Kazhes pierakstu burtnīca

Pēdējā laikā esmu aizrāvies ar visādu aprakstu veidošanu - par to, kur esmu reiz bijis, ko darījis utt (it īpaši attiecībā par velosipēdiem), bet viens ir droši - es nerakstīšu detalizētu aprakstu tam ceļojumam manā dzīvē, ar kuru es varētu visvairāk lepoties, ka tādā ir devušies tikai pavisam nedaudzi cilvēki. Proti - braucienam ar tvaikoni pa Jeņisejas upi no Krasnojarskas līdz pat Dudinkai / Noriļskai stipri tālu Sibīrijas ziemeļos. Kāpēc es par to nerakstīšu? Tāpēc ka man tolaik bija nepilni astoņi gadi un no šī brauciena man nav pat vienas vienīgas fotogrāfijas, kas faktiski nozīmē vienu - ļoti pabalējušas un nekonkrētas atmiņas bez sevišķas vērtības. Un tā man ir patiešām žēl.

"Tilai" jeb "Likums" ir pirmā Melnās Āfrikas filma, ko esmu redzējis. Tīri kā kino skatīšanās piedzīvojums tā man pavēra pilnīgi jaunus horizontus, jo - nebaidos to teikt - kaut ko tamlīdzīgu nekad iepriekš nebiju redzējis. Un varu piebilst, ka ja es nebūtu dzirdējis Ievas Inces atstāstījumu par viņas Malavi pavadīto gadu, man šī filma droši vien būtu šķitusi vēl dīvaināka nekā man tā šķiet tagad.

Līdz ar Simpsonu otrās sezonas noskatīšanos, tā vismaz patlaban izskatās, apstājas mūsu mēģinājums noskatīties "visus simpsonus". Vai nu es kļūstu vecs, vai arī kas cits, bet tie laiki, kad es Simpsonus uzskatīju par visu laiku izcilāko animācijas seriālu, šķiet, ir garām. Varbūt tas liecina par mana prāta pakāpenisku briedumu, bet varbūt - par to, ka es vairs nemāku smieties. Bet varbūt tas tikai liecina, ka zapte bez sviesta plastmasas pudelē nav lietojama, lai ierīvētos ar dvieli.

Ja nemaldos, "Down to Earth" bija pirmais Ozija solo albums, kuru tā kārtīgi ņēmu un klausījos. Tolaik mani šis ieraksts pārsteidza ar savu spēku un to, cik labi Ozijs spēj būt uzticīgs savam tēlam arī 30 gadus pēc savas mūziķa karjeras sākuma. Tagad, vairākus gadus un daudzus Ozija ierakstus vēlāk, es vairs neesmu par to tādā sajūsmā kā savulaik, tomēr savas pozitīvās puses šajā vecā sikspārņu grauzēja ierakstā es saskatīt varu joprojām.

"Scenes of a sexual nature" nav viena no tām filmām, kas iegūst lielu daudzumu balvu prestižos festivālos vai nopelna simtiem miljonu dolāru. Vienlaikus tā nav viena no tām filmām, kurām veidojas spēcīgas fanu grupas vai par kurām sajūsmā būtu kritiķi. Bet tā kalpo par kārtējo pierādījumu tam, ka ne jau visur visu izšķir nauda.

"Almost Famous" zvaigzne Patriks Fjūdžits ir atgriezies un viņš ir gatavs tev sadot pa ģīmi. Patiesību sakot, viņš nevis tev sados pa ģīmi, bet gan pārgriezīs sev vēnas. To jau arī vēsta filmas nosaukums, bet es tev vēstu vienu: NOSKATIES ŠO FILMU!

Nobeigums. Skat.: 1.daļa, 2.daļa, 3.daļa.

Beidzot es esmu sasniedzis ar "Look at yourself" ierakstu, kurā atrodama droši vien izcilākā Uriah Heep dziesma. Par to man pat ir atsevišķs stāsts. Proti, reiz senos laikos man bija kāda Centrāltirgū iegādāta kasete ar nosaukumu "Platinum Ballads", kurā līdzās tādiem eposiem kā Rolling Stones "Angie" un Styx "Boat on the River" bija arī šī Uriah Heep dziesma. Dīvaini, ka tikai šīs trīs dziesmas no tās kasetes spēju atcerēties. Ā, laikam vēl bija Nazareth ar "Love Hurts".

Alesandro Bariko darbs "Bez asinīm" ir droši vien īsākais romāns, ko man jebkad nācies lasīt. Tas vēsta par divām sastarpēji saistītām epizodēm. Pirmajā - kādas mazas meitenītes klābūtnē (viņai esot paslēptai zem grīdas) tiek nogalināts viņas tēvs un brālis. Otrā - viņa sastopas ar pēdējo dzīvo no trim vīriešiem, kas bija šajā dubultslepkavībā iesaistīti.

Turpinājums. Skat.: 1.daļa, 2.daļa.