Kazhes pierakstu burtnīca

"Obscured by clouds" neapšaubāmi ir viens no vismazāko atzinību un popularitāti guvušajiem Pink Floyd ierakstiem. Pat no trim filmu skaņu celiņiem, kuriem grupa rakstīja mūziku, tas ir visnezināmākais. "Zabriskie Point" vismaz bija kulta filma. "More" skaņu celiņā bija "Cymbaline". Neviena šī ieraksta dziesma nav nokļuvusi izlasē "Echoes" (tiesa - ar to pašu var lepoties arī Ummagumma un Atom Heart Mother). Neviena šī ieraksta dziesma nav sevišķi zināma un kaut kur dzirdama ārpus filmas/albūma konteksta. Pat fanu vidū šis ieraksts nav diži populārs. Un kāds tur brīnums? Pirms tā nāca "Meddle". Pēc tā - "Dark side of the moon". Kas gan ir pa vidu izdots skaņu celiņš nepopulārai franču filmai, kas vēl turklāt ierakstīts nieka divu nedēļu laikā?

Daudzi Wikipedia raksti mani pārsteidz ar savu detalizāciju pietiekoši smalkos jautājumos, bet tikpat daudzi ir vienkārši ģeniāli smieklīgi.

Kurš cilvēks gan nekad nav domājis par aizbēgšanu prom no civilizācijas - tur, džunģļos, tuksnesī, ledājos, kur neviens nekāps tavā dvēselē, neuzdos muļķīgus jautājumus un neizrādīs savu pārākumu? Kurš cilvēks gan nekad nav vēlējies izjust dabas pirmatnību, nomest liekās drēbes, liekās saistības, liekos priekšmetus un dzīvot pilnīgā harmonijā ar sevi pašu?

Savā divdesmit pirmajā studijas albūmā šok-roka karalis Alice Cooper ir atteicies no vairāku iepriekšējo albūmu rotaļāšanās ar pūdeļroku un peņuroku, tā vietā pievēršoties savām iecienītajām sociālās netaisnības tēmām un apdziedot visu to, kas mūsdienu pasaulē viņam īsti simpātisks nešķiet (tam pašam viņš veltīja vēl vismaz divus sekojošos albūmus). Un jāatzīst, ka Kūpera sociālā kritika ir bez šaubām gudrāka, nekā tā ir, piemēram, Rodžeram Teiloram. Ko lai tu neteiktu par Elisu Kūperu, viņa skatuves tēlu, spēlēto mūziku un tā tālāk, bet viens viņš nav - un tas ir muļķis.

Ja tu esi kādreiz klausījies kaut ko krutāku par Radio Aizkraukle, tad es tevi esmu gatavs pasludināt par mega guru. Cik mani izdevās paklausīties, tur skanēja kaut kāds sliktākā stila krievu tuc-tuc un kaut kādi divi tipi krieviski lamājās, vienkārši ģeniāli. Protams, lielās devās šī radiostacija droši vien izraisa smadzeņu atmiršanu, bet 1-2 minūtes var paklausīties.

Es gandrīz no krēsla nokritu, kad portālā db.lv izlasīju, ka Aivars Kalvītis dibinās jaunu partiju. Tiešām nebiju kaut ko tādu gaidījis. Kalvītim - un pašam sava partija. Jā, kas tik Latvijā nedarās. Vispirms izrādās, ka viens bijušais premjers uzpircis pusi Augstākās tiesas, tagad šis.

The Cross bija grupa, kurā Rodžers Teilors izklaidējās papildu savam pamatdarbam ar Queen astoņdesmito beigās un deviņdesmito sākumā. Šeit viņš atteicās no savas bundzinieka lomas un pārņēma ritma ģitāru un vokālista funkcijas. Grupas pirmais albūms, kuram pievērsīšos kaut kad tuvākajās nedēļās, faktiski bija Teilora solo karjeras turpinājums - viņš to ierakstīja praktiski vienatnē un ieraksts bija ieturēts izteiktās deju mūzikas noskaņās.

Kriminālpolicija šodien Rīgas lidostā aizturējusi britu tūristu Stīvenu P., kurš grasījies atstāt Latviju, tā arī nepačurājis pie Brīvības pieminekļa. Policija komentārus aizturēšanai nesniedz, bet Stīvena P. advokāts skaidroja situāciju:

"Nogrimusī pasaule" ir pirmais romāns Belarda triloģijā par to, kāda varētu būt postapokalipses pasaule. Ja vēlies iegūt īsu atsauksmi par šo romānu, apskaties komentārus izdevniecības lapā. Informatīvi, ne?