Kazhes pierakstu burtnīca

Šodien Rīga sacentīsies ar Liepāju futbolā. Angļi pieveic vāciešus tenisā. SSS sportisti gatavojas Strādnieku olimpiādei.

Pētera Zeiles grāmata par rakstnieku, filozofu un parapsihologu Konstantīnu Raudivi var pretendēt uz kaitinošākās šogad lasītās grāmatas statusu, neatkarīgi no tā, kāda būtu mana attieksme pret tās galveno varoni. Liels daudzums personīgu spriedumu par tēmām, kam nav vispār nekādas saistības ar Konstantīnu Raudivi, viņa darbiem un uzskatiem, izteikta nosliece uz Raudives aizstāvēšanu ļoti diskutablās situācijās, un faktu atlase, ignorējot tos, kas nesaskan ar vēlamo naratīvu, ir tikai dažas no problēmām, kas man derdzās šajā darbā.

Berlīne gatavojas pieteikumam Olimpisko spēļu rīkošanai. Sākusies Deivisa kausa izcīņa, Francija iztiks bez Renē Lakosta

Manas pirmās atmiņas saistībā ar Itas Kozakevičas vārdu ir manu vecāku šoks par viņas nāvi. Tas bija 1990.gada rudenī, un prognozējami, ka nepilnus 7 gadus vecais es itin maz sapratu no pasaulē notiekošā. Atslēgas vārdi, kas no tā laika man palika atmiņā: izcila sieviete, poliete, skaista, Sieviete Latvija. Un, ka viņu apjūsmoja mammas radinieks Armands Melnalksnis. Kaut kā tā.

Nav tā, ka es būtu kā traks pēc filmām par zombijiem, bet būtu neiespējami iedomāties, ka es negribētu redzēt zombiju filmu, kuru režisējis Džims Džārmušs, bet uz ekrāna redzami Bils Marejs, Stīvs Bušemi, Tilda Svintone, Toms Veitss un (epizodiskā lomā) Igijs Pops. Turklāt 2020.gada pavasaris, kad zināmā mērā pasaule patiešām piedzīvo zombiju apokalipsi, ir īstais laiks, kad šādu filmu skatīties. Gribētos cerēt gan, ka, atšķirībā no Adama Draivera varoņa šajā filmā, realitātē neviens nav izlasījis pilnu scenāriju un nevar paziņot, ka "tas viss beidzas slikti".

Rīga sacentīsies ar Liepāju futbolā. RFK uzvar Rīgas meistarības izcīņā. Petkevičs lūdz apžēlošanu.

Amatieris zaudē Daugavpilī. Amatieris uzveic profesionāli tenisā. Rīgā ieradies Ernests Plāķis.

Olimpija apliecina JKS savu pārākumu. Bokseris Karnera iesaistīts cīņu sarunāšanā. Uz Berlīni brauks Daliņš un Motmillers.

Džokeris ir interesanta filma ar savu blēdīgumu. Tu zini, ka tā ir izcelsmes stāsts Betmena sāgas ļaundarim Džokeram, bet patiesībā nekas šajā filmā nav tāds, kas to pa īstam saista ar komiksu pasauli, tik vien kā personāži, kuri no tās nākuši. Ja filmas darbība oficiāli risinātos Ņujorkā, nevis Gotemā, un dažiem personāžiem nomainītu vārdus, tā būtu pilnīgi normāls stāsts par psihiskās veselības ārstēšanas problēmām Amerikā komplektā ar korupciju, sabiedrības noslāņošanos un nežēlību. Bet pietiek tev iedot kādus atskaites punktus, un filmai ir uzreiz pilnīgi cita ažiotāža un nesamērojami lielāka auditorija. Nezinu, vai šādas tendences turpināsies, bet "Joker" varētu būt labs piemērs, lai kā nākamo izveidotu filmu par Brūsa Veina vecāku laulības dzīvi vai romantisku komēdiju par topošā Riddler dēkām koledžā, sekojot līdzīgam principam, kā reiz aprakstīja xkcd attiecībā uz drošības inženieriem, kurus var ieinteresēt klausīties tenkas, ja tu tikai varoņus sauc par Alice, Bob un Carol, un viņi automātiski pieņems, ka runa ir par kādu security breach, nevis par to, kurš ar kuru guļ un ko par to domā trešās personas.

Tallinas futbolisti Rīgā nepārliecina. Šmelings mēģina palikt viesnīcā nemaksājot.