Ar velosipēdu pārvietojos tik daudz, cik tas ir manu iespēju robežās, jau gadiem ilgi. Ar auto vienatnē braucu tikai, kad no tā nav iespējams izvairīties. Uz darbu - nekad. Turklāt auto mums ir mazlitrāžas ekonomiskais variants. Nebraucu ātri, netērēju lieku degvielu.

Ja tev atbilstoši profesora Freivalda nostādnei būtu nepieciešams tantiņai pieturā paskaidrot, kas ir Džordžs Harisons, ko tu viņai stāstītu? Es teiktu, ka tas bija vīrs, kas vokāli instrumentālajā ansamblī "The Beatles" spēlēja ģitāru un kura pazīstamākās sacerētās dziesmas ir "While My Guitar Gently Weeps" un "Something", bet vēlāk šis pats vīrs apliecināja savu spēju radīt mūziku patstāvīgi ar trīs disku himnu garīgajai dzīvei "All things must pass", bet vēl vēlākos laikos (pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados), sekojot tā laika populārās mūzikas tendencēm, kļuva ne pārāk saistošs. Visubeidzot divdesmit pirmā gadsimta sākumā Harisons aizgāja mūžībā, paspējot ierakstīt pēdējo un pietiekami veiksmīgo ierakstu "Brainwashed". Jā, un vēl pa vidu viņš paspēja grupā "Traveling Wilburys" sadarboties ar citiem pop/rokmūzikas klasiķiem - Bobu Dilanu, Roju Orbisonu, Džefu Linnu un Tomu Petiju. Es varbūt pieminētu Harisona aizraušanos ar austrumu reliģijām (pamatā - hinduismu) un mākslām, varbūt pat pieminētu viņa "Concert for Bangladesh". Bet gandrīz noteikti es ne vārda šai tantiņai pieturā neteiktu par 1969.gadā, vēl bītliem pie dzīvības esot, "Zapple" apgādā iznākušo Harisona eksperimentālo ierakstu "Electronic Sound", kurā viņš pievērsās Moog sintezatora iespēju pārbaudei un demonstrēšanai.

"Dandy Warhols" droši vien ir vienīgā grupa, kura visplašākajām masām ir zināma tikai ar vienu vienīgu reklāmas klipu. Jā - tieši reklāmas, nevis video. Proti, šo grupu no gluži nezināmas (vismaz mūspusē) apvienības vismaz uz kādu brīdi "Dandy Warhols" par superzvaigznēm padarīja viņu dziesmas "Bohemian Like You" izmantošana kādā Vodafone reklāmā.

"Grbavica" manā uztverē ir viena no tām filmām, kas gūst baigāko atzinību politikas un nevis mākslas dēļ. Proti - ir tādas filmas, kuras tā vien prasās atalgot ar kādu Zelta globusu vai ko tamlīdzīgu, jo tā ir filma par svarīgu tēmu, smaga filma un tā tālāk. Un kāda vēl varētu būt filma par dzīvi Bosnijā?

Klifords Saimaks ir viens no amerikāņu zinātniskās fantastikas lielākajiem autoriem, bet "Visa dzīvība zaļo" ne tuvu neskaitās viņa ievērojamākais darbs. Toties tas ir vienīgais viņa romāns, kas ticis izdots latviešu valodā.

According to TVNET, sometime this year we can expect a concert of Queen + Paul Rodgers. There`s no confirmation of it yet on queenonline.com, but I wouldn`t be too surprised if this rumour would turn out to be true.

"Sekretāre" ir viena no visdīvainākajām filmām, ko pēdējā laikā esmu redzējis. Un es skatos ĻOTI dīvainas filmas. Dīvainuma ziņā vienīgais, kam to varētu pielīdzināt, ir "Taksidermija", taču šī filma nebija ne tuvu tik pretīga. Patiesībā tā vispār nebija pretīga. Ja neņem vērā, ka šī filma ir par jaunu sievieti, kura kopš septītās klases regulāri sev nodara miesas bojājumus, jo viņai patīk izjust sāpes.

"Big Bad Voodoo Daddy" ir viena no daudzajām jaunās paaudzes svinga grupām, kas uzplauka Amerikā divdesmitā gadsimta pēdējā desmitgadē. Katrai no šīm grupām bija sava īpaša odziņa - tā, piemēram, "Cherry Poppin` Daddies" svingam piejauca klāt modernākus mūzikas stilus, Braiens Secers bija vairāk vienkāršs retro mūzikas izpildītājs, bet "Squirrel Nut Zippers" lielu uzsvaru lika uz Bilijas Holidejas stila liriskajām dziesmām. Big Bad Voodoo Daddy tikām no visām šīm grupām vislielāko uzsvaru liek uz pūšamajiem instrumentiem - tieši tie vada šīs grupas mūziku, un rezultātā "Americana Deluxe" ir viens no dzīvespriecīgākajiem ierakstiem manā kolekcijā.

One of the most fascistic plans ever to appear in my head is to make reproduction a privilege instead of a right.

Kā jau rakstīju 1.daļas beigās, ap 9.-10.klases laiku manas muzikālās prioritātes sāka mainīties un no tīņu popsas sāku pāriet arī pie jēdzīgākas mūzikas klausīšanās.