Kazhes pierakstu burtnīca

Patiesībā es nemaz nezināju, ka Vudhauzs 1963.gadā vēl ne tikai bija dzīvs, bet arī rakstīja. Lai nu ko Vudhauzam nevarētu pārmest, tad tā būtu pārmērīga ātra atvadīšanās no lasītājiem iemīļotiem varoņiem. Ne velti Džīvss, Bērtijs (tiesa - tolaik ne Vūsters) un pat tante Agata pirmo reizi kādā stāstā parādījās jau 1915.gadā, bet pēdējo - 1974.gadā, kopumā var teikt, ka šie varoņi nodzīvoja pāri par 55 gadiem, kas literāriem personāžiem noteikti nav tas sliktākais sasniegums.

Uzskatu, ka sevi varu dēvēt par lielu Eirovīzijas teorētiķi, jo ne vien jau daudzus gadus šo pasākumu skatos, bet arī tās rezultātu analīzei veltīju savu maģistra darbu (un cik daudz ir cilvēku, kas par sevi varētu teikt ko tādu?). Protams, tas vienlaikus nenozīmē, ka uzskatu sevi par šī pasākuma fanu. Vispār par Eirovīzijas faniem man radās kāda doma/jautājums. Mums ar draugiem Eirovīzija ir ikgadējs kolektīvas skatīšanās pasākums, kurā tev ir iespēja labi pasmieties un paņirgāties. Un, cik nojaušu, gandrīz visi, kas Eirovīziju skatās kompānijā, to skatās tieši ar mērķi paņirgāties. Bet vai ir cilvēki, kuri Eirovīziju draugu kompānijā skatās "nopietni"? Proti, tā kā hokeju vai ko tamlīdzīgu.

Ījena Makjūena romāns "Amsterdama" ir stāsts par mākslu, morāli, rīcības brīvību un tā sekām. Par šo romānu Makjūens saņēma Bukera prēmiju un izpelnījās vispārīgu mīlestību un atzinību.

Šis bija tas ieraksts, kurā Queen atteicās no sava desmit gadus ilgā principa neizmantot sintezatorus, līdz ar to iezīmējot (ilgtermiņā) nopietnu grupas panīkumu. Un vienlaikus "The Game" ir droši vien pēdējais Queen ieraksts, kuru sintezatori vēl nav pārņēmuši un faktiski tie parādās vien dažās šī albuma dziesmās, nemaz neliecinot par to, kādi saturiski brīnumi bija "Flash Gordon" un "Hot Space".

Čīles filma "Machuca" stāsta par laika periodu Čīles vēsturē, par kuru līdz pavisam nesenam laikam es nezināju ne nieka. Taču tagad, pateicoties "Global history of football", mana zināšanu bagāža ir nedaudz uzlabojusies. Vai nav interesanti, ka futbola grāmata bagātina arī vispārējās vēstures zināšanas? Par to varu Deividam Goldblatam (un Ziņģim) vēlreiz izteikt pateicību.

It seems that after all we will have the possibility to stay in Milano for at least a couple of hours after our arrival on the 15th of July. I was informed by Ryanair that our raceflight was rescheduled so we would be landing in Bergamo at 13:45 (instead of 20:45) thus giving us an opportunity to take a walk around the centre of Milan before taking a train to Turin. On the negative side - on the road back our airplane from Bergamo takes off at 7:45 in the morning, which means that we`ll have to get up unpleasantly early. And as far as Tom Waits is concerned - the cheapest tickets are at around 100 EUR pro person. Actually the price wouldn`t be an issue for me here but the time is...

"Deceptive Bends" ir pirmais ieraksts, kuru 10cc veidoja kā duets, nevis kā kvartets, un līdz ar Goldija un Krīma aiziešanu, grupa sāka pamazām atteikties no savas mūzikas ekscentriskākajām pusēm un pievērsās vienkāršākai un mazāk dīvainai popmūzikai, kura gan vienlaikus bija gan skaista un klausāma.

"Jauni amerikāņi" Deivida Bovija karjerā bija relatīvi negaidīts pavērsiens - pēc tam, kad viņš pāris gadus bija uzdevies par Zigiju Zvaigžņuputekli, viņš ņēma un pievērsās Filadelfijas soul mūzikai un uz kādu laiku pārstāja būt rokmūziķis šī vārda tradicionālajā izpratnē. Vienīgais, jāatzīst, ka par gluži izcilu šo viņa pāreju nosaukt nevar. Kaut tāpēc ka Bovijs nav Džeims Brauns un viņa plēšu spēks ir ievērojami mazāks. Un kaut tāpēc vien, ka soul mūzika vispār lielākoties nav nekas fenomenāls.

Tom Waits will be touring Europe this summer but boy does his schedule make me sad! Most of it happens during our Italian trip and he even plays three gigs in Italy. But all of those in Milano and he comes there two days after we leave and I can`t stay because of him extra days in Milan

"Klosterkalns" ir viena no tām grāmatām, kuru lasīšana mums skolā tika uzspiesta ar varu (nebaidos no šiem vārdiem) un par kurām nevienu sliktu vārdu nedrīkstēja teikt. Tas gan laikam vispār ir tiesa attiecībā uz visu obligāto literatūru - pat ja skolēns spētu ģeniāli argumentēt, ka, piemēram, "Lāčplēsis" ir nekam nederīga parodija par "Kalevipoegu", šāds viedoklis netiktu uzklausīts. Un Arnolda Apses "Klosterkalns", kura izdošanā mūsu literatūras skolotājai Ainai Britānei bija lieli nopelni, arī ir viens no šādiem nekritiski vērtējamajiem darbiem.