Es neesmu metālists. Es gan sevi pieskaitu tā sauktajai "vecajai" datoriķu paaudzei, nevis hipsterīgajiem jaunajiem Ruby programmētājiem, kas staigā šaurās ūzās, nēsā ironiskus t-kreklus un uzskata raga brilles par savas identitātes sastāvdaļu. Un tomēr - manās austiņās nekad neskan ne Cannibal Corpse, ne Sepultura.

Tu kā pavisam normāls cilvēks ņem un dodies uz Parīzi, lai satiktu savu sešus gadus veco meitu, bet bijusī sieva izsauc policiju, jo tev ar tiesas spriedumu ir aizliegts viņām tuvoties. Tu iekāp autobusā un tajā aizmiedz, bet pamodies atklāj, ka tavs koferis un naudasmaks ir pazuduši. Tu apmeties uz dzīvi sliktākā ūķī nekā jebkurš hostelis, kurā man ir nācies būt, pat Tallinas Marina Keskus ar matraci piemīzušo prostitūtu bija foršāks. Blakus istabā dzīvo milzīgs melnādains tēvainis, kurš koplietošanas podā nekas nenolaiž ūdeni. Tu esi rakstnieks, kura vienīgais romāns bija salīdzinoši populārs, bet naudas tev nav. Arābs, kuram pieder viesnīcai attāli radniecīgā vieta, kur tu mitinies, tev piedāvā darbu - pa naktīm sēdēt un vaktēt monitoru, kurā laiku pa laikam parādās aizdomīgi tipi, kuri tev ar pulti jālaiž iekšā. Tu nezini, kas tie par cilvēkiem un kur viņi dodas, bet labākajā gadījumā tu esi iekšā laidējs narkotiku tirgotavā. Sliktākajā - tu droši vien to negribētu zināt.

Jau ilgu laiku man ir apņemšanās noskaidrot tālākos likteņus visiem pirmskara Latvijas izlases futbolistiem. Šobrīd esmu sasniedzis sarakstu ar 22 futbolistiem, par kuriem neko daudz atrast neizdodas. Ja gadījumā izrādās, ka tev kāds no zemāk uzskaitītajiem cilvēkiem šķiet atpazīstams (piem., kā vectēva brālis) - dod ziņu. Manuprāt, būtu ļoti jauki apkopot e-datubāzē visu to cilvēku biogrāfijas, kuri pirsmakara gados darīja futbolu par Latvijā populārāko sporta veidu.

Šo filmu bija paredzēts skatīties pirms vairākiem mēnešiem pie @aigarius, taču toreiz no CAM kvalitātes atteicāmies par labu District 9. Šoreiz savukārt to saņēmāmies skatīties, kad mūs apciemoja udajs_16. Kā nekā - viņš bija paviesojies pie Shed in Swamp, tad arī Cabin in the Woods viņam varētu patikt.

Neatceros, kuram latviešu rakstniekam bija stāsts par rakstnieku, pie kura kādu dienu ieradās viņa uzrakstīts personāžs un ievācās uz dzīvošanu, jo autors viņu bija radījis kā nepietiekami pārtikušu un, ja nemaldos, alkoholiķi. Šajā filmā notiek gandrīz tas pats, ar to vien atšķirību, ka Rūbija Spārksa ir simpātiska jauna sieviete, kura nemēdz pievemt sava radītāja kurpes. Tiesa, grāmatā kurpju pievemšanas arī nebija, tā ir mana отсебячина.

Kā tu reaģētu, ja ieraudzītu vietējā avīzē sekojošu sludinājumu: "MEKLĒJU: Kādu, kas ar mani kopā atgriezīsies pagātnē. Šis nav joks. Samaksa pēc atgriešanās. Jāņem pašam savi ieroči. Esmu šo iepriekš darījis tikai vienreiz. DROŠĪBA NETIEK GARANTĒTA."

Visas savas aktiera karjeras garumā Džeks Bleks cītīgi ir strādājis pie tā, lai jebkurā filmā skatītāji, viņu ieraugot, uzreiz zinātu, kādu personāžu viņš atveidos. Proti, to pašu, kas viņš ir bijis visur, sākot ar Tenacious D un beidzot ar sviestaino akmens laikmeta komēdiju. Un te pēkšņi Bleks pārtop par Bērniju Tīdi.

Man par lielām šausmām ir pienākusi tā diena, kad sviestainas zinātniskās fantastikas vietā manā grāmatu plauktiņā centrālo vietu ir ieņēmušas grāmatas par SEO. Jā, tu nepārklausījies - par SEO, jeb to šamanismu, kuru tā praktizētāji dēvē par zinātni interneta resursu popularitātes uzlabošanai.

Pēdējos gados klubu līmenī (vismaz ciktāl tas attiecas uz Čempionu līgu) angļu klubi ir topā un tikai spāņi un itāļi spēj turēt viņiem līdzi. Turklāt itāļiem, tā vien izskatās, treknie gadi ir beigušies.

Viesojoties Dublinā, uzskatīju par savu svēto pienākumu iegādāties kāda no izcilajiem šīs pilsētas rakstniekiem grāmatu. Cik man nāca prātā, Dublina pasaulei devusi trīs ģēnijus: Vaildu, Džoisu un Beketu. Tā kā grāmatu pirku ar domu, ka to varētu uzdāvināt mammai, izvēlējos viņai tuvāko no šīs trijotnes. Patiesībā arī man pašam pēc The Importance of Being Earnest izlasīšanas Vailds bijs kļuvis ievērojami interesantāks, nekā iepriekš.