Kazhes pierakstu burtnīca

Jau pāris gadus gribēju izlasīt šo grāmatu, bet nekādi neizdevās uztrāpīties uz kādu bibliotēku, kur to varētu atrast plauktā, nule tas beidzot ir man izdevies. Grāmatu izlasīju dažās dienās, atradu tajā diezgan daudz noderīgas informācijas manam Latvijas pimskara futbola izlases projektam - vajadzēs papildināt šādus tādus ierakstus attiecīgajās tabulās, un kopumā jāatzīst, ka grāmata sniedz visai precīzu hokeja vēstures pārskatu Latvijā no šī sporta veida pirmsākumiem līdz pat 1998.gadam.

Šī ir viena no populārajām Rīgas ieskrietuvēm (tālab laikam nebūtu nepieciešams skaidrot, kas tā tāda), bet mums kaut kā nebija sanācis tajā līdz šim iegriezties. Bijām tajā kebabērijā, kas atrodas Vecrīgā. No autentiskuma viedokļa patika tas, ka ēdienu gatavo turciska paskata vīrieši un nevis vietējie tipāži. Iekārtojuma ziņā iestāde ir relatīvi stilīga (as far as kebabērijas go), ar visai atbilstošu man ne pārāk patīkošas mūzikas noformējumu - kā jau tur būtu jābūt. Pats ēdiens - ņēmām falafelus (Liene) un Döner plati (es). Nebija slikti, bet kopumā - bez emocijām. Lai gan - neko īsti savādāku no kebabērijas es droši vien arī negaidītu. Droši var teikt, ka man šāds "junk food" paveids tīk labāk par McD vai HesB stila piedāvājumu (te vismaz ir lielāks uzsvars uz dārzeņiem un mazāks - uz saldēta pusfabrikāta uzsildīšanu), bet kopumā man šāda pārtika šķiet vislabāk piemērota kā risinājums tad, kad tev kaut kur ārzemēs vajag paēst, bet negribas tērēt pārāk daudz naudas.

Par šo multfilmu N.R. rakstīja, ka "šī multene par pūču pasauli ir krasi atšķirīga, jo tai ir teju vai fotorealistiska datorgrafika, un kopējā atmosfēra vairāk atgādina Lord of the Rings. Kvalitatīvi nostrādāts, skati ir patiesi iespaidīgi, un pašai multenei nebija diži nekādas vainas".

Septiņdesmito gadu sākumā Mančestras priekšpilsētā dzīvo kāda visai kolorīta ģimene. Tētis ir musulmanis no Pakistānas, mamma - angliete no... kaut kurienes. Ģimenē ir septiņi bērni, tai skaitā - seši dēli. Tētis grib, lai viņa ģimene dzīvotu atbilstoši visām Islāma tradīcijām, kamēr bērni sevi uzskata par angļiem un iespēju robežās no visa ar reliģiju saistītā izvairās (izņemot vienu ticīgo dēlu). Viss sāk iet greizi, kad tētis sarunā vienam no vecākajiem dēliem kāzas - puisis pēkšņi ņem un jau kāzu ceremonijas laikā sadumpojas un atstāj šokētos radus pie altāra (vai kā sauc attiecīgo vietu musulmaņu gadījumā?). Arī ar pārējiem neiet diži labāk, un pamazām tētis secina, ka vienīgais veids, kā viņš var noturēt savu autoritāti ģimenē, ir ar fiziska spēka pielietošanu.Tikām bērni, viņam neredzot, dara visu ko islāmam pavisam nepieņemamu, tai skaitā - ēd bekonu. Un kas notiks, kad divi nākamie gadu ziņā viņa dēli uzzinās, ka arī viņiem tētis sarunājis līgavas - turklāt vēl šausmīgi neglītas?

Nu jau esam noskatījušies arī otro Gevina un Steisijas sezonu. Kāzas ir garām, un kā savulaik dziedāja Šubrovskis:

Izlēmām reizi nedēļā iet ēst ārpus mājas - dažādās iepriekš neapmeklētās vietās, nesmādējot nedz (relatīvi) glaunas iestādes, nedz autentiskus šeņķus.

Sākotnēji man šis itāļu izcelsmes šveicieša Franceti romāns šķita diezgan saistošs un eleganti uzrakstīts, taču nākas atzīt, ka tas cieš no kaut kāda robustuma un savu spēles stilā veidoto formu kaut kādā brīdī tas zaudē. Romāna galvenais varonis ir žurnālists, kas atgriezies viesnīcā, kurā savulaik strādājis viņa tēvs un kur viņš pats uzaudzis, uzzinājis, ka viesnīcas īpašnieks pārdod to kaut kādam koncernam, un tā tiks pārvērsta par rūpniecisku kompleksu, iznīcinot visu, ar ko saistās varoņa bērnības atmiņas. Un romānā mēs paralēli iepazīstam tagadnes pasauli un varoņa bērnību, kā arī savu tiesu par laiku vēl pirms viņa dzimšanas.

Sestdien bijām izbraukuši meklēt vienu slēpni. Neko daudz par pašu slēpni šeit nestāstīšu - nedrīkst. Toties par blakus faktoriem gan varu stāstīt visai mierīgi.

Kad esi dienu un nakti pārpūlējies, cīnoties ar dažādiem programmēšanas pasākumiem, kas gan var būt labāka atslodze kā viegls un asprātīgs britu komēdijseriāls? Un viens no pēdējo gadu veiksmīgākajiem BBC sitkomiem "Gavin and Stacey" lieliski atbilst šiem kritērijiem.

Patiesībā "Woke Up Dead" laikam ir seriāls ar sēriju garumu no divām līdz septiņām minūtēm, taču DVD formātā tas tika samontēts kā vesela (nosacīti vienota) pilnmetrāžas filmas. Iespējams gan, ka šis brīnums īsākos fragmentos ir vēl kaut cik skatāms, bet kā filma tas bija kaut kas unikāli nebaudāms.