Kazhes pierakstu burtnīca

"Shove it" ir pirmais albūms, kuru Rodžers Medouss Teilors (Queen bundzinieks, ja nezināji) izdeva zem zīmola "The Cross". Faktiski gan šis ir viņa solo albūms un vēlākie grupas "The Cross" dalībnieki tā ierakstā nemaz nepiedalījās, toties šeit vismaz nedaudz piedalījās citi "Queen" dalībnieki - Fredijs Merkūrijs dzied "Heaven for Everyone", bet Braiens Mejs plosa ģitāru roķīgajā "Love Lies Bleeding".

Fransuā Ozona filmu viena no galvenajām iezīmēm ir to provokatīvā daba. Forma tam visam var būt dažāda - no viegli rotaļīgas tādas kā "8 sievietēs" līdz stipri skandalozajām "Ūdens pilēm uz karstiem akmeņiem" (filma, kas radīja lielisko 1188 kultūrcitātu), bet neviena viņa filma nav tāda, par ko tu varētu pateikt - nu, jā, filma kā filma.

Šorīt sanāca atklāt velo sezonu, īsti plānojis to nebiju, bet apstākļi tā sagadījās, ka nācās vien ripināties. Protams, būtu varējis vēlēties, lai manā pirmajā gada velobraukšanas dienā nebūtu sals, bet kopumā nebija tik traki kā varēja gaidīt. Viens gan ir skaidrs - man steidzami jāiegādājas speciāla jaka, kurā braukt ar velosipēdu, braukt mētelī tomēr nav īpaši ērti.

Interesanti, ka ar Braiena Meja ierakstiem ir viena populāra neskaidrība - līdzās Queen ģitāristam Brian May savulaik darbojās arī austrāliešu filmu mūzikas autors Brian May, kas bieži ir novedis pie tā, ka viens vai otrs tā otrā Meja ieraksts tiek uzskatīts par pirmā garadarbu (protams, ne jau īstās profesionāļu aprindās, bet arī Allmusic Guide ar šo lietu grēko). Taču tieši šis ir tas ieraksts, kurā skaņu celiņu stipri nezināmai filmai patiešām ir veidojis tas Braiens Mejs, kas čirkainais Red Special ģitāras īpašnieks. Nav gan tā, ka to klausoties tu varētu nojaust, ka tas ir tieši šis Mejs, jo šis skaņu celiņš nav rokmūzikas stilā ieturēts, un Red Special šeit tu diez vai saklausīsi. Tāpat kā tu pārāk bieži nedzirdēsi Meju dziedam, jo gandrīz visas šī ieraksta kompozīcijas ir instrumentālas (kopā to ir vesela 21).

"Eduart" ist der Ansatz Griechenlands in meinem Projekt - mit Filmen ringsum die Welt. Eigentlich gibt es kein besonderes Grund, warum ich über diesen Film auf Deutsch schreibe. Vielleicht, weil ich nicht viel Gebrauch für Deutsch in täglichem Leben habe, und keine Lust habe, die Sprache komplett zu vergessen. Außerdem bin ich ziemlich überzeugt, daß die Zahl der Leser dieser Beschreibung nicht davon ab hängen wird, in welcher Sprache ich schreibe. Griechische Filme interessieren so wie so niemanden, desto brauch ich nicht über die Probleme der Leser mein Kopf brechen.

Teodora Dreizera romāns "Stoiķis", kuru autors īsti nepaspēja pabeigt paša nāves dēļ (faktiski viņš nebija paspējis uzrakstīt romāna noslēdzošo monologu), ir viens no amerikāņu literatūras romāniem, kurš īpaši populārs bijis tieši mūsu platuma (vai garuma?) grādos - proti, padomju zemēs. Kāpēc tā? Tāpēc ka visā savā "Alku" triloģijā Dreizers pievērsies galvenokārt vienai tēmai - kapitālistiskā imperiālisma atmaskošanai.

Parasti es kādu ierakstu klausos visas dienas garumā, pirms izsaku par to savu spriedumu. Izņēmumi iespējami tikai ierakstiem, kuri ir īpaši neklausāmi vai ierakstiem, kurus zinu no galvas (piemēram, tas varētu attiekties uz populārākajiem bītlu, Pink Floyd un arī Queen albūmiem). "Flash Gordon" nav nedz fenomenāli neklausāms, nedz simtiem reižu klausīts (protams, ka man tas mājās bija arī Centrāltirgū iegādātā kasetē, bet tas nenozīmē, ka esmu to jebkad regulāri klausījies).

Vispār man riebjas klauni, bet Simpsonu personības tests apliecina, ka tieši viņam esmu vislīdzīgākais.

Pēdējais "The Cross" albūms ir zīmīgs ar to, ka Teilors un kompānija bija uz to brīdi jau tik ļoti pārliecinājušies par nespēju pārdot savu produktu klausītājiem, ka tas pat netika izdots Lielbritānijā, bet tikai Vācijā (pirmais albūms iznāca arī ASV, otrais - tikai Eiropā). Vai vācieši Teilora veikumu novērtēja, neņemos teikt, bet droši vien nekādi fenomenālie arī pie ādas šortu cienītājiem šī ieraksta panākumi nebija.

Esmu ticis līdz brīdim, kad klausos Rika Raita debijas albūmu un redzu, ka tas ir labs. Varbūt ne gluži lielisks. Noteikti ne izcils. Nekādā ziņā ne fenomenāls, bet kopumā labs. Salīdzinoši ar stipri baismīgās kvalitātes "Zee" ierakstu, kas tam sekoja, varētu pat teikt - ļoti kvalitatīvs.