Kazhes pierakstu burtnīca

Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs atbilstoši rakstam DELFI apgalvo sekojošo:

Actually it`s not a bet as I don`t put money on it, it`s just for me to check how accurate (or innacurate) my predictions are. In square brackets I`ll add the result that I would wish for (a one that I would find possible yet unlikely).

Ar "Third" Soft Machine diezgan droši no rokmūzikas lauciņa veic pāreju uz džezu, un vismaz sākotnēji šai pārejai nebija ne vainas (lai arī pirmie divi viņu ieraksti man tāpat patīk labāk par šo). Turklāt grupa, kamēr tajā turpināja darboties Vaiets, nevarēja pilnīgi atteikties no savām dīvainībām.

Atbilstoši informācijai, ko ievācām pēdējās dienās, veidoju apkopojumu par Ļeņina pieminekļu atrašanās vietām Latvijā. Man patiesībā ir vienalga, vai Ļeņina piemineklim mūsdienu Latvijā vieta ir garāžā, laukumā vai tikt pārstrādātam zvaniņos, bet vienkārši interesanti - kādi dažādi "likteņi" piemeklējuši šīs statujas.

Today on the road from Gulbene to Madona we got desperate - it seemed that there are no good and moderately priced motels near Madona, and then we found hotel Jānis. It is not cheap (30 lats from two persons) but quite fancy and there even is free wireless! And a nice TV set in the room.

Patiesībā es sevi neuzskatu par postmoderni alternatīvās mākslas cienītāju un no tiem cilvēkiem, kas tusē pa Andrejsalas alternatīvajiem pasākumiem, es nepavisam neesmu. Taču "Rīgas mākslas telpa" vismaz ar pirmo tur redzēto izstādi - paraspoguļiem - mani bija ieintriģējusi. "Nelāgs joks" arī ieinteresēja ar savu aprakstu, taču praksē sevišķi saistoša šī izstāde neizrādījās. Faktiski šajā izstādē patiešām tika rādīti dažādu mākslinieku un "mākslinieku" muļķīgi joki, kuri reizēm bija vienkārši nejauki (proti - tādi, kas man patīk), bet reizēm - stulbi. Dažādos žanros, dažādās tehnikās un kopumā pat nemaz ne garlaicīgi. Labs bija kāds velsietis, kas bija safilmējis pāris stundas ar dažādiem nelāgiem jokiem, tos bija tiešām interesanti skatīties. Bet viss šī pasākuma iekārtojums man vispamatīgāk atsita atmiņā Turīnas Kino muzeja iekārtojumu tikai tādā pusbomžu variantā. No video filmām, ko šeit izrādīja, kā jau minēju, daļa man patika - lieliskas bija plastilīna pornenes, minūti garais kaprača Baywatch bija spēcīgs, bet karostā filmētā bērnu futbola spēle bija bezjēdzīga, sieviete, kas ekrānā runāja par to, kā viņa izliekas par mākslinieci, nebija smieklīga un latvietis - porno video reklamētājs izstāžu prezentācijās nebija baudām ilgāk par vienu-divām minūtēm, jo pārāk atsita lētu un stulbu "Slēptās kameras" raidījumu. Vispār būtu interesanti pārmaiņas pēc aiziet uz kādu klasiskāku izstādi, bet redzēs kā nu sanāks.

"Baby Mama" ir viena no tām otrās šķiras komēdijām, kuras tev nepaliek atmiņā ne ar ko īpašu, kurās ir daži asprātīgi joki, daudz neveiksmīgu joku, maksimāli prognozējams sižets, klišejiski personāži un triviāla morāle. Un vienlaikus savā ziņā tā nemaz nav tik slikta filma (cik absurdi lai tas arī kādā brīdī nešķistu). Filmas tematika, protams, ir vistradicionālākā - par to, ka karjera nav viss šajā dzīvē, ka laiku vajag veltīt arī attiecībām, bērniem un tā tālāk. Nosaukt šādu pieeju filmā par kaut ko svaigu un nedzirdētu man pirksti neceļas. Tas ir redzēts šur un tur un pat "Click" bija par to. Bet šeit pieeja savā ziņā ir pat vēl ekstrēmāka - šis cilvēks, kam nav privātās dzīves, ir 37 gadus veca sieviete, kura tikai tagad sapratusi, ka viņa grib bērnu, bet nevar pie tāda tikt. Kā izrādās (tu noteikti vēlies dzirdēt šo detaļu) - viņai ir T formas dzemde, kas dara bērna ieņemšanu praktiski neiespējamu, un ārsts pasaka, ka iespēja viņai kļūt par māti esot apmēram viens pret miljonu. Vai man vajadzētu šeit iekļaut kādu spoileri? Ups, laikam jau iekļāvu.

Ja nemaldos, "Nothing Like the Sun" tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Stinga veikumiem kopš viņš pārstāja būt "Police" dalībnieks. Un, protams, civilizētajā pasaulē droši vien ikviens kaut dažas reizes ir dzirdējis "Englishman in New York", kas man vismaz pilnīgi noteikti ir viena no tuvākajām Stinga dziesmām un par kuru es brīnos, ka tās panākumi čārtos nebija sevišķi satriecoši. Pārējie divi ieraksta singli - "Be Still my beating heart" un "We`ll be together" nav gluži tik spektakulāri, bet arī pietiekami labi.

Eh, kā man patīk notāri. Un visādi citādi valsts pārstāvji. Viņi lielākoties ir tik kompetenti, tik labi saprot lietas būtību un nemaz viņiem nav noslieces pašu primitīvāko uzdevumu sajāt līdz pēdējam.

Mani jau kādu laiku moka kāds ar autortiesībām saistīts jautājums, proti, par autortiesībām attiecībā uz presē publicētiem materiāliem. Interneta vietnē www.periodika.lv par šo lietu rakstīts šādi: