Kazhes pierakstu burtnīca

Pirmais, ko nepieciešams pastāstīt par interneta vides izrādi "Irānas konference", ir apstāklis, ka Edijs tās skatīšanās laikā esot aizmidzis astotajā minūtē. Lai arī Edijs ir izslavēts ar savu aizmigšanas talantu, astotā minūte varētu būt viņa personīgais rekords. Šis apstāklis gan neliedza iestudējumam saņemt Spēlmaņu nakts balvu kā gada notikums digitālajā vidē. Līdz ar to šo izrādi skatījāmies, ņemot vērā divus pieejamos informācijas avotus: ka izrāde ir laba un vērtīga, un ka tās laikā var viegli aizmigt. Jāatzīst, ka arī mūsu pieredze kaut kādā mērā saskanēja ar šiem abiem raksturojumiem.

Līdz ar tehnoloģijām nāk jauni veidi, kā iepazīt veco. "Ojāra soļi" šajā gadījumā ir mūsdienīgs veids, kā tuvoties droši vien galvenajam Pārdaugavas dzejniekam. Daugavas labajam krastam ir Čaks, mums - Vācietis, vismaz ciktāl tas attiecas uz pilsētas apdzejošanu. Protams, Vācieti laikmeta ziņā pareizāk būtu pretnostatīt Ziedonim, kā nekā viņi bija vienaudži, taču kā Kreisā krasta patriots primāri Vācieti vēlos redzēt kā Rīgas anti-Čaku.

Filmas nosaukuma latviskojums vēsta "Islandes amazone", oriģinālā tas vēsta "Sieviete dodas karā", un lietas būtību šī detaļa patiešām nemaina. Filma vēsta par vienu par savu taisnību ļoti pārliecinātu sievieti, kura mēģina apturēt Ķīnas investoru ienākšanu metalurģijas rūpnīcā Islandē. Jāatzīst, ka Latvijā šāda parādība ir ļoti labi zināma, un arī es laikam jau esmu pieskaitāms tiem Ceha labprāt izsmejamajiem antiņiem, kuri saka: "Būtu baigi forši, ja šo radioaktīvo atkritumu izgāztuvi ierīkotu kaut kur citur, nevis pie manām namdurvīm." Vienlaikus, protams, naudu vajag visiem, ekonomika jāstiprina un tā tālāk. Ja viss būtu tik vienkārši kā izvēle starp labo un slikto, tad par šiem jautājumiem vispār varētu nerunāt.

Pēc Viljama Boida romāna "Restless" izlasīšanas uzzināju, ka ir arī BBC miniseriāls, kurā tas ekranizēts. Formāts "miniseriāls" man noteikti šķiet pieņemams, tālab izlēmu, ka var jau to arī noskatīties. Patiesībā tikpat labi to varētu saukt par vienu garu filmu divās daļās, jo šis "seriāls" sastāv no divām pusotru stundu garām sērijām. Tā kā grāmatu esmu nupat lasījis, tad ļoti labi varu salīdzināt atšķirības starp šiem darbiem, un arī zinu, ka nebūtu īsti korekti teikt, ka Boida darbs te ticis neautentiski pārveidots, jo arī pats romāna autors piedalījās ekranizācijas tapšanā, bet atšķirības starp šiem abiem "Restless" variantiem, protams, ir.

Šis Viljama Boida romāns ir izteikts spiegu literatūras paraugs, bet ar savu odziņu. Proti, tā tematika galīgi nav nodreijāta - britu spiegi Amerikā (British Security coordination) Otrā pasaules kara pirmajos gados, pirms amerikāņu iesaistīšanās karā. Šī ir vēstures lappuse, par kuru biju itin maz dzirdējis, bet patiesībā tur tiešām ir daudz interesanta. Proti, pēc tam, kad oficiāli bija sācies karš starp Nacistisko Vāciju un Lielbritāniju, bet ASV izvēlējās iet neitralitātes ceļu, amerikāņu un angļu specdienesti nekādi oficiāli sadarboties nevarēja, lai arī amerikāņu prezidents Frenklins Rūzvelts personīgi atbalstīja ASV iesaistīšanos karā, bet viņam trūka jebkāda atbalsta sabiedrībā. Līdz ar to britiem bija nepieciešami savi aģenti štatos, lai uzturētu savai valstij labvēlīgāku tēlu sabiedriskajā domā un cenšoties apkarot amerikāņos domu, ka varbūt tie nacisti nemaz nav tik peļami, jo angļi lieliski apzinājās, ka amerikāņu iesaistīšanās varētu kļūt par izšķirošu faktoru šajā karā.

Sofija Kovaļevska bez pārspīlējumiem bija viena no nozīmīgākajām deviņpadsmitā gadsimta sievietēm. Pirmā sieviete - matemātikas zinātņu doktore, pirmā profesore Ziemeļeiropā, nozīmīgu darbu autore matemātiskajā analīzē, diferenciālvienādojumos un mehānikā, raksturota kā "izcilākā zinātniece pirms divdesmitā gadsimta". Un, kā izrādās, arī gana saistoša literāra darba autore, proti, viņas autogrāfija par bērnības gadiem, angliski saukta "A Russian Childhood", krieviski "Воспоминания детства", bet franču valodā, kurā to lasīju - "Souvenirs d'enfance". Manās rokās nonākušajā izdevumā (tas publicēts deviņpadsmitā gadsimta beigās) Kovaļevskas bērnības atmiņas turpina viņas draudzenes - zviedru rakstnieces Annas Šarlotes Lefleres stāstījums par savu pazīšanos ar Sofiju Kovaļevsku un matemātiķes dzīvi jau kā pieagušai sievietei. Noskaņas un vēstījuma formas ziņā šie darbi ir ļoti atšķirīgi, bet viens otru labi papildina.

Ksavjē Dolana filma "Tas ir tikai pasaules gals" ilgi gaidīja savu noskatīšanās laiku. Dolans man vienmēr ir šķitis interesants, bet kaut kā sanāca, ka saņēmāmies to skatīties laikā, kad pasaules gala piesaukšana nav gluži nevietā. Protams, Dolans nav tas režisors, kas varētu uzņemt vērienīgu asa sižeta filmu par pandēmiju un tās sekām, tā vietā šī filma ir par viena cilvēka pasaules galu.

Gadas grāmatas, par kurām ir tik ļoti grūti rakstīt, ka gandrīz vai gribētos to vispār nedarīt. Un šī ir viena no tām grāmatām. Eli Vīzela grāmata "Nakts" skaitās viens no globāli nozīmīgākajiem rakstiskajiem vēstījumiem par holokausta tēma. Tās autors pārdzīvoja Aušvici un Būhenvaldi, pieredzēja ļoti daudz kā tāda, ko droši vien ikviens izvēlētos nepiedzīvot. Un par to arī ir šī grāmata.

Tas laikam ir tikai dabiski - kad visa soctīklu vide to vien dara, kā runā par jauno anša albumu, ka arī man radās vēlme to noklausīties. Manas attiecības ar repu gan galīgi nav tuvas - arī pirms Covid laikmeta reti kad tam pienācu tuvāk par diviem metriem. Taču uzskatu sevi par relatīvi atvērtu jaunām vēsmām un tāpēc, ja jau cilvēki sajūsminās, gribēju saprast: vai tur ir kaut kas arī man?

Manas zināšanas Eiropas varoņeposu jautājumā ir diezgan minimālas. Cik baisi lai tas arī nebūtu, šķiet, ka vienīgais eps, kuru esmu lasījis, ir "Lāčplēsis". Grūti arī iztēloties, ka pārskatāmā nākotnē šī situācija varētu mainīties - tas galīgi nav viens no tiem literatūras veidiem, par ko jūtu sevišķu interesi. Līdz ar to pirms Kvadrifrona audioizrādes klausīšanās galīgi nezināju, ko no tās gaidīt (lai saglabātu iespējami atvērtu skatu uz lietām, arī anotācijas lasījis nebiju, bet kas tieši bija pirms dažiem mēnešiem lasītajā recenzijā iekš Ir, vienkārši biju pilnībā aizmirsis).