Kazhes pierakstu burtnīca

Filmu "Mans Fīrers - patiešām patiesākā patiesība par Ādolfu Hitleru" man noskatīties ieteica kāds kolēģis, sakot, ka tā esot pagalam laba. Atļaušos viņam šajā gadījumā nepiekrist (neapšaubot, ka arī viņa point of view noteikti ir savs pamats). Manā izpratnē tā nav laba filma, un ne tāpēc ka man būtu kādi iebildumi pret komēdijām par Hitleru. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas uzskata, ka nedrīkstētu smieties par Hitleru, holokaustu, koncentrācijas nometnēm Sibīrijā, otro pasaules karu, ebrejiem, Jēzu, dziesmu svētkiem vai par vienalga ko citu. Manis pēc cilvēks var smieties kaut vai par savu nokļūšanu komā, kā to dara grupas "Anal Cunt" dziedātājs. Bet...

Vispirms - kārtējais moments, kas mani pārsteidza. Pēc pirmo divu romāna daļu izlasīšanas noskaidroju, ka Hašeks romānu nepabeidza nāves dēļ, uzrakstot tikai četras no iecerētajām sešām daļām. Taču tikai lasot ceturto daļu, atklāju, ka arī to Hašeks līdz galam neuzrakstīja, bet pēc viņa nāves to paveica Hašeka draugs rakstnieks Karels Vaņeks, un te nu man viena lieta jāatzīst - pēdējās romāna 100 lappuses patiešām ir bišķi savādākas nekā teksts līdz tam. Es gan nojaušu, ka kaut kādi Hašeka melnraksti šim nobeigumam par pamatu kalpoja un tomēr baigi jūtams, ka autors ir cits un ka humors ir tāds bišķi uzspēlēts.

Savā debijā TV vēsturnieka statusā Terijs Džonss, kādreizējais Džona Klīza cīņubiedrs, ķeras pie vienas no savām tuvākajām tēmām - Viduslaikiem un krustnešiem. Četros raidījumos, katrs 45 minūšu garumā, viņš rekonstruē vēsturiskus notikumus par to, kā Dieva vārdā ticīgie no neticīgajiem barbariem mēģināja atkarot svēto zemi - Jeruzalemi.

Maikla Peilina ceļojuma pa Austrum- (un centrāl-) Eiropu dokumentālos pierakstus gaidīju labu laiku. Kā nekā interesanti, ko šis ievērojamais un neapšaubāmi kolorītais kādreizējais Džona Klīza kolēģis varētu būt saskatījis tādās valstīs, par kurām arī man ir kaut neliela sajēga.

Atzīšos godīgi - man šodien nemaz nav noskaņojuma klausīties H-Blockx vai jebkādu citu grupu, tā ka sekojošais albuma apraksts nebūs īpaši detalizēts un realitātei atbilstošs. Mugura sāp vienkārši pretīgi un kaut cik normāli es jūtos vien staigādams apkārt, bet sēžot ir pavisam draņķīgi, tā ka šodien droši vien esmu uzstādījis savu personīgo pie datora darba laikā nesēdēšanas rekordu. Rītdien gluži iespējams, ka uz darbu neiešu, bet došos pie ārsta, bet to vēl redzēs - atkarībā no pašsajūtas.

Varu atkal tikai žēloties par savām muguras sāpēm, kas šodien sasniegušas jaunu rekordu.

Pēc GameLV spēlēšanas nevaru nepateikt lielu Paldies šīs spēles izstrādātājiem - Jānim Kovaļevskim, Artūram Grebstelim, Atim Grīnbergam un Tomam Mikam. Viņi ir patiešām lieliski pastrādājuši un kā nekomerciāls pašveidots datorspēles produkts GameLV man patiešām kļuva par īstu atklāsmi.

Red hot chili peppers sūkā. Viņu mūzika ir bezjēdzīga, tizla, Entonijs Kiedis repo sliktāk nekā Vanilla Ice, dziesmu melodijas ir vienveidīgas, teksti - bezjēdzīgi un vispār viņu dziesmās nav nekā paliekoša. Paies gads un neviens šādas grupas eksistenci vairs neatcerēsies, un labi ka tā.

"Gardēdi" daudzi jau paspējuši izslavēt gandrīz debesu augstumā - vieta IMDb visu laiku labāko filmu simtniekā, tuvu 100% svaigums gan no Metacritic, gan Rottentomatoes, gan Rodžers Eberts to nosaucis par vienu no gada labākajām filmām. Man šajā situācijā vajadzētu tīri protesta labad paziņot, ka "Ratatouille" ir žurkas sūds un ka "Barnyard" bija desmit reizes labāka.

These "Kiss" fellows certainly are some mean and nasty sexual perverts. For the title of their album they use a synonym for "penis". Still you`ve gotta notice that an album by the title of "Penis" may even sound smart and anti-establishment, meanwhile "Love Gun" is just ugly. In the title song they sing about some chick that turns the love gun on (or something like that). On "Christine Sixteen" Paul Stanley comes out: