Kazhes pierakstu burtnīca

Līdz ar Simpsonu otrās sezonas noskatīšanos, tā vismaz patlaban izskatās, apstājas mūsu mēģinājums noskatīties "visus simpsonus". Vai nu es kļūstu vecs, vai arī kas cits, bet tie laiki, kad es Simpsonus uzskatīju par visu laiku izcilāko animācijas seriālu, šķiet, ir garām. Varbūt tas liecina par mana prāta pakāpenisku briedumu, bet varbūt - par to, ka es vairs nemāku smieties. Bet varbūt tas tikai liecina, ka zapte bez sviesta plastmasas pudelē nav lietojama, lai ierīvētos ar dvieli.

Ja nemaldos, "Down to Earth" bija pirmais Ozija solo albums, kuru tā kārtīgi ņēmu un klausījos. Tolaik mani šis ieraksts pārsteidza ar savu spēku un to, cik labi Ozijs spēj būt uzticīgs savam tēlam arī 30 gadus pēc savas mūziķa karjeras sākuma. Tagad, vairākus gadus un daudzus Ozija ierakstus vēlāk, es vairs neesmu par to tādā sajūsmā kā savulaik, tomēr savas pozitīvās puses šajā vecā sikspārņu grauzēja ierakstā es saskatīt varu joprojām.

"Scenes of a sexual nature" nav viena no tām filmām, kas iegūst lielu daudzumu balvu prestižos festivālos vai nopelna simtiem miljonu dolāru. Vienlaikus tā nav viena no tām filmām, kurām veidojas spēcīgas fanu grupas vai par kurām sajūsmā būtu kritiķi. Bet tā kalpo par kārtējo pierādījumu tam, ka ne jau visur visu izšķir nauda.

"Almost Famous" zvaigzne Patriks Fjūdžits ir atgriezies un viņš ir gatavs tev sadot pa ģīmi. Patiesību sakot, viņš nevis tev sados pa ģīmi, bet gan pārgriezīs sev vēnas. To jau arī vēsta filmas nosaukums, bet es tev vēstu vienu: NOSKATIES ŠO FILMU!

Nobeigums. Skat.: 1.daļa, 2.daļa, 3.daļa.

Beidzot es esmu sasniedzis ar "Look at yourself" ierakstu, kurā atrodama droši vien izcilākā Uriah Heep dziesma. Par to man pat ir atsevišķs stāsts. Proti, reiz senos laikos man bija kāda Centrāltirgū iegādāta kasete ar nosaukumu "Platinum Ballads", kurā līdzās tādiem eposiem kā Rolling Stones "Angie" un Styx "Boat on the River" bija arī šī Uriah Heep dziesma. Dīvaini, ka tikai šīs trīs dziesmas no tās kasetes spēju atcerēties. Ā, laikam vēl bija Nazareth ar "Love Hurts".

Alesandro Bariko darbs "Bez asinīm" ir droši vien īsākais romāns, ko man jebkad nācies lasīt. Tas vēsta par divām sastarpēji saistītām epizodēm. Pirmajā - kādas mazas meitenītes klābūtnē (viņai esot paslēptai zem grīdas) tiek nogalināts viņas tēvs un brālis. Otrā - viņa sastopas ar pēdējo dzīvo no trim vīriešiem, kas bija šajā dubultslepkavībā iesaistīti.

Par gadiem man kaut kas tagad ir pilnīgi sajucis, bet laikam sanāca tā, ka Ziņģim savs velosipēds parādījās kaut kad vienpadsmitās klases laikā un tuvāk mācību gada sākumam pie saviem velosipēdiem tika arī N.R. un Buu. Mēs – vecie velobraucēji – Ziņģis, Sīcis, es – uz šiem jaunajiem veloentuziastiem raudzījāmies ar zināmu skepsi, ka viņiem velosipēdi nopirkti tikai izrādīšanās pēc, ka par intensīviem velo braucējiem viņi nekļūs. Laiks parādīja, ka attiecībā uz Bū sava tiesa tur bija, bet par N.R. to gan nevar teikt, jo – un tas man ir jāatzīst – vairākus pēdējos gadus viņš gadā nobrauc ievērojami vairāk kilometru nekā es.

Tā kā šodien man ir darba diena, bet 99% Latvijas iedzīvotāju nav, šī varētu būt īstā situācija, kad izveidot ierakstu manam projektam Ar filmām apkārt pasaulei (tā nosaukums gan mainās atkarībā pie dažādiem ierakstiem). Ideja ir pavisam vienkārša - skatos pa vienai filmai no katras valsts (protams, tas nenozīmē, ka es vairs neskatos citas angļu, amerikāņu un franču filmas, bet vismaz reizi nedēļā cenšos noskatīties kādas jaunas valsts filmu. Tabulā ieraksti sakārtoti pēc iedzīvotāju skaita (pieņemot, ka lielo valstu filmas ir vieglāk pieejamas - lai gan attiecībā uz Āfriku šis princips varētu nedarboties). Un jā - es zinu, ka tas ir nožēlojami, ka manā sarakstā nav Ķīnas. Pieņemsim, ka es šo valsti patlaban boikotēju Tibetas dēļ (starp citu - laba ideja). Katrai valstij, kuras filmas esmu skatījies kopš par to rakstu web lapā, izvēlēta filma ar labāko vērtējumu, ja labākie vērtējumi ir vairāki, tad izvēlēta tāda filma, kas ir mazāk populāra.

"Dzeltenā suņa ala" ir filma, kas pārstāv Mongoliju manā projektā "Ar filmām apkārt pasaulei". Nezinu, vai tev tas ir zināms, bet Mongolija ir pasaulē vismazāk blīvi apdzīvotā valsts (par to zemāks iedzīvotāju blīvums ir vien Rietumsahārā, Grenlandē un Falklendu salās, bet tās visas nav patstāvīgas valstis). Uz vienu kvadrātkilometru šajā valstī ir 1.7 iedzīvotāji (Latvijā - 36), tiesa pēdējos gados iedzīvotāju skaits valstī pieaug (lai arī es pāris minūšu laikā nespēju noskaidrot, kāpēc, jo dzimstība tur augsta nav, un par imigrāciju neko ar neredzēju).