Kazhes pierakstu burtnīca

No pavisam drošiem, bet neminamiem avotiem man kļuvis zināms, ka tuvākajos mēnešos iespējama lata kursa palielināšanās attiecībā pret eiro. Jā - tu varēsi par latu dabūt drīzumā nevis 1.4 eiro, bet veselus 2 eiro. Varbūt pat vairāk. Ieguvums Latvijas ekonomikai no tā būs neatsverams. Kredītus eiro paņēmušie cilvēki sāks dzīvot cepures kuldami, jo viņiem kļūst daudz mazāka kredītu nasta. No ārzemēm ievestās preces kļūs lētākas un mēs varēsim atļauties vairāk. Vecās Eiropas iedzīvotāji ar savu bezvērīgo eiro varēs tikai siekalainām acīm raudzīties Latvijas virzienā, bet mēs visādus pabiras zviedrus un vāciešus savā valstī nelaidīsim - lai necer uz pabalstiem no Latvijas puses. Tālākā nākotnē (nākamā gada rudenī) iespējams, ka eiro tiks vispār atcelts un par Eiropas vienoto valūtu kļūs lats (pirms eiro likvidācijas tā kurss pret latu būs 5:1).

"Neglītais pīlēns un es" ir nu jau kārtējā 3D animācijas multfilma (šķiet, ka mūsdienās ar šo tehnoloģiju var pārsteigt labi, ja Čukotkas pamatiedzīvotājus), kuru radījis starptautisks eiropiešu kolektīvs. Un te man jāsaka - redz cik labs piemērs, kā apvienojoties dažādu valstu profesionāļiem vienotā un draudzīgā praidā var radīt absolūti nekam nederīgu multfilmu.

Gandrīz visas šī albūma dziesmas Amerikā uz septiņdesmitajiem un astoņdesmitajiem gadiem tendētās radiostacijas spēlējot vai ik pēc piecām minūtēm tā, ka tās visiem ir noriebušās. Šķiet, ka mūsu StarFM un Radio "mans mīļākais radio ir radio" Skonto vēl nav iegādājušies šo kompaktdisku, vismaz viņi šīs dziesmas katru mīļu brīdi neatskaņo, pat ne lielāko šī ieraksta grāvēju "Moving in Stereo", kas laikam gan ir vienīgā Cars dziesma, ko biju dzirdējis pirms šodienas (bet arī tā manās acīs nekāds "megagrāvējs" nekad nav bijusi).

Mūsdienās ar netiešu (bet diezgan uzmācīgu) kaut kādu brendu reklāmu filmās nevienu vairs nepārsteigsi un tā ir neizbēgama filmu budžetu sastāvdaļa. Piemēram, situācija, kad varonis atver ledusskapi un tajā ir divas Heineken pudeles. Parasti tev filmas veidotāji skaidri parāda, kādas markas mobilais ir varonim. Kāds auto. Kādas krosenes. Utt.

Jau pirms laba laiciņa man radās doma pamazām iepazīst kino, kas tapis mazāk "klasiskās" šīs industrijas izpratnē valstīs, un Peru noteikti ir viena no tām valstīm, par kuru kinematogrāfu Latvijā zina salīdzinoši maz (maigi izsakoties).

"Crown of Creation", protams, nav ieraksts, pateicoties kuram pasaule zina, cik izcila grupa reiz bija Jefferson Airplane. Nē, tas ieraksts būtu "Surrealistic Pillow", kurā atradās divas šīs grupas pazīstamākās (un nebaidos teikt - ģeniālākās) kompozīcijas - par balto trusi un to, ka ikvienam ir vajadzīgs kāds, ko mīlēt. Bet arī šajā ierakstā ir vairākas patiesi lieliskas dziesmas, kas gan varbūt nespēj atkārtot augstāk minēto emocionālo piesātinājumu, bet cik daudz gan vispār ir dziesmu, kas to spēj?

Baltais runcis rakstīja par rīku, kas piedāvā tavam vārdam veikt "japanizāciju" - aizstāt katru burtu ar kādu populāru japāņu zilbi. Mani vārdi tiktu transformēti sekojoši:

Pie iepriekšējā raksta komentāros radās jautājums, kāda ir sistēma ar sabiedrisko transportu un tā biļetēm mūsu kaimiņzemē Igaunijā. Tālab paskatījos, ko var uzzināt par sabiedrisko transportu Tallinā. Un tātad:

Kas notiks ar desmitiem tūkstošu uzražoto sab.tr-ta biļešu, kuras kļūs nederīgas līdz ar jauno tarifu iestāšanos no 1.janvāra? Tualetes papīram it kā neder. Izmantot mikriņu vadītāju metodiku dot vairākas lētākas biļetes vienas dārgākas vietā - pagrūti (ja nu vienīgi ļaut 3 cilvēkiem braukt ar 4 biļetēm, bet tas izklausās pārāk absurdi). Plus - tramvaju biļetes, kuras var iegādāties uz priekšu. Ja nu man uz 2008.gada 1.janvāri būs atlikušas, piemēram, 100 neizmantotas tramvaja biļetes 30 latu vērtībā - kā man šādā situācijā rīkoties? Vai Rīgas satiksmē man tās apmainīs atpakaļ pret naudu? Vai pret mazāku skaitu jauno biļešu? Vai es varēšu iet uz Eiropas cilvēktiesību tiesu? Tik daudz jautājumu (absurdu), tik maz atbilžu.

Džons Fogertijs, kas ierakstījis šo albūmu ir tas pats Džons Fogertijs, ar kura vārdu parasti asociējas grupa "Creedence Clearwater Revival" un jāsaka, ka pēc savas grupas izjukšanas (kādu iemeslu dēļ tā arī lai nebūtu notikusi), pārāk tālus ceļus prom no CCR skanējuma Fogertijs septiņdesmito gadu vidū neveica. Viegls, ļoti ritmisks, mazliet retro noskaņās ieturēts rokenrols, kas ir vienlaikus pietiekami jautrs, lai aizrautu tevi kā jaunieti, gan pietiekami miermīlīgs, lai tu kā jaunieša tēvs negribētu savu dēlu par šādas sātana mūzikas klausīšanos iekaustīt ar koka dēli.