Kazhes pierakstu burtnīca

Šī ir viena no grupām, par kuru es interesējos laikā, kad mani bija pārņēmis swing revival. Eh, kas tie bija par jaukiem laikiem. Tādā ziņā, ka svings tomēr ir viens no dzīvīgākajiem populārās mūzikas novirzieniem. Pat pirmais disks, ko ierakstīju Lienčai, bija tieši dažādu neo-svinga izpildītāju dziesmu izlase, un arī no šī ieraksta dažas dziesmas tajā ietilpa.

"Penelope" ir romantiska komēdija par kādu sievieti, kurai atgadījies piedzimt ar cūkas šņukuru deguna vietā. Labi, ka viņas vecāki ir zilasiņu bagātnieki un spēj meiteni pasargāt no sabiedrības un sabiedrību no meitenes. Taču tā kā meitenē ir realizējies dzimtas lāsts, ka pirmā dzimusī meitene būs ar cūkas ģīmi līdz brīdim, kamēr viņu iemīlēs kāds viņas līdzvērtīgais, viņas māte ir pilna apņēmības meiteni izprecināt un lāstu laust.

Visu cieņu veikala servisam. Pasūtījām Polaroid kaseti, vakar man zvana, esot pienākusi (tā kā tas nav īsti veikals, uz vietas viņiem nav praktiski nekā). Šodien Lienča ar jauno velosipēdu brauca pakaļ, bet ar riteni jau iekšā iet nevar. Piezvanīju uz veikalu, pastāstīju, ka man sieva atbraukusi pēc kasetes, bet nevar ieiet iekšā, tad nu pārdevēja iznāca laukā, viss nokārtojās, attieksme maksimāli laipna. Kopumā: ļoti pozitīvi vērtējams veikals, kurā var pasūtīt citur nepieejamas preces + laipna attieksme. Ko vairāk var vēlēties?

Klausīties Doniju Osmondu, varu tev atklāt, nav stilīgi. Ja es būtu 13 gadīga meitene 1973.gadā, tad es varētu viņu klausīties. Ja man tolaik būtu bijis 10 gadi, tad arī. Bet 2008.gadā 24 gadus vecam vīrietim Donijs Osmonds diez vai būtu ieteicams lielos daudzumos.

Atceros, kādu skandālu šī zviedru dokumentālista filma sacēla Latvijā 2001.gadā, kad katrs, kam nebija slinkums komentēja to, cik liels maitas gabals ir šis zviedru izvirtulis. Kā pirms brīža izlasīju internetā, vairums šo kritizētāju filmu redzējuši, protams, nebija, bet zināja, ka tā ir slikta un nepatiesa.

Čingizs Aitmatovs, protams, ir kulta rakstnieks, kas nozīmīgs ne vien bijušās PSRS teritorijā, bet arī ārpus tās. Tomēr man nākas atzīt, ka vismaz pēdējie divi viņa darbi, ko esmu izlasījis, mani pārāk nesaistīja. Savulaik, kad lasīju "Un garāka par mūžu diena ilgst", tas šķita labs, bet jāņem vērā, ka es no šī romāna neko neatceros, līdz ar to paļauties uz manu atmiņu nebūtu tas gudrākais pasākums.

Jau kopš pagājušās trešdienas rīta mums mājās nav interneta. Esmu bezgalīgas reizes zvanījis provaiderim, kas skaidro, ka esot problēmas ar Lattelecom, kas tur kaut ko pārveidojot un nekādi nevarot pabeigt, bet man no tā vieglāk nekļūst. Iepriekš patiesībā nebiju apjautis, par cik organisku manas dzīves sastāvdaļu internets ir pārvērties. Katru vakaru vairākas reizes rodas situācija, kad vajadzētu tā kā kaut ko noskaidrot, apskatīties, bet neta ta nav... Gandrīz katru vakaru tagad apciemojam kādus no saviem laimīgākajiem - ar internetu apveltītajiem - draugiem, tādējādi veidojot sev arvien spēcīgāku narkānu imidžu. Patiešām ceru, ka kaut kad tuvākajās dienās kaut kas mainīsies, pretējā gadījumā nāksies vien ievilkt Lattelecom internetu. Kā apskatījos, izmaksas no šī prieka man kā cilvēkam, kam nav telefona līnijas, varētu būt bišķi virs 50 latiem (pieņemot, ka modēmu pirkšu, nevis īrēšu). Protams, mēneša maksa tam būs lielāka un ātrums - tāds pats, kādam teorētiski vajadzētu būt no mana tagadējā pieslēguma, bet arvien vairāk izskatās, ka nekādu alternatīvu variantu tāpat man nav.

Schade, dass Antonio Vivaldi so jung starb und es nicht erleben konnte, wie Donna Summer seine Idee über vier Jahreszeiten verbesserte. Wenn der Italiener wenigstens für 300 Jahre langer gelebt hätte, könnte er dann ruhig sterben - sein Werk lag in guten Händen.

Zinaīda Jevdokimova Latvijā ieradās 1957.gadā kā septiņus gadus veca meitene. Viņas ģimene pirms tam bija dzīvojusi Baškīrijā. Zinaīdas tēvs Hasīds bija slepens musulmaņu terorists, kas izlikās par godīgu padomju nākotnes celtnieku. Viņas māte Fatima bija slepena musulmaņu teroriste, kas izlikās par vienkāršu padomju rūpnīcas strādnieci. Jevdokimovs nebija viņas tēva īstais uzvārds, patiesībā viņš bija Al-Šarifs, bet ērtības labad viņš bija pieņēmis padomju sabiedriskā darbinieka Grigorija Jevdokimova uzvārdu. Zinaīda patiesībā arī nebija viņa meitas īstais vārds, taču domājot par meitas skolas gaitām, viņas vecāki izlēma papīros viņu nereģistrēt viņas īstajā vārdā - Šahīda.

Kāda ir jūsu attieksmi pret faktu, ka mūsdienās arvien vairāk zēnu kļūst par programmētājiem?