Kazhes pierakstu burtnīca

Līdz nesenam laikam ar Ingas Žoludes darbiem nebiju pazīstams nemaz, bet šogad pats izvēlējos, kādas grāmatas vēlos saņemt vārda dienā un mani ieinteresēja (iepazīstoties ar dažām atsauksmēm) šīs autores romāns "Materia botanica". Kā izrādījās, šis romāns izdots kopīgā grāmatā ar Žoludes debijas romānu "Silta zeme", kura turpinājums arī ir "Materia botanica". Lasīšanu veicu, protams, hronoloģiski, un te nu būs mani iespaidi par "Siltu zemi" (otro daļu lasīt sākšu šovakar vai rītdien). Kas attiecas uz kopīgo izdevumu, tur man nav skaidrs, vai tā ir laba vai slikta pieeja - no vienas puses, ka "Silta zeme" grāmatnīcās nav pieejama, ir forši, ka šādā izdevumā ir pieejami abi romāni reizē. No otras, ja tev jau ir krājumā Žoludes pirmais romāns, tad līdz ar jaunās grāmatas iegādāšanos vecā pārvēršas par makulatūru - tā ir kļuvusi par jaunā izdevuma apakškopu. Bet ne par to ir šis stāsts.

Club Francais pieveic Vandereri, nākamais rindā - Unions. Pasaules vieglatlēti rāda klasi.

Reizēm ir svarīgi apzināties savas iespējas un to, kas tev nav un nekad nebūs pa spēkam. Par filmu "Mēs gribējām izmainīt pasauli" es nekad nevarētu izteikties tik personiski un vienlaikus vispārcilvēciski, kā to ir izdarījis Ingus Bērziņš Delfos. Un tas ir tikai dabiski, jo es pat savas dzīves nosacīti nepieradinākajos posmos esmu bijis cilvēks, kurš, pirms ielēkšanas pa pliko strūklakā, rūpīgi salocīs drēbes un pārliecināsies, vai nav pazudušas mašīnas atslēgas. Lieki teikt, ka iepriekšējais teikums nav uztverams burtiski - drēbju salocīšana nav mana stiprā puse, vairāk ar to gribēju teikt, ka es vienmēr saglabāju zināmu atsvešinātību no paša izdarībām un ka man ir grūti iztēloties sevi aizmiegam un aizdedzinām matus uz gāzes plīts. Līdz ar to stāsts par Dambi, Skripu un Rudaku manā gadījumā nav uztverams kā projekcija tam, kāda būtu mana dzīve, ja es piecdesmit gadu vecumā būtu joprojām tas pats cilvēks, kas biju divdesmit gados.

Jurijs Morozovs bija visai īpatnēja parādība padomju rokmūzikā, par kuru līdz šim dīvainā kārtā pat dzirdējis nebiju. Mūziķis, kurš ļoti maz savas dzīves laikā bija koncertējis, lielākoties visa viņa darbība risinājās studijā (un/vai mājās). Lielākoties viņš pats arī ierakstīja teju visas instrumentālās partijas savos ierakstos, tā arī šajā ierakstā tikai divos skaņdarbos piedalās vēl kāds cits mūziķis - "Дай крылья мне, Бог" līdzās Jurjam dzied viņa sieva Ņina Morozova, bet "Чёрный пёс" klavieres iespēlējis Sergejs Luzins. Viss pārējais ir paša Morozova roku darbs.

Klaipēdas futbolisti pieveic arī Vandereru. Jaunas versijas par vārtu guvējiem Uniona - Olimpijas spēlē.

Latvijas meistars zaudē savā laukumā. Tenisa cīņā pēc 12 spēlēm neizšķirts.

Cīkstonis pēc cīņas spļaudās. Klaipēdas futbolisti uzvar pār sevi pārāko RFK.

Dāņi sabradā Rīgas sastādīto. Par brīnumbērniem sportā.

Par rupju spēli futbolā. Notiks riteņbraukšanas sacīkstes Rīga - Daugavpils.

Novickim hettriks pret ASK. Sastādītā komanda uzstāsies pret dāņu klubu.