Kazhes pierakstu burtnīca

Meat Loaf debijas albums tiek uzskatīts par vienu no skaļākajiem karjeras sākumiem visā rokmūzikas pasaulē. Protams, tie laiki, kad uzskatīju, ka Meat Loaf spēlētā (pareizāk - dziedātā) mūzika būtu kaut kas satriecoši spēcīgs un smags, ir aizgājuši tālā pagātnē, bet noliegt, ka viņš "puts on a good show" es nevaru. Šovs ir labs, un Džima Steinmana dziesmas lielākoties arī ir labas.

"Best in Show" ir viena no diezgan daudzajām filmām, kurās Kristofers Gests pievērsies parodijdokumentālajam žanram. Vislabāk viņš, protams, ir zināms kā lieliskais ģitārists Nigel Tufnell no "This is Spinal Tap", kura katra izteiktā frāze bija kā pērle, taču arī vēlākos gados, kad viņš pievērsās režisūrai, viņa darbu vidū netrūkst īstu veiksmju.

I`m 100% certain that the statement above is correct. Why? Because as a bicycle rider you get every day training in keeping yourself safe and alive, avoiding strangely behaving cars and pedestrians. You can probably say that the same is true for drivers and pedestrians as well, yet I believe that the bicycle riders are in a more dangerous position. The possibility for a pedestrian to be hit by an opening car door is rather low while on a bicycle you must always be ready to dodge such a door, plus a pedestrian usually moves relatively slowly, plus he usually is on the pavement. On a bicycle (in Riga) you don`t have a part of the road of your own - you`re either among cars or among pedestrians. The first ones can hit you and the second ones can attack you (luckily I don`t have much experience being attacked by aggressive old ladies yet I know that for many bicycle riders it is an almost everyday experience), so you become trained and you must always be ready to change your path in order to avoid a clash. And theoretically it should transfer to driving a car - that is in a car an experienced cycler should (probably) also be able to react faster.

Kad tika paziņots, ka jauno Lost sezonu būs jāgaida astoņus mēnešus (no maija līdz februārim), man personīgi radās bažas, ka tas būs punkts tam visam, ka man vairs nebūs intereses seriālu skatīties tālāk. Bet izrādījās, ka interese man nekur nebija zudusi - ka es joprojām esmu slims Lost fanātiķis, kas katru nedēļu gaida nākamo sēriju, lai varētu uzzināt, kas jauns Sojera, Desmonda, Hērlija un Saīda dzīvēs. Un Loka un Bena, protams. Un diemžēl arī Keitas un Džeka. Oh, god šitie divi mani diezgan pamatīgi garlaiko. Nē, Džeks, protams, ir krutais džeks un viņš vada pazudušo grupu, taču man nāktos teikt, ka viņš ir diezgan garlaicīgs un viņa dzīve mani neintersē. Bet Bens - tas gan ir mans iecienītākais Lost personāžs (un droši vien ne tikai mans). Jā, tieši Bens ir iemesls, kāpēc "Lost" ir mans iecienītākais seriāls. No vienas puses viņš ir šī seriāla negatīvais varonis, bet no otras puses - viņš ir tik dievīgi neprognozējams un absurds, ka vienkārši satriecoši. Viņš un Loks veido šī seriāla centrālo dīvaino asi.

Detektīvromānus es lasu diezgan reti, un vēl retāk kādu no tiem izlasījis, esmu stāvā sajūsmā. Protams, Boriss Akuņins nav šāds tāds detektīvu autors, kura visus darbus nav iespējams vienu no otra atšķirt un kuru es pat par literātu nenosauktu. Nē, Akuņins ir īsts rakstnieks un viņa romāni ir īsti romāni, kuros netrūkst postmodernisku gājienu, literāru spēļu un dažādu triku ar lasītāju. Un romāns ar nosaukumu "Nāves mīļākā" nemaz nevarētu man apiet ar līkumu. Es varbūt neesmu tipiskākais pašnāvnieku materiāls (nosaukt mani par dziļi lirisku būtu pagrūti), taču darbi par nāvi man vienmēr ir šķituši pietiekami saistoši un šajā gadījumā es vismaz izjutu, ka šis romāns varētu būt biedējoši romantisks un tādējādi atbilst manai iecienītākajai tējas tasei.

"Viņš bija kluss vīrs" ir stāsts par kādu vīrieti, kas būtu varējis kļūt par sērijveida slepkavu, nogalinot bariņu savu kolēģu, bet dīvainas sagadīšanās pēc kļuvis par kolektīva varoni, kura rīcībā nonāk nauda un sievietes un kuru vairs neviens neuzskata par muļķīgu neveiksminieku.

According to a research published in Latvijas avīze the best school for higher education in Latvia is the University of Latvia. Since it is the university where I got my degree, theoretically I should be proud. But a closer look at the results table (table copied from the page of LA as I know that it will be removed from the public viewing section pretty soon).

After website outages which kept us off-line the entire weekend we`re back and kicking. As N.R. told me the sites were down because of a fire in the servers building. Scary, isn`t it?

Būts Rendolfs ir saksafonists, kas pasaules slavu ieguva ar šī ieraksta titulkompozīciju, kura tev vislabāk droši vien ir zināma no Benija Hila šova, kur tā skanēja vai katru mīļu brīdi. Personīgi es Benija Hila šovu gandrīz ienīstu un uzskatu par vienu no sliktākajiem un lētākajiem angļu humora paraugiem, no kuriem ikvienam saprātīgam cilvēkam vajadzētu izvairīties, lai viņš nezaudētu ticību daudz labākajiem šīs humora skolas pārstāvjiem.

Šo grupu es iepazinu tikai viena iemesla dēļ - mani piesaistīja tās nosaukums. Kā tev šķiet, ko šis nosaukums nozīmē? Mana sākotnējā, ilglaicīgā un nekādi nepamatotā versija ir "Gorkija zigotiskie minči". Protams, patiesībā "zygotic mynci" ir vesliešu valodā un ne par kādiem zigotiskiem kaķiem tur runas nav, lai arī īstais nosaukuma atšifrējums nav sevišķi jēdzīgāks par manējo - "Gorkija stulbais pērtiķis". Nezinu, vai Maksimam Gorkijam bija pērtiķis, bet tāds nu ir šīs grupas nosaukums.