No manas puses būtu ļoti oriģināli un "šallaini" atzīt, ka filma, kuras laikā divi no četriem skatītājiem iemiga, bet pārējie neiemiga tikai principu dēļ, ir īsts kino mākslas šedevrs. Es varētu pasludināt "Atvadas no Falkenbergas" par pēdējo gadu izcilāko zviedru filmu un paust savu sašutumu, ka Oskaru ceremonija šo filmu nepamatoti apgāja ar līkumu.

Ar "Tuneli" man sanāca kārtējais pārsteigums - biju pilnīgi pārliecināts, ka šī filma vēstīs par kādu angļu radioelektroniķi, kurš strādā pazemes tunelī starp Rietum- un Austrumberlīni, starptautiska projekta ietvaros izspiegojot austrumvācu vadoņu telefonsarunas ar Maskavu. Biju lasījis šādu grāmatu, zināju, ka tā tikusi ekranizēta, un biju pārliecināts, ka šī ir tā filma.

"Zem sarkanā karoga" ir pēdējais Lao Še romāns, kurš, kā tas ar pēdējiem romāniem gadās diezgan bieži, tā arī palika nepabeigts. Taču kādas konkrētas grāmatas nepabeigtība nekad nav kļuvusi par iemeslu izdevējiem to nepublicēt. Jo zināms, ka mirušu ievērojamu rakstnieku jaunatklāti darbi allaž saceļ pietiekamu ažiotāžu, lai tiem atrastos pircēji. Ar kvalitāti un darbu pabeigtību, protams, iespējami varianti. Reizēm nepabeigts darbs var kļūt par vispārāko klasiku - ņemsim par piemēru kaut vai visus Kafkas romānus. Taču citkārt tā ir vienkārši pusfabrikāta pasniegšana par gatavu ēdienu - un ja kas, tāda tiek praktizēta ne vien literatūras, bet arī mūzikas pasaulē (un arī tur iespējami gan pozitīvie piemēri - kā Harisona "Brainwashed", gan negatīvie - piem., Queen "Made in Heaven").

We got up at around eight in the morning and just before ten we were ready to go. The trip was undertaken in our regular squad - the s3ped team + Kazhe&Liencha team (including the most avid geocaching dog). We idea was simple - first go to the Engure lake nature park, rent a boat on the lake, then go further by the lake, see some wildlife, then - to Mērsrags and from there - back to Riga via Tukums. For some reason I`m too lazy to write anything more about it - I`ve already given the basic facts. I can only add that for a couple of times we got into heavy rain, looked for some really nasty shitcaches, we`re attacked by a wild cow and for a couple of hours dreamed about hotdogs. In the evening we went back to Riga, where most of the participants fell asleep during a Swedish film. That was one pleasant Saturday, so I would say, although you probably wouldn`t be able to understand that from this too brief description.

Noskatījāmies arī otro "The Big Bang Theory" sezonu. Ko varu teikt? Lai arī joprojām personāži (pamatā Šeldons) izceļas ar lielu daudzumu perfektu citātu un daudzām situācijām, ar kurām varu labi identificēties, ilgtermiņā laikam man tomēr nebūtu intereses šim seriālam sekot - tas patiešām pārāk virzās uz līdzību ar "Friends", un tā pamata "fīča" kļūst pārāk vienveidīga. Un tas apstāklis, ka personāži ir perfekti konstanti un nemainīgi savā uzvedībā un raksturā, proti - iespējami raksturīgi standarta sitkomam, tas man īsti nepatīk. Atkal jau ņemšu par piemēru salīdzinājumam lielisko "Spaced" - tur Saimona Pega varonis arī bija pietiekoši lielā mērā gīks, kurš iekrita dziļā depresijā pārāk sliktas jaunās "Star Wars" daļas dēļ (līdzīgi arī iekš "Big Bang" Šeldons apgalvo, ka viņš vēlas, lai Džordžs Lūkass viņam liktu vilties tieši tādā filmu secībā, kā pats Lūkass iecerējis), bet šeit tie personāži tomēr ir un paliek pārāk stereotipiski un ilgtermiņā nesaistoši. Vienīgais, kas kaut cik mainās un attīstās līdz ar laiku, ir Leonarda un Penijas attiecības, bet tas, diemžēl, ir viens no mazāk aizraujošajiem šī seriāla aspektiem. Arvien lielāku lomu iegūst arī sākotnējie otrā plāna personāži - Volovics un Kutrapali, bet tas, man vismaz tā šķiet, visvairāk ir saistīts ar to, ka ar pamata varoņiem seriāla autori īsti nezina, ko tālāk iesākt. Faktiski es tā domāju, ka šis seriāls varētu būt bijis lielisks, ja vien tas būtu veidots pēc angļu parauga - divas sezonas, katrā sešas-septiņas sērijas, un tev kā skatītājam joprojām nepietiek, joprojām tu gribi zināt, kas tur notiks tālāk. Bet šeit tā visa ir pārāk daudz, un tas man kaut kā ne visai. Protams, lieki iedomāties, cik draņķīgs kļūtu IT Crowd, ja tam būtu ap 20 sērijām sezonā...

Turpinu savu modernās latviešu literatūras iepazīšanas projektu. Jāatzīst, ka līdz šīs grāmatas paņemšanai bibliotēkā vispār neko nebiju dzirdējis par tādu Artūru Snipu. Kā izrādās, Snips ir dzimis 1949.gadā Krasnojarskas novadā izsūtītu zemnieku ģimenē, Latvijā atgriezies 1958.gadā, beidzis RPI (tag. RTU) Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, uzrakstījis dažas grāmatas, no kurām "Pasaule pēc tam" šķiet, ka ir visievērojamākā.

Būtu pārspīlējums apgalvot, ka trešo "Ledus laikmeta" daļu es būtu gaidījis ar sevišķu nepacietību. Patiesību sakot, trešās daļas dažādām filmām diezgan bieži ir pamatīgi neveiksmīgas - vai tas būtu "Krusttēvs", "Šreks" vai "Atpakaļ nākotnē", "Viens mājās", vai kaut "Amerikāņu pīrāgs". Tradicionāli līdz trešajai daļai (vismaz attiecībā uz vieglāka satura kino, un it īpaši uz animāciju) varoņi ir paspējuši apgādāties ar ģimeni un piedzīvojumos arvien lielāku lomu spēlē viņu bērni. Reizēm tas noved pie dramatiski sliktiem rezultātiem, un "Šreka" piemērs varētu būt sliktākais, kas man nāk prātā.

Liene teica, lai es uzrakstu. Tālab še nu būtu:

Nezinu, jau kuro reizi tā pastāvēšanas vēsturē, manā blogā iestājies ilgāks klusums. Kā parasti - saistīts ar dažādām rūpēm un lietām, un vēl ar vasaras slinkumu. Taču droši zinu, ka agrāk vai vēlāk atsākšu rakstīt, cerams, ka agrāk. Pagaidām labākais, ko varu iedot palasīt, ir mans svaigākais raksts DELFos - par Celtnieka futbolkomandu.

Ar nožēlu jāatzīst, ka manas zināšanas Ķīnas kultūrā ir gaužām šauras un tiecas uz nulli. Ne tādā ziņā, ka tās turpinātu samazināties, bet tādā ziņā, ka to ir ļoti maz.