Судя по Википедии, "Компромисс" - одна из наиболее значимых книг Довлатова. По крайней мере, это единственное его произведение, имеющее свой собственный раздел в энциклопедии. Мне, конечно, трудно судить - так это или нет, так как до сих пор моё знакомство с его творчеством в основном ограничивалось знанием, что такой писатель был.

Neticamais ir noticis!

Ar "Chunga`s Revenge" sākās kārtējais dīvainais Zappas karjeras posms. Proti, viņa sadarbība ar diviem kādreizējās popgrupas The Turtles dalībniekiem, sauktiem par Flo un Ediju. Šie abi tipāži Zappas mūziku papildināja ar vēl lielāku daudzumu muļķošanās, reizēm tam bija labi rezultāti, kamēr citās reizēs - ne tik ļoti.

Tātad motociklisti savu panāca - viņiem nodeva tiek palielināta mazāk drakoniski, autovadītājiem - vairāk. Man personīgi šī situācija ne pārāk patīk, jo šaubu nav, ka vismaz noteikumu neievērotāju motobraucēju vidū ir vairāk nekā autovadītāju aprindās. Intereses pēc jautājums - vasaras sezonas laikā, braucot ar mašīnu, kas ir novērojams biežāk:

Sestdien neliela Rīgas slēpņošanas pasākuma ietvaros nokļuvām kādreizējā rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne". Pirms gadiem divdesmit tā bija viena no lielākajām moto rūpnīcām visā PSRS, tagad - biedējošs grausts, kurā pat bomži nemitinās. Protams, skats uz pilsētu no ēkas jumta ir labs un diez vai tāds man būtu pieejams, ja rūpnīca turpinātu darboties, un tomēr - kārtējo reizi pārņēma dusmas un nevarības sajūta, redzot to, cik daudz tika nelietderīgi un bezjēdzīgi sagrauts, zaudēts un izlaupīts.

Otrais "Mothers of Invention" albums, kas tika izdots jau pēc grupas gala, turpina sava priekšgājēja "Burnt weeny sandwich", apkopojot dažādās vietās un dažādos apstākļos tapušus grupas veikumus. Kamēr "Cīsiņš" vairāk uzsvaru lika uz studijā tapušiem skaņdarbiem, šis albums ir lielākoties ierakstīts koncertu apstākļos un jāatzīst, ka Zappas un viņa grupas šovs tīri kā ausu izklaides pasākums īsti pārliecinošs man nešķiet. Iespējams, ka pašos koncertos valdīja kaut kāda nereāla atmosfēra un grupas izdarības uz skatuves bija sasodoši aizraujošas, bet līdz manām austiņām šī ieraksta šarms nudien negrib nākt - šis droši vien var pretendēt uz līdz šim "eksperimentālākā" manis klausītā Zappas ieraksta statusu, bet tas nav nekāds satriecošais rādītājs, jo šeit gluži vienkārši Zappa un kompānija ir pārāk dīvaini un pārāk maz rūpējas par to, lai mūzika būtu arī kaut cik interesanta. Iespējams, ka tu vari teju septiņas minūtes klausīties tādu vājprātu kā "Didja Get Any Onya?" vai tikpat ilgo "The Eric Dolphy Memorial Barbecue", bet man no tā vienkārši sāk sāpēt ausis, kā es lai arī necenstos sev iegalvot, ka tā ir "māksla" un ka to vajag klausīties. Vispār šim ierakstam ir savi plusi, tur nav šaubu - lielisks albuma vāciņš, dziesmas ar tādiem nosaukumiem kā "Prelude to the Afternoon of a Sexually Aroused Gas Mask", "Toads of the Short Forest" vai "My Guitar Wants to Kill Your Mama", bet ļoti reti tas var lepoties arī ar kaut cik uztveramu muzikālo saturu. Līdz ar to vispatīkamākā ieraksta dziesma ir jau nosaukuma pēc pieminētā "My Guitar Wants to Kill Your Mama", kas gan nav ne tuvu viena no izcilākajām Zappas dziesmām, bet vismaz ļoti labi izceļas uz šī ieraksta fona. Tikām tāds vājprāts kā šī albuma titulskaņdarbs... par to pat labāk neko neteikt. Jā - ļoti drosmīgi, jā - ļoti eksperimentāli, jā - kurš katrs tā neuzdrīkstētos darīt. Bet - šī konkrētā "dziesma" nav ne par mata tiesu klausāmāka nekā, piemēram, "Metal Machine Music". Un saki man to vai nē, bet "Metal Machine Music" sux.

"Mašeņka", tā varētu teikt, ir grāmata, ar kuru sālās Nabokovs. Pirms tam viņam gan bija izdoti daži dzejas krājumi, bet kā prozaiķis Nabokovs savu popularitāti sāka iekarot tieši ar šo savu "garstāstu" / mini romānu.

Savulaik man šī filma sagādāja diezgan lielu sašutuma vilni - kad uzzināju, ka kaut kāda filma par Bosnijas karu pārspējusi "Amēliju" cīņā par Oskaru kā labākajai filmai svešvalodā, pirmā doma bija - nolāpītā politika atkal gūst savu! Protams, lai kritizētu šīs filmas apbalvošanu, man nebija nepieciešams noskatīties pašu filmu. Tagad, vairākas reizes dzirdējis šai filmai izteiktus slavas vārdus no Sērža puses, beidzot saņēmos to noskatīties. Vai pareizāk - Liene vakar pateica, ka gribot skatīties šo filmu un es, protams, neiebildu.

Jau pēc tam, kad Zappa bija izformējis "The Mothers of Invention", viņš atzina par nepieciešamu izdot pāris ierakstus ar grupas neizdoto materiālu, un "Burnt Weeny Sandwich" bija pirmais šāda veida ieraksts. Raksturīgi Zappam, šajā ierakstā neiztiek bez dīvainībām. Kur vēl citur tu atradīsi vienuviet garus džeziskus jam sessions ar lielu noslieci uz modernās klasiskās mūzikas elementiem, kuri ietverti pilnīgi nenopietnos doo wop kaveros? Ja godīgi - nezinu, kur vēl tu to atradīsi, bet šeit - pilnīgi noteikti.

Kad tu pirmo reizi biji kinoteātrī un kāda bija pirmā tevis skatītā filma? Tā kā par tevi es nepateikšu, jo droši vien nebiju klāt, pastāstīšu par sevi.