Kazhes pierakstu burtnīca

Šķiet, ka norvēģi ir viena psiha tauta - valstī, kuras galvenais vēsturiskais varonis ir Tūrs Heijerdāls (vai alternatīvi - Roalds Amundsens), gandrīz katrs otrais pusi savas dzīves pavada, klaiņojot pa akmeņiem. Vismaz šāds iespaids man tagad ir radies. Ar šo filmu mēs iepazināmies, kad braucām ar prāmi no Tallinas uz Helsinkiem, kur ieraudzījām, kā viens čalis dodas pārgājienā ar suni pa ziemu kaut kur tālos ziemeļos. Uz prāmja gan filma tika rādīta bez skaņas ar subtitriem somu valodā, bet mums radās vēlme noskaidrot - kas tur īsti bija par lietu.

Festivāls neizgāja gluži bez negaidītiem pavērsieniem, no kuriem būtiskākais bija tajā, ka sanāca tā, ka naktī no piektdienas uz sestdienu aizbraucu uz Rīgu un pēc 5 stundām miega braucu atpakaļ uz Salacgrīvu vienatnē.

Es būtu ļoti pārsteigts, ja izrādītos, ka šajā nedēļas nogalē kaut viens cilvēks brauktu uz Positivus ar galveno mērķi - redzēt uzstājamies dzīvajā grupu "Givers". Patiesībā mani pat drusku pārsteidz, ka festivālā ir šāda kalibra grupas no ASV - proti, no tik tālām ārzemēm parasti brauc kāds, kam ir vismaz minimāla atpazīstamība, kas uz Givers laikam īsti neattiecas. Taču viņi jau laikam visu vasaru tūrē pa Eiropu, līdz ar to nav pārsteidzoša viņu iegriešanās arī Salacgrīvā.

"Vakcīnas" šī gada Positivus festivālā pildīs "jaunās un aktuālās" rokgrupas funkcijas, jo visai droši var apgalvot, ka neviens cits šī festivāla dalībnieks vienlaikus neatbildīs abiem diviem šiem kritērijiem - galvenokārt tāpēc, ka vispār rokgrupu tur būs maz. Un kas gan labāk varētu pildīt šo lomu, ja ne grupa, kas patlaban patiešām ir aktuāla - tās debijas albums britu topā pagājušogad aizsniedzās līdz 4.vietai un arī vairāki šī albuma singli bija visnotaļ veiksmīgi.

Šis bija pēdējais Maikla Peilina ceļojumu raidījumu cikls, ko nebijām noskatījušies. Kāpēc nebijām - tas ir labs jautājums, uz kuru man īsti nav atbildes. Iespējams, tādēļ, ka Ernests Hemingvejs manā absolūto elku topā nav atrodams.

King Charles ir viens no tiem mūziķiem, kurus Positivus noteikti gribēšu redzēt, kaut vai tāpēc, ka pagājušogad mēs festivālā nebijām, tā vietā dodoties pārgājienā pa Naissar salu Igaunijā.

Tā kā Liene ir saķērusi kaut kādu tizlu ķīniešu vīrusu, ko Normis atvedis no Mao dzimtenes 2011.gada vasarā (ja var ticēt šādai mēreni neticamai premisai), šovakar mums nebija iespējas izbaudīt kādu intelektuālā kino šedevru, jo smadzenes nestrādā īsti labi ne slimajai Lienei, ne nepierasti daudz mājas darbos iesaistītajam man, tālab sanāca tā, ka mēs skatījāmies filmu, kura ne mazākajā mērā nav nosaucama par intelektuāli piesātinātu. Ja kas - es būtu ļoti priecīgs, ja šo aprakstu, kas sākas ar pilnīgi bezsakarīgu ar filmu nesaistītu ievadu, rītdien nebūtu iespējams ieraudzīt DELFI sadaļā Aculiecinieks, kurā manu filmu pseidoaprakstu komentāri droši vien ir tik baisi, ka man acis saplīstu, tajos kaut uz mirkli ieskatoties, ko es tieši tālab piesardzības labad nedaru.

Tomēr seriālam Episodes otrā sezona tika uzņemta, un tas ir ļoti forši. Tiesa, šajā mirklī gan ar teju vai absolūtu pārliecību varu apgalvot, ka trešās sezonas nebūs, jo otrā sezona ļoti smuki noslēdz apli un nekas vairāk tur sakāms nebūtu, turklāt šajā seriālā ir iesaistīts pārāk daudz angļu, kuriem galīgi nepatīk stiept lietas garumā. Ja runa, protams, nav par Doctor Who, kurš spēj turpināties teju līdz bezgalībai.

Patiesībā mēs bijām pie Aigara paredzējuši skatīties pavisam citu filmu - vienu no šī gada atzinīgāk novērtētajām šausmu filmām "The cabin in the woods", taču tā izrādījās pieejama tik zemā kvalitātē, ka nācās meklēt plānu B. Pārslēdzāmies uz citu filmu - "Abraham Lincoln: Vampire Hunter", taču jau pēc pirmajām pāris minūtēm sajutu, ka kaut kas nav tīrs šajā lietā, jo vampīri filmas ievadā uzvedās tā, kā parasti filmās uzvedas zombiji. Un patiesi - izrādījās, ka tā nebija vis Tima Bērtona producētā filma par vampīru mednieku, bet gan copycat studijas radīta filma par Linkolna cīņu pret zombijiem. Un ja jau pat oriģinālā filma diez vai ir kas diži vairāk par joku, ko gan varētu gribēt no viltojuma?

From Laivas Gauja