Kazhes pierakstu burtnīca

Nule kā es pārkāpju savus principus - rakstīt šeit par ierakstiem, kas atrodami manā MP3 disku kolekcijā. Bet kam gan ir domāti principi, ja ne lai tos pārkāptu? It īpaši, ja vienu albūmu šodien no kolekcijas esmu jau klausījies un aprakstījis, bet ir kaut kas cits, kas manu sirsniņu iekustinājis daudz vairāk par plānveidā klausīto mūziku.

11.novembrī beidzot notiks ilgi gaidītās latviešu megafilmas "Rīgas sargi" pirmizrāde. Nu jau pieejams ne tikai treileris, bet arī TV raidījums, kurā stāsta par šo filmu un rāda tās kadrus. Lūk:

Pašam - lai atcerētos, citiem - lai ievērotu. Bezmaksas Flash kompilators. Manuprāt, ļoti stilīgs risinājums, kā apiet nepieciešamību uzstādīt nelegālu (pirkt legālu) Adobe Flash. Protams, tas gan nozīmē, ka tā vietā, lai uzzīmētu riņķi ar vienu peles kustību, nākas rakstīt kādas desmit-piecpadsmit komandas šī riņķa aprakstīšanai, bet tās jau ir detaļas.

Diez vai es izdarīšu baiso atklājumu, paziņojot, ka "Mass Nerder" nosaukums veidots ar apzinātu asociāciju uz masveida slepkavībām. Taču šī ieraksta saturs nebūt par šādām slepkavībām domāt neliek.

"Safe as Milk" is the debut album from one of the most eccentric, bizarre, original, mindblowing, uncommercial and his-own-path-going musicians of the 1960s and 1970s - Captain Beefheart. His most famous record of course is the nearly insane "Trout Mask Replica", therefore you could be expecting something different from Don van Vliet (that`s Mr Beefhearts real name) and his trusty "Magic Band". You see, "Safe as Milk" is really a safe record and it`s nowhere near to the hilarious absurdity of "Trout Mask Replica". In essence it`s nothing more than a solid blues record. And Beefy himself sounds on here already as an old man, although he was only 25 when he recorded this stuff. When you listen to stuff like "Sure Nuff N Yes I Do", you don`t care whether Captain B was taking the stuff he played seriously or not, whether this all was supposed to be a pun or not, just just enjoy his eclectic performance.

Ja nemaldos, Moby Grape bija viena no grupām, kuras bija iecienījis leģendārais "daugavpilietis", ar kuru NR divus mēnešus nomācījās kopā Filozofijas fakultātē. Šis pats daugavpilietis bija tas, pateicoties kuram es uzzināju par tādu lielisku grupu kā Magma. Patiesību sakot, es gan 100% nevaru garantēt, ka starp viņu un Moby Grape patiešām bija kāda sakarība, bet tā vismaz man šķiet.

Kaut kā pagājušonedēļ, kad priecājos, cik ātri ar autobusu varu tikt uz darbu, neiedomājos, ka ir skolēnu brīvdienas. Šonedēļ atkal virzienā uz centru nākas uzticēties pārbaudītām vērtībām - tramvajam. Atceļā gan ātrāk sanāk iet uz Nacionālo teātri un kāpt autobusā. Līdz ar to tagad jādomā - vai man novembrim ir vērts pirkt mēnešbiļeti un ja jā - autobusam vai tramvajam? Vakar savukārt nācās mājās braukt ar trolejbusu, jo kaut kādas avārijas dēļ bija pilnībā nobloķēta Merķeļa iela, apturot autobusu kustību. Jā, Rīgas dome sola aizliegt braukt auto Slokas ielā pa sliedēm. Neticu, ka tam būs kāds efekts.

Grupas Boston debijas albūms vislabāk mūsdienās ir zināms pateicoties grupai Nirvana. Vai tas nav ironiski? Un šeit es domāju īstu ironiju, nevis tādu kā Alanisas Morisetes dziesmā "Ironic". Kur šeit ironija? Boston bija uzpūsti arēnas rokeri, tāli no ikdienas dzīves, šausmīgi elitāri. Nirvana un visa grunge kustība faktiski nospļāvās uz arēnas roka vērtībām, pietuvinot mūziku klausītājam ar savu "nekrutumu".

Bieži tev cilvēki saka - izvairies no draņķīgu turpinājumu skatīšanās! Cik labs lai arī nebūtu oriģināls, turpinājums būs tikai naudas kāšanas mēģinājums, kas tev sagādās šķidru vēderu un liks vilties dzīvē kopumā.

Fakti: