Kazhes pierakstu burtnīca

Mani vecāki Itālijā saskārās ar kādu skama formātu, ar kuru līdz šim nebiju pazīstams. Viņiem pašiem tas, ka viņi bija kļuvuši par skama upuriem, skaidrs netika līdz brīdim, kad šādu hipotēzi izteica Liene. Mazliet parakājos internetā un secināju - patiešām, šāds skama veids pastāv, līdz ar to vecākiem paveicās, ka viņiem nebija sevišķi daudz skaidrās naudas.

Vairāk kā 15 slēpņi uz Rubikju ezera salām, kas publicēti aizvadītajā nedēļas nogalē, gaida pirmos atradējus. Nieka 200km no Rīgas. Varbūt kādam ir interese doties tos aplasīt šajā nedēļas nogalē pēc CITO eventa? Nez tikai, kā ir ar laivu nomām pie šī ezera. Idejiski šķiet, ka būtu forši braukt četratā (t.i., ar divām laivām) un tā kārtīgi izslēpņoties.

Kas, manuprāt, būtu jāpaveic slēpņotājam, lai viņš būtu saucams par super-duper-puper Latvijas slēpņotāju:

Tā kā nu jau kādu laiku man atsākusies sarakste Ardalanu - ar manu draugu Irānā - varu mazliet pastāstīt par to, ko esmu labu no šīs valsts dzirdējis pēdējo mēnešu laikā:

Darba dienas vakaru aizvadīju jau ierastajā manierē – ar alu, hokeju un diskusijām par politiku IRCā. Šāda ir mana ikdiena jau vairākus gadus, kopš vienīgais cilvēks, ar kuru man ir salīdzinoši tuvākas attiecības, ir mans projektu vadītājs, jo viņš vismaz sarunās ar mani izrāda kādas emocijas un reizēm uz mani kliedz kā uz nemīlētu sievu, bet citkārt lamā kā nogrēkojušos suni.

Pat neatceros, kad pēdējo reizi bijām skatījušies kādu filmu, kura būtu tik neapstrīdami, neapšaubāmi un nenoliedzami slikta kā Džeika Kesdana veikums "Sliktā skolotāja". Varu vien šausmināties, ka tādi antišedevri nonāk uz lielajiem ekrāniem un ka šādās filmās titullomu var spēlēt tik slavenas aktrises kā Kamerona Diaza.

Pavei, tik drusku vairāk nekā viens mēnesis iztecējis, kopš šī grāmata pārgāja no plaukta "lasāms" uz plauktu "izlasīts", kad esmu jau paģerējis par to ņemt un uzrakstīt. Šāda savlaicīga rakstīšana man ģeld gana teicami, jo šamā laiski stieptā vārdkopā cenšos dāsni rīkoties ar tādiem leksikas krājumiem, kas citādi ir maz izplatīti latvju Interneta dzīlēs. Tas varētu būt saistīts ar to, ka grāmata vairs nav tik svaigā atmiņā un arī emocijas, kas ar to saistītas ir paplenējušas.

"VALIS" ir viena no pēdējām Filipa Dika grāmatām un noteikti - viens no viņa ambiciozākajiem viņa projektiem. Atstāstīt šīs grāmatas sižetu vien ir visai nopietns uzdevums. Tātad, grāmatas galvenais varonis cilvēks vārdā Horselover Fat, kas ir atvasināts no tā, ko sengrieķu valodā nozīmē vārds Filips un autora uzvārda vāciskā tulkojuma. Vienlaikus pašā grāmatā Horselover ir autora otrā personība, kura reizēm saplūst ar pirmo, reizēm no tās attālinās, un tā īsti skaidrības, vai Filips un Zirgmīlis ir viens un tas pats cilvēks vai divi, nav iespējams. Viens no viņiem nespēj izglābt sievieti, kura grib izdarīt pašnāvību un iegrimst depresijā. Tad, kad viņš atrodas zemākajā savas dzīves punktā, viņu izglābj kāda sieviete, kura viņam uzdāvina podiņu. Tad viņš saskaras ar Dievu, vai nu narkotiku iespaidā, vai arī nē. Tad grāmatā parādās VALIS jeb "Vast Active Living Intelligence System", kas vai nu ir vai nav Dievs, kaut kāda mīklaina filma, kura saucās VALIS, divgadīga meitene, kas, iespējams, ir Mesija. Un grāmatas varoņa Kevina jautājums, ko uzdot Dievam pastarās tiesas priekšā: kāpēc tu ļāvi mašīnai notriekt manu kaķi?

Dīvaini, ka nevienu šādu filmu - par briesmīgiem priekšniekiem - iepriekš nebiju redzējis. Pēc idejas tādām būtu jābūt diezgan lielā skaitā, jo cilvēkiem visbiežāk viņu priekšnieki sevišķi netīk un viņiem vajadzētu gribēt pasmieties par riebīgiem citu priekšniekiem. Protams, man vienmēr ir bijuši tikai tie labākie priekšnieki, kuri nekad mani nav pazemojuši, mēģinājuši seksuāli izmantot vai likuši strādāt augu sestdienu-svētdienu. Un vispār es šo blogu rakstu tikai tālab, lai pierādītu, cik labs un lojāls cilvēks es esmu.

Šo filmu es noskatījos apgrieztā secībā - vispirms no vidus līdz beigām, tad - no sākuma līdz vidum. Vienkārši sanāca tā, ka Liene pusi filmas noskatījās, kamēr es vēroju visai bezcerīgo "Dinamo"-Popradas spēli, turpinājumu noskatījāmies kopā un tad divas dienas vēlāk pabeidzu filmas skatīšanos no sākuma. Jāatzīmē, ka salīdzinoši "Dinamo"-"Lev" šķita daudz bezcerīgāks pasākums nekā šīs filmas varonim atbrīvoties no iesprostojuma zem akmens.