Kazhes pierakstu burtnīca

Anšlava Eglīša rakstnieka daiļradē ir grāmatas, kuras manās acīs ietilpst latviešu literatūras zelta fondā, ir izteikti viduvēji darbi, kas veido fonu, un ir romāni, kuri ir izpelnījušies gana labus vērtējumus no kritiķu un lasītāju puses, bet manī tie raisa asu pretreakciju. Romānam "Es nebiju varonis" bija visas iespējas iekļūt trešajā kategorijā, bet tas piezemējās otrajā plauktiņā. Grāmata vēsta par tās varoņa, kurš pats gan sevi pozicionē kā antivaroni, bet normālam lasītājam kļūst skaidrs, ka tieši tāds Rainis Ozolājs ir cilvēks, kurš 2.Pasaules kara apstākļos būtu saucams par varoni, gaitām 2.Pasaules karā un, ja salīdzina ar vēlākiem autora darbiem ("Piecas dienas", "Vai te var dabūt alu?"), autora skatījums uz globālajām norisēm šķiet izteikti sakarīgāks un mazāk polarizēts. Taču tas galīgi nenāk par labu ticamības elementam pašā romānā.

Vai ungāru galda tenisa meistari spēlēs Rīgā? Bīleskalns iet uz trim Latvijas rekordiem. Iespēja pieteikties Jūrmalas sporta komandās.

Vilcieniņu meistarības sezonas noslēgums šogad nebija tāds kā citus gadus, un šī ir tā reize, kad "citāds" (kā tas arī ir visbiežāk) noteikti nenozīmē "labāks". Savā ziņā jau ļoti savlaicīgi Vilcieniņu meistarībā aizsākās sociālā izolācija - ne velti turnīra astotās kārtas rezultāti netika publiskoti "Restorānvagonā" un arī dalībnieki pirms noslēdzošās kārtas spēlēm nebija informēti par stāvoklī turnīra kopvērtējumā, to, cik punktus kurš zaudēs, izslēdzot sliktākās spēles rezultātu un tā tālāk.

Presē klusa diena, jo nedēļas vidū apstākļos, kad gandrīz visiem sportistiem ir jāiet uz darbu, sevišķi daudz notikumu būt nevar.

Rūdolfs Karičiola komentē Latvijas ceļus. Apprecējusies pasaulē labākā tenisiste. Detaļas par skandālu Eiropas čempionātā daiļslidošanā. Tas viss - šodienas sporta ziņu apskatā!

Šodienas sporta preses pārskatā uzzinām, ka arī pimskara gados sportisti mēdza mainīt valstspiederību. Tāpat iepazīstam ļoti nozīmīgu atgadījumu, kurā cietuši garo distanču skrējāja zābaki.

Kā jau tas parasti notiek ar grāmatām vācu valodā, Hermaņa Zudermana "Rūpju kundze" manā lasīšanas sarakstā nonāca atbilstoši viszemākajam literatūras izvēles kritērijam - šī grāmata bija pieejama. Tā varētu būt īstā vieta kādam muļķīgam piedauzīgam jokam, bet man īsti labi nesanāk to noformulēt un tu jau tāpat saprati, ko es gribētu pateikt. Taču vismaz grāmatu ziņā ir tā, ka tāda puslīdz nejauša lasāmvielas izvēle nebūt ne garantēti izrādīsies katastrofāli neveiksmīgam un ar potenciālām sekām seksuāli transmisīvas slimības veidā.

Šīs dienas sporta jaunumu vidū īpaši jāizceļ pats pirmais ieraksts - par skriešanu mežā.

1930.gadā 17.marts bija pirmdiena, bet tolaik daudzi laikraksti pirmdienās neiznāca, līdz ar to sporta pārskats no tiem pāris izdevumiem, kuri šajā dienā tika izdoti un kaut ko rakstīja arī par sportu.

Pirmdienas vakarā, kad gājām uz Ģertrūdes ielas teātri, lai skatītos Vladislava Nastavševa jaunāko iestudējumu "Te sākas nakts", vēl cerējām, ka šis nebūs pēdējais gājiens uz teātri šajā sezonā, bet vienlaikus - bijām gatavi, ka tā tas varētu izrādīties. Un patiesi - piektdienai paredzēto "Lepnuma un aizspriedumu" izrādi atcēla, tiesa, jau ceturtdien bijām izlēmuši, ka viss - teātra tagad kādu laiku vairāk nebūs. Līdz ar to tagad uz neidentificējamu laika posmu "Te sākas nakts" būs pēdējā izrāde, ko būsim pašu acīm skatījuši teātrī. Noteikti tas nav sliktākais veids, kā atvadīties no aktīvas teātra sezonas.