

Izlasīju šo grāmatu līdz pusei, un padevos. Varētu jau, protams, tālāk pa diagonālei izšķirstīt, lai noskaidrotu, kas ar Fordu un Džordžiju notiks tālāk, bet kaut kā negribējās. Kārtējo reizi pārliecinos, ka grāmatas ar daudz lappusēm man parasti nav īsti manā gaumē. Un šoreiz vienkārši man grāmata šķita nejauka un vēl arī garlaicīga. Latviskais tās nosaukuma tulkojums "Zemes blūzs" mani ieintriģēja, tālab uzdāvināju šo grāmatu mammai uz Z-svētkiem. Cik nojaušu, viņai to izlasīt neizdevās, vismaz, kad ņēmu to palasīt, nekādas atsauksmes nesaņēmu, un tagad saprotu, kādēļ. Grāmatas sižets - par zvejnieka sievu, kurai izveidojas sakars ar maluzvejnieku. Brīnišķīgai seksa ainai seko izrēķināšanās ar vīrieša suni no legālo zvejnieku puses (ja ir viena lieta, kas man riebjas jebkādos "mākslas" veidos, tās ir ainas ar vardarbibu pret dzivniekiem), un vīrieša bēgšanu, baidoties par savu dzīvību.

Pirms spēlēm pret SKA padomju hokeja leģenda Boriss Marojovs teica:

Kad pagājušā gada janvārī izlasīju "Ostendes sapņotāju", biju pamatīgi šokēts, ka veselus četrus gadus biju izticis bez jaunu Šmita grāmatu atklāšanas un izteicu vēlmi, kaut man nākamo viņa grāmatu nebūtu jāgaida atkal tikpat ilgi. Turklāt interesants ir tāds apstāklis, ka ir vesela virkne šī autora darbu, kurus lasījis neesmu, bet neko tur padarīt nevaru, jo pagaidām manas franču valodas zināšanas ir ļoti tālas no tā, lai varētu tajā mēģināt lasīt daiļliteratūru.

Visapkārt daudz (domājams - pamatotu) runu, ka milzīgu daļu Dinamo biļešu izķer spekulanti, lai vēlāk pārdotu tālāk par lielāku naudu. Mans mērķis nav vērtēt šādu rīcību no tikumiskā viedokļa, bet gan gribas saprast - kādā veidā šī sistēma darbojas.

"Happenstance" jeb "Le Battement d`ailes du papillon" ir viena no diezgan daudzajām filmām, kas pasniedz stāstu ar tēmu "everything is connected" un izmanto visnotaļ populāro apgalvojumu par tauriņa spārnu vēzienu virs viena okeāna, kas var izraisīt orkānu citā okeānā.

Pirmo pusi šīs filmas noskatījos Vīnes lidostā par lielu prieku manam priekšniekam un vienam IT kolēģim no Šveices, kas abi pauda pārsteigumu, kā gan kāds vispār spēj skatīties rumāņu kino un kā gan šajā valstī vispār var tapt filmas. Nekas, ka pēdējo gadu laikā vairākas rumāņu filmas iekarojušas daudzas sirdis, un arī Amerikā tās izrādītas visnotaļ plaši, bet "4 mēneši, 3 nedēļas, 2 dienas" pat ieguva galveno balvu Kannu festivālā. Arī "Policists, īpašības vārds" ir viena no šīm - jaunā Rumānijas kino viļņa filmām, Kannās izrādīta ar labiem panākumiem, arī ASV kritiķi par to izteikušies visnotaļ labi.

Uzgāju testu, kurā pārbaudi savas spējas atšķirt japāņus, korejiešus un ķīniešus. Mans rezultāts - pareizi atpazīti 6 no 18, kas liecina, ka nav man šādu spēju. Protams, te jautājums, cik tipisks attiecīgās valsts pārstāvis ir katrs šeit redzamais cilvēks.

Filma "Skābes nams" uzņemta pēc trīs Ērvina Velša stāstu motīviem (no tāda pat nosaukuma krājuma), un filmas scenāriju veidojis pats Velšs. Sevi es par Velša cienītāju neuzskatu - esmu izlasījis divas viņa grāmatas, tai skaitā "Skābes namu", manai gaumei viņš šķiet nedaudz par pretīgu. Un tomēr - svešvalodu bibliotēkā paņēmu DVD ar šo filmu. Kādu laiku nekādi nesanāca to noskatīties, jo mans daiļais Ubuntu negribēja draudzēties ar DVD formātu, tad vēlāk es pats nejauši biju atvienojis DVD lasīkli, bet nule beidzot viss ir saregulēts un DVD uz mana datora tiek spēlēti normāli.