Kazhes pierakstu burtnīca

Diez vai es izdarīšu baiso atklājumu, paziņojot, ka "Mass Nerder" nosaukums veidots ar apzinātu asociāciju uz masveida slepkavībām. Taču šī ieraksta saturs nebūt par šādām slepkavībām domāt neliek.

"Safe as Milk" is the debut album from one of the most eccentric, bizarre, original, mindblowing, uncommercial and his-own-path-going musicians of the 1960s and 1970s - Captain Beefheart. His most famous record of course is the nearly insane "Trout Mask Replica", therefore you could be expecting something different from Don van Vliet (that`s Mr Beefhearts real name) and his trusty "Magic Band". You see, "Safe as Milk" is really a safe record and it`s nowhere near to the hilarious absurdity of "Trout Mask Replica". In essence it`s nothing more than a solid blues record. And Beefy himself sounds on here already as an old man, although he was only 25 when he recorded this stuff. When you listen to stuff like "Sure Nuff N Yes I Do", you don`t care whether Captain B was taking the stuff he played seriously or not, whether this all was supposed to be a pun or not, just just enjoy his eclectic performance.

Ja nemaldos, Moby Grape bija viena no grupām, kuras bija iecienījis leģendārais "daugavpilietis", ar kuru NR divus mēnešus nomācījās kopā Filozofijas fakultātē. Šis pats daugavpilietis bija tas, pateicoties kuram es uzzināju par tādu lielisku grupu kā Magma. Patiesību sakot, es gan 100% nevaru garantēt, ka starp viņu un Moby Grape patiešām bija kāda sakarība, bet tā vismaz man šķiet.

Kaut kā pagājušonedēļ, kad priecājos, cik ātri ar autobusu varu tikt uz darbu, neiedomājos, ka ir skolēnu brīvdienas. Šonedēļ atkal virzienā uz centru nākas uzticēties pārbaudītām vērtībām - tramvajam. Atceļā gan ātrāk sanāk iet uz Nacionālo teātri un kāpt autobusā. Līdz ar to tagad jādomā - vai man novembrim ir vērts pirkt mēnešbiļeti un ja jā - autobusam vai tramvajam? Vakar savukārt nācās mājās braukt ar trolejbusu, jo kaut kādas avārijas dēļ bija pilnībā nobloķēta Merķeļa iela, apturot autobusu kustību. Jā, Rīgas dome sola aizliegt braukt auto Slokas ielā pa sliedēm. Neticu, ka tam būs kāds efekts.

Grupas Boston debijas albūms vislabāk mūsdienās ir zināms pateicoties grupai Nirvana. Vai tas nav ironiski? Un šeit es domāju īstu ironiju, nevis tādu kā Alanisas Morisetes dziesmā "Ironic". Kur šeit ironija? Boston bija uzpūsti arēnas rokeri, tāli no ikdienas dzīves, šausmīgi elitāri. Nirvana un visa grunge kustība faktiski nospļāvās uz arēnas roka vērtībām, pietuvinot mūziku klausītājam ar savu "nekrutumu".

Bieži tev cilvēki saka - izvairies no draņķīgu turpinājumu skatīšanās! Cik labs lai arī nebūtu oriģināls, turpinājums būs tikai naudas kāšanas mēģinājums, kas tev sagādās šķidru vēderu un liks vilties dzīvē kopumā.

Fakti:

"Bedazzled" daudziem (vai vismaz dažiem) mūsdienās varētu būt zināma kā 2000.gada amerikāņu komēdija ar Brendanu Freizeru galvenajā lomā, kur kāds pagalam neveiksmīgs vīrietis pārdod sievietei-Sātanam savu dvēseli, apmaiņā saņemot septiņu vēlēšanos piepildīšanos. Šī filma faktiski bija diezgan muļķīga sex-comedy, lai arī ne gluži katastrofāli slikta. Taču pirms dažām dienām uzzināju, ka ir vēl viena šāda nosaukuma filma - oriģinālā Bedazzled, kas tapusi Anglijā, kuru režisējis Stenlijs Donens, kas vislabāk zināms kā "Singin` in the Rain" režisors, un kurā piedalās lieliskais angļu komiķu duets - Pīters Kuks un Dadlijs Mūrs.

Viktora Peļevina debijas romāns "Omons Ra" ar garantiju ir arī viens no viņa labākajiem darbiem, tur pat nebūtu vajadzības kaut ko lieki piebilst.

Izlēmu apskatīties, kā izskatās kopsavilkums mūzikas daudzumiem, ko esmu klausījies ar palaistu last.fm sekotāju. Un ko var secināt? Ka esmu vienkārši maniakāli daudz klausījies The Cure - šai grupai esmu veltījis vairāk uzmanības nekā 2., 3. un 4.vietas īpašniekiem kopā. Vēl var secināt, ka es katru ierakstu, par kuru rakstu savā faktoīdā, noklausos pamatīgu skaitu reižu, bet par to nevajadzētu brīnīties. Tiesa ir arī tāda lieta, ka lielu daļu laika, cik saprotu, man last.fm vispār nav bijis palaists, līdz ar to grūti spriest, kādi būtu šie dati, ja tajos parādītos VISS, ko es patiešām esmu klausījies. Un tomēr interesanti redzēt, ka The Cure ir mana mīļākā grupa.