Kazhes pierakstu burtnīca

Nav gluži tā, ka ar saviem pirmajiem diviem ierakstiem (Songs of Leonard Cohen un Songs from a Room) Koens būtu izsmēlis visu savu pulveri, bet fakts ir tāds, ka septiņdesmitajos gados viņš vairs nebija tik emocionāli spēcīgs kā savas mūziķa karjeras pirmsākumos. Iespējams, viņam vienkārši bija beidzies augstākās kvalitātes materiāls - kā nekā mūzikai viņš pievērsās jau ne gluži zēna gados un domājams, ka uz pirmo albumu ierakstīšanas laiku viņam jau bija padomā daudz dziesmu, bet "Dziesmās par mīlestību un naidu" jūtams jau neliels radošās domas apsīkums.

Iemigt uzreiz neizdevās, jo kaut kur ne pārāk tālu gaudoja vilki, kas Lieni ievērojami uztrauca. Jau kuro reizi skaidroju, ka pat vilku bars mums nevarētu būt bīstams - ir vasara, savvaļā atrodams gana daudz pārtikas un mēs atrodamies kempingā, kur netrūkst citu cilvēku, bet cilvēku mājokļu tuvumā vilki normālos apstākļos nerādās. Taču brīžos, kad ierunājas bailes, statistika nevienu neinteresē

Turpinot savu ne pārāk saistīto ierakstu triloģiju, Green Day (kā vismaz uzskata viņi paši) no pop panka pievēršas garāžrokam. Lieki teikt, ka Green Day izpildījumā jebkas izklausās pēc Green Day - viņi spētu arī Van Der Graaf Generator transformēt par kārtējo "Basket Case" variāciju.

Es neesmu liels motivējošās literatūras cienītājs, kaut vai tāpēc vien, ka ar motivāciju man tāpat viss ir kārtībā. Vai vismaz man tā gribētos cerēt. Un tomēr "Harolda Fraja neticamais svētceļojums" man kā motivējoša grāmata šķiet gana vērtīgs.

Portālā DELFI norit balsojums par gada populārāko Latvijas sportistu. Kaut kas man šajā formātā šķiet dīvains - jo balsojuma formāts prasa cilvēkus balsot nevis par to sportistu, kas viņuprāt ir, piemēram, izcilākais, bet populārākais. Proti, tas ir nevis balsojums, kurā noskaidro populārāko sportistu (kas saņēmis visvairāk balsis), bet gan sportistu, kurš tiek uzskatīts par populārāko. Īsi sakot - kaut kāda iegrimšana metadatos.

Šīs grāmatas nosaukums neapšaubāmi liek gaidīt zinātnisko fantastiku. Tā arī ir fantastika, tikai ne zinātniska. Absurds humors ar lielu devu kritikas cilvēcei visās tās izpausmēs ir šī Neda Bomana romāna pamatos, un nav brīnums, ka vairums to izlasījušo pēc tam čurā karstu - grāmata ir patiešām teju vai fenomenāla.

Vai filma, kurai nosaukumā ir Leonarda Koena dziesma, var būt slikta? Droši vien, ka var, bet šis nav tas gadījums.

Kas ir Džindžers Beikers, to domājams, nevienam nevajag skaidrot. Ja tomēr vajag, tad te būtu viens vārds: Cream. Ja tas tev neko neizsaka, tad noklausies Toad. Ja joprojām tu neko nesaproti, tad žēl :) Īsā atbilde ir: Džindžers Beikers pamatoti tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem, ja ne pašu izcilāko rokmūzikas bundzinieku.

Katru jaunu filmu par ceļošanu laikā es gaidu ar nepacietību, ja vien iepriekš nav zināms, ka šī filma būs totāls mēsls. Nekas, ka es neticu ceļošanai laikā - man vienkārši patīk šī premisa, kas paver neierobežotas iespējas paradoksiem, loģikas caurumiem un prāta mežģiem.

Lai arī tās nosaukums var likt domāt citādi, šī tomēr ir filma. Un vienlaikus nav.