Kazhes pierakstu burtnīca

Ilgstošu "pētījumu" rezultātā, pārbaudot visas birojā pieejamās tējas "zortes", esmu atklājis man vispiemērotāko tēju - Pickwick mežrožu tēju ar persiku aromātu. Droši vien tas ir mazliet "sissy" un īsti veči dzer tikai melno tēju, kas vēl turklāt uztaisīta pieckāršā stiprumā, bet man tāpat ir labi.

Parasti es šeit nemēdzu rakstīt par īs-ierakstiem (EPs), bet Braiena Meja dēļ taču varu uztaisīt nelielu izņēmumu, ne? Turklāt runa taču šoreiz nav par viņa kārtējo sadarbību ar Britniju vai grupu FIVE, bet gan par ierakstu, kurā viņš sev par palīgu pieaicināja pašu Ediju van Heilenu.

Šāds virsraksts varbūt ir nedaudz par skaļu, bet nule esmu konstatējis, ka portālā www.latvija.lv ir parādījies pirmais e-pakalpojums. Protams, novērtēt tā kvalitāti nevaru, jo e-paraksta man nav, bet fakts kā tāds ir iepriecinošs. Tā nepaies ne 10 gadi un šis portāls patiešām kļūs funkcionāls.

Intro teksts: Es neko nezinu par globālajām politiskajām lietām, esmu vienkāršs cilvēks no ielas, kas izsaka savus ne pārāk pamatotos spriedumus.

Vispār es cenšos šeit anekdotes nelikt (it īpaši tādas, kas citur jau lasītas pirms laba laika), ja nu vienīgi Diskonta jaunrades produktus, bet šodien situācijā, kad manā darbavietā programmētāju telpā ievācas sieviešu dzimuma pārstāve, šī tēma šķiet pietiekoši aktuāla, tāpēc to tomēr šeit ievietoju:

Jaunā "Elizabete" bija viena no retajām Oskaru sezonas filmām, no kuras vienlaicīgi neko grandiozu negaidīju un nebaidījos, ka filma būs pārāk drūma un pārāk asiņaina. Izrādījās, ka mana pirmā prognoze apstiprinājās, bet asinis filmā tomēr bija un pilnīgi pietiekamos daudzumos. Tomēr Inkvizīcijas laikmetu atveidojošā filmā gluži bez tā izvairīties nevar.

Второй альбом группы "Сжиматели орехов белок" наверное в 1997ом году стал самым неожиданным хитом по ту сторону Атлантики. Всё же второая половина 90х для большинства людей не была эрой музыки биг-бендов и свинга. Нет, это была пора возникновения всяких бой- и гэрл- групп, время колледжного рока и для некоторых - бритпопа. А что в это время испоняли эти "Белки"? Добротный, немного пародийный довоенный ретро. И песня "Ад" из этой пластинки вдруг стала знаменитой по всему континенту. Как такое возможно?

I sometimes wonder - on what basis is it usually chosen what foreign books deserve to be translated and published in Latvian. Everything is perfectly clear with books which come from publishing houses known to present literature for the masses, they choose by looking at bestselling lists and considering whether the book in question is common and simple enough for the average reader to enjoy it. That is the way the books of Dan Brown, Sidney Sheldon and Danielle Steele (I`m pretty sure I`ve misspelled her name, but I don`t care about it anyhow) reach the Latvian reader. Of course, I understand that usually such books get published because there`s much demand for literature of this category, but that doesn`t necessarily mean that I should accept this fact without expressing any rude words about it. For I believe that the more trash you publish, the more you lower the common denominator, the more people will be interested in reading that sort of trash and there`s very little possibility to regain regular readers of cheap Russian detective stories for some more intellectually more valuable literature. Personally I don`t think that a person that reads worthless literature is any more intellectual that a person that doesn`t read anything.

Jāatzīst, ka Kubas filma, ko skatījos projekta "Apceļo pasauli caur kino" ietvaros, mani nesavaldzināja. Nepavisam arī nē, lai arī zināmi priekšnoteikumi tam bija.

"Kafka pludmalē" ir vēl viens romāns, kas man kārtējo reizi liek noliekt galvu Haruki Murakami priekšā un atzīt viņu par ģēniju. Romāns ir vienlaikus absolūti svaigs un iepriekš nedzirdētām tēmām caurvīts un 100% Murakamisks - cits rakstnieks tādu nemūžam neuzrakstītu ne uz pusi tik labi.