Kazhes pierakstu burtnīca

Kā jau iepriekš rakstīju, šopavasar esmu apņēmības pilns vismaz kādu reizi aizstaigāt noskatīties kādu futbola spēli, kaut vai principa pēc. Tā kā ir klāt marts, tad pamazām tuvojas arī futbola sezona. Patlaban manā priekšā ir izvēle starp divām Baltijas līgas spēlēm ar Rīgas klubu piedalīšanos.

Faktiski jau šo ierakstu vajadzētu klasificēt kā Pola Makartnija un "Wings" albūmu, bet ērtības labad šeit to atzīmēju kā vienkārši Pola muzikālo veikumu.

Kā izrādās, eksistē tāda interneta sludinājumu vietne - sell.lv. Varu tev pavēstīt, ka viņi ir smirdīgi spameri, kas man šodien atsūtījuši veselas divas mēstules ar iespēju dabūt bezmaksas iPhone. Es varbūt gribētu bezmaksas iPhone (kurš gan negribētu), bet spamu es pieprasījis no viņiem noteikti nebiju. Kantori, kas izsūta spamu, manās acīs īsti godājami nav. Ja es zinātu to cilvēku vārdus, kas veido šo portālu, es savā blogā viņus ievietotu melnajā stūrītī, bet pagaidām varu pateikt tikai vienu:

Patiesību sakot, šo Miloša Formana jaunības dienu filmu biju jau vienreiz iepriekš skatījies, tajos laikos, kad apmeklēju čehu valodas nodarbības Latvijas Universitātē. Patiesību sakot, žēl, ka neko šīs valodas zināšanu uzlabošanai pēdējos gados darījis neesmu - pāris reizes it kā esmu bijis tuvu tam, lai saņemtos pašmācības ceļā pievērsties atkal čehu valodai, bet vienmēr citas manas intereses (vai arī vienkārši slinkums) ir guvušas virsroku. Tomēr es joprojām ceru, ka kādreiz es tomēr čehu valodai atkal kādu uzmanību veltīšu, jo cerēt, kā zināms, nav aizliegts (izņemot situācijas, ja par cerēšanu tev draud kriminālatbildība, bet tas ir ļoti retos un specifiskos gadījumos).

Es šoreiz nekomentēšu savu attieksmi tam, cik ļoti man patika viena vai otra dziesma, bet pievērsīšos tam, cik labas vai sliktas varētu būt Latvijas pārstāvju - Jūras Pirātu - perspektīvas lielajā Eirovīzijā.

Vai vari iedomājies, kas notiktu ar multfilmas personāžu, kas nejauši nonāktu reālajā pasaulē? Ja vari, tad tu droši vien esi redzējis "Trusi Rodžeru" un vēl virkni animācijas-neanimācijas filmu, kas ar šo ideju jau ir spēlējušās iepriekš. Proti, es neapgalvoju, ka ideja Disneja "Enchanted" pamatā ir diži oriģināla vai kaut kas fenomenāli oriģināls būtu tās risinājumā, sižetā, morālē vai tamlīdzīgi.

Filmas par mūziku neapšaubāmi ir viens no tiem kino žanriem, pret kuriem mana attieksme reizēm mēdz būt nepamatoti iecietīga, it īpaši ja tās ir filmas par labu mūziku. Un tāpat man ir raksturīgs būt iecietīgam pret britu komēdijām. Līdz ar to ticēt man, ja slavēšu šo filmu, tev it kā nebūtu nekāda pamata.

Ar 1973. gadā iznākušo albūmu "Sweet Freedom" britu otrā viļņa progrokeriem "Uriah Heep" beidzot bija izdevies iekustināt milzīgo kalnu. Mūzikas kritiķi, kas iepriekš par grupu bija izteikušies vīpsnājoši un Kenu Hensliju uzskatījuši tikai par piektās šķiras Roberta Fripa imitatoru, bet Deividu Baironu - par neizteiksmīgu kviecēju. "Sweet Freedom" beidzot pierādīja, ka tajā lauciņā, kur tādas grupas kā "Yes", "Genesis" un "Gentle Giant" bija spērušas pirmos nevarīgos soļus, "Uriah Heep" sasniedza iepriekš neredzētas virsotnes. Ar tādām klasiskām episkām kompozīcijām kā "If I Had the Time", "Pilgrim" un "Dreamer" kādreizējie progresīvā roka neglītie pīlēni bija pārvērtušies par visbaltākajiem gulbjiem un radījuši vienu no izcilākajām sava mūzikas žanra pērlēm, par kurām cilvēce runās vēl gadu simtiem un gluži iespējams, ka tāpat kā mūsdienās tiek slavēti un godināti Mozarts un Bēthovens, kādreiz tiks augstākajā godā celti Deivids Bairons un Kens Henslijs, tikai ar tādu piebildi, ka atšķirībā no Mocarta un Bēthovena, kas darbojās šķirti, divdesmitā gadsimta divi ģeniālākie mūziķi savu lielo meistardarbu - fenomenāli izcilo un grandiozo plati "Sweet Freedom" radīja kopdarbā, turklāt viņiem šajā darbā palīdzēja trīs gandrīz tikpat spožas personības - Miks Bokss, Gerijs Teins un, protams, bundzinieks Lī Kersleiks. Tā kā sešdesmitie gadi mūsdienās ir uzskatāmi par bītlu un Vjetnamas kara ēru, tā septiņdesmitie ir iezīmējušies "Sweet Freedom" pārsteidzoši laikmetīgo skaņu dekāde.

Esmu beidzot izdomājis, ar kādu biznesu man nodarboties - turpmāk es uzpirkšu paletes un pelnīšu lielo kāpostu!

Jau kuro reizi pēdējo dažu dienu laikā atskanēja mobilā telefona zvans. Kopš brīža, kad biju uzņēmies vākt informāciju par kādreizējo kolhozu vadītāju likteni A rajonā, un mana vēstule bija publicēta vietējā Interneta lapā, šie zvani bija gandrīz nebeidzami.