Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī it kā sevi uzskatu par futbola fanu, tā paskaitot izrādās, ka savā mūžā esmu bijis uz mazāk nekā 10 spēlēm, un pēdējo reizi - 2004.gadā. Tātad

"Lielā rokenrola krāpšana" ir filma par/ar Sex Pistols un dubultalbūms. Šoreiz - par albūmu. Tas nav īsts Sex Pistols albūms, jo Džonijs Rotens tajā atteicās piedalīties (vēlāk būs skaidrs - kāpēc), bet tas nekas - pārējie dalībnieki neatteicās piedalīties.

Vienā Futurama sērijā Frajs gribēja uzzināt, kā būtu, ja dzīve vairāk līdzinātos datorspēlei. Tur tas bija realizēts gana labi, bet tas bija nekas salīdzinoši ar zemāk redzamo video, kur cilvēki patiešām izveidojuši tādu kā datorkvestu:

Nepagāja daudz laika kopš pabeidzām skatīties 3.sezonu, kad bijām jau cauri arī ceturtajai. Ne jau tāpēc, ka tur ir maz sēriju (lai gan to patiešām ir tikai 12), bet tāpēc ka daudzas no tām nesen jau bijām skatījušies (jo nosaukt mūs par sistemātiskiem hronoloģiskiem Futurama skatītājiem laikam gan nevarēs).

Kā jau rakstīja Lienča, šovasar plānojam doties ceļojumā uz/pa Itāliju. Lai arī biļetes ir jau pasūtītas, nekas cits vēl nav saplānots un pārdomāts, bet tas nekas. Ir pāris obligāti punkti: Milāna, Roma, Turīna, (droši vien) Venēcija, bet kāda būs tam visam secība un kā kur nokļūsim, par to padomāsim vēlāk.

Šis ir jau trešais Enkvista romāns, ko esmu izlasījis (pirmie ir "Magnetizētāja trešā ziema" (numurs var nebūt precīzs) un "Grāmata par Blānšu un Mariju), un patlaban izskatās, ka pie skaitļa trīs mana pazīšanās ar šo zviedru rakstnieku arī beigsies. Ja pirmie divi viņa romāni mani spēja pārsteigt, tad trešais galvenokārt vienkārši garlaikoja. Bet garlaicība nav tieši tas, ko es parasti gaidu no grāmatas.

Šīs grupas nosaukums bez šaubām ir izprotams kā "Kails Reigans" un nevis kā kaut kāds kails ierocis, tur nav šaubu, un šajā sakarā var teikt, ka vismaz nosaukuma ziņā šī grupa visvairāk līdzinās maniem mūžīgajiem elkiem - "Beigtajiem Kenedijiem". Skanējumā viņi gan Kenedijiem īpaši nelīdzinās, lai arī šie skaitās pietiekami ietekmīga amerikāņu pankroka grupa.

Milčo Mančevski filma "Pirms lietus" var lepoties ar kaut ko tādu, kas nevienai Latvijas kino filmai nav pagaidām izdevies - tā tika nominēta Oskaram. Gluži līdz uzvarai mazliet nepietika - pirmo vietu 1995.gadā paņēma Ņikitas Mihalkova "Utomļonnije solncem", bet šis sasniegums tomēr ir kaut kā vērts. Jā, Venēcijas Zelta lauva tai arī tika. Ne jau kuras katras valsts filmas vispār ir tikušas pie Oskara nominācijai. Vismaz šajā gadījumā es varu būt drošs, ka esmu izvēlējies pietiekami respektablu maķedoniešu filmu, lai gūtu savu nelielo ieskatu šīs valsts kino mākslā.

Tātad - esmu noskatījies trešo Futurama sezonu un varu teikt to pašu ko iepriekš: Great news everyone! Futurama joprojām ir lieliska!

Populārā pieeja, rājot smēķētājus, ir tāda, ka man jau nav iebildumu, ka viņi indē paši sevi, bet viņi kaitē ar to arī man, un tāpēc es viņus apkarošu, neļaušu viņiem smēķēt vietās, kur uzturos es, un likšu maksāt dārgāk par cigaretēm. Pēdējais līdzeklis, manuprāt, ir gaužām naivs - tā kā smēķēšana ir atkarība, bet atkarību izraisošās vielas cena atkarīgo neuztrauc, drīzāk smēķētāji sāks mazāk ēst vai sliktāk ģērbties, nevis samazinās smēķēšanas daudzumu (lai gan, protams, daudzi vārdos saka - pie 3Ls par paciņu es vairs nesmēķēšu, bet patiesībā tā ir buļļa kaka). Bet par to kaitēšanu citiem - te, šķiet, nesmēķētāju attieksme pret smēķētājiem līdzinās klasiskām konservatīv-nacionālistu pozīcijām: