Gatis Ziema - Koncerts Aleponijā

Pēc Gata Ziemas koncerta "Aleponijā" noklausīšanās tur sastaptais Bindons man teica, ka viņam būšot interesanti izlasīt manu aprakstu par šo koncertu. Varēju viņam piekrist - arī man pašam šķita interesanti noskaidrot, ko tad es par to uzrakstīšu. Jāpārdomā katrs vārds, katrs teikums vispirms trīs reizes jāizdzēš un tad atkal jāuzraksta tas pats tiem pašiem vārdiem. Emociju un iespaidu jūra.

Praida laikā atlēti pulcējas Siguļu mūžamežā uz orientēšanos

Atslēgas vārdi: orientēšanās
Siguļu mūžamežā tā Kunga 2018. gada 9. zapojūnijā notika pusslēgtā tipa sacensības rogainingā. Grūti teikt, kālab šis rogainings laika ziņā pārklājās ar Baltijas praida gājienu. Nejaušībā tā noteikti nebija. Vai nu organizētāji ir rūdīti homofobi, kas centās atturēt cilvēkus no dalības Praidā, piesolot viņiem orientēšanās atkarības burkānu. Vai arī gluži otrādi - saskatījuši potenciālo rogaininga dalībnieku vidū cilvēkus, kuri savā antipraidiskajā noskaņā pārspēj pat Līgu Dimiteri, centās pasargāt Praida gājienu no kaku maisiņiem. Kurš no šiem variantiem ir tuvāk patiesībai, to "Restorānvagona" ārštata korespondentam Leontīnam Dižkāpostiņam neizdevās noskaidrot, jo rogaininga pēcballītē nebija muzikālā pavadījuma, pēc kura varētu saprast, kas guvis virsroku - Dimiters vai Eltons Džons.

Učitelka

Slovākija. Astoņdesmitie gadi. Skolā sākas jauns mācību gads, un klasei ir jauna skolotāja. Kura klase? Precīzi nepateikšu, bet, pieņemsim, ka septītā, nav svarīgi. Skolotāja šķiet jauka un smaidīga, vēlas iepazīties ar saviem audzēkņiem. Katram no viņiem jāpieceļas, jāpasaka, kā viņu sauc un ar ko nodarbojas viņa vecāki. Viens pēc otra viņi stāda priekšā savus vecākus: mehāniķus, laborantus, pārdevējas, frizieres, tiesnešus, ārstus. Kādi nu kuram vecāki tādā normālā piepilsētas skolā.
2018-06-08 | Učitelka

Elena

"Jeļena" mums sanāca ceturtā noskatītā Andreja Zvjaginceva filma, no viņa līdzšinējiem darbiem tagad vairs tikai "Padzīšana" nav redzēta, bet arī tas ir tikai laika jautājums, jo vismaz man viņš šobrīd pilnīgi noteikti ir viens no iecienītākajiem mūsdienu režisoriem.
2018-06-08 | Elena

Manta - Karaliene Anna

Tas, ka esmu pamanījies joprojām neko neuzrakstīt par "Karalieni Annu", ir diezgan mulsinoši. Kā nekā albums nācis klajā pirms vairāk kā gada, uzreiz to iegādājos, esmu daudzas reizes klausījies, turklāt visas dziesmas zināju jau iepriekš. Bet allaž kaut kā sanāca, ka līdz rakstiskiem secinājumiem par šo ierakstu neizdevās nonākt. Beidzot pienācis laiks to labot.

Dan Simmons - Ilium

Dena Simonsa diloģija "Iliona/Olimps" ir viens no vērienīgākajiem mūsdienu zinātniskās fantastikas darbiem, kas itin pamatīgi izkāpj no konkrētā žanra rāmjiem dažādos negaidītos virzienos. Pagaidām esmu izlasījis tikai pirmo diloģijas daļu un, tā kā tā vien ir septiņsimt lappušu apjomā, pirms otrās domāju ieturēt nelielu pauzi, taču tā šķiet esam gana patstāvīga vērtība, lai varētu par to izteikties, nezinot, kas notiks tālāk.
2018-06-01 | Dan Simmons - Ilium

Marija Linarte - Anna: Люболь

Izrāde "Anna: Люболь" ir īpaša ar to, ka tā ir Marijas Linartes debija režijā, turklāt jaunā aktrise vismaz pagaidām neplāno turpinājumu šim virzienam. Tā esot viena atsevišķa ideja, kuru gribējās īstenot, un tagad tā ir īstenota. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, diez vai "Annas" rezultātā tagad visi Latvijas teātri kritīs Marijai virsū un lūgsies: "Iestudē vēl! Iestudē pie mums." Grūti gan saprast, kā notiek klusais telefons mazajos teātros, bet jau tagad - dažas dienas pēc pirmizrādes, nekas neliecina, ka "Anna" būtu sacēlusi ažiotāžu - uz nākamo izrādi biļetes nav izpārdotas, arī Internetā nekādas atsauksmes par izrādi vēl nav manāmas.

Interrobang‽ - Interrobang‽

Pieņemu, ka nav sevišķi liela varbūtība, ka tu būsi dzirdējis par grupu "Interrobang‽". Jau tās nosaukums vien ir kaut kas diezgan mistisks. Kā izrādās, interobangs ir divdesmitā gadsimta otrajā pusē parādījusies pieturzīme, kur vienā simbolā tiek apvienotas jautājuma un izsaukuma zīmes. Proti, ? + ! = ‽. Un no tā izriet, ka grupas nosaukumā ir vispirms pieturzīmes nosaukums, bet tad, pati pieturzīme. Līdzīgi kā tas būtu grupas "Komats," gadījumā (un tas man kaut kā vairāk raisa asociācijas ar Gēdeli, Ešeru un Hofštateru, nevis ar popmūziku).

Gogol Bordello - Koncerts Palladium

Svētdienas vakarā pēc pusmaratona bija nepieciešama kulturāla un inteliģenta atpūta, ko vislabāk, protams, nodrošina skaistas un aizraujošas dziesmas.

Mārcis Lācis - Dzimumzīme

Šobrīd teātra apmeklējumi nesanāk tik regulāri kā pirms dažiem gadiem, līdz ar to katrs gājiens uz teātri iepriekš rūpīgi jāizvērtē - vai šī konkrētā izrāde būs pietiekami vērtīga, lai sniegtu man kādas atziņas par dzīvi un tās jēgu? Ja atbilde ir Nē, tad nav vērts uz to tērēt laiku, ko tikpat lietderīgi var pavadīt feisbukā vai lasot Wikipedia Ziemeļkorejas izlases futbolistu biogrāfijas. Līdz ar to nav šaubu, ka pirms iegādājos biļeti uz DDT izrādi "Dzimumzīme" (patiesībā, protams, nosaukumam būtu jābūt "Dzimumdzīve"), ļoti rūpīgi izvērtēju, vai izrādes dramatiskās puses autori - Solona kluba biedri - ir gana garīgas būtnes, lai no viņiem smeltos dzīves gudrības. Un, protams, izlēmu, ka tas, kas ir gana labs Rīgas domei, ir gana labs arī man.