theatre

Brands

👍
Iestudējot Dailes teātrī Henrika Ibsena "Brandu", Viesturs Kairišs izvēlējās ne to pašsaprotamāko šī darba elementu, kuru nomainīt - proti, šajā izrādē Brands ir sieviete (Ievas Segliņas atveidojumā). Ja ņem vērā, ka "Brandu" uzskata par mūsdienās sarežģītu iestudēšanai darbu, jo tā tematika - fanātiska nodošanās Dievam - Rietumu sabiedrībā nav sevišķi aktuāla, un var iztēloties, ka 21. gadsimta mācītāja Branda auditorijas vidējais vecums varētu būt līdzīgs ASV prezidenta amata kandidātu vidējam vecumam. Tālab man vieglāk būtu iztēloties, ka Branda "visu vai neko" būtu veltīts, piemēram, tam, ka tu kategoriski atsakies izmantot produktus, kurus nav ražojis "Apple" vai arī, ka Brands būtu pārņemts ar kādu nišas sporta nozari - piemēram, ultramaratonu skriešanu vai bodībildingu. "Tu vai nu atsakies no jebkādas privātās dzīves vai arī nekad nekļūsi par UTMB" uzvarētāju, tā Brands varētu teikt saviem sekotājiem. Tikām Branda Dievs - kur tu tādu ieraudzīsi mūsdienu pasaulē? Tomēr jāstāsta man būs par to "Brandu", kuru redzēju, nevis to, kuru spēju iztēloties.
2024-03-08 21:33:46
theatre, 2024

Konference visumā labiem cilvēkiem

👍
Valtera Sīļa jaunākā izrāde "Konference visumā labiem cilvēkiem" ir darbs, kas neizbēgami nonāk absolūtā Latvijas teātra panorāmas perifērijā un kam nav nekādu reālistisku perspektīvu uzrunāt plašas skatītāju masas, līdzīgi kā tas ir ar vairumu reālās pasaules konferenču, kas labākajā gadījumā ir svarīgas tikai to dalībniekiem, bet itin bieži pat tiem ne. Un izrāde, kurā nepiedalās neviens aktieris, diez vai var kļūt par dižpārdokli, ja vien... nē, nav pat vērts šādu "ja vien" pārspriest.
2024-02-28 20:36:47
theatre, 2024

Sēras piestāv Elektrai

👍
Sākot aprakstu par Valmieras teātra izrādi "Sēras piestāv Elektrai", kuru skatījos kā viesizrādi Dailes teātrī, vietā būs anekdote, ar kuru pēc tās noskatīšanās padalījās Iveta: "Brālis ar māsu guļ gultā, atviegloti uzpīpē... Māsa saka: - Tu tomēr esi daudz foršāks gultā, nekā tētis. - Jā, es jau zinu! Mamma arī tā saka." Lai atstāsītu izrādes sižetu, ar šo varētu būt gana, tomēr ir man arī citi iespaidi.
2024-02-23 05:10:47
theatre, 2024

Kaimiņš

👋
Pirmā šogad apmeklētā teātra izrāde man sanāca tāda... savdabīga. Ja ņem vērā, ka dažas dienas pirms paredzamā gājiena uz teātri apslimu, pastāvēja reāla varbūtība, ka uz izrādi dosies Marina un nevis es, un tā varētu būt izrādījusies par problēmu. Proti, šī varētu būt no tām reizēm, kur Marinas tolerance pret konkrēto mākslas formu būtu zemāka par manējo. Kā jau to varēja no manis sagaidīt, neko daudz par to, kas tieši šī ir par izrādi, noskaidrojis nebiju. Ģirts Krūmiņš un Emīls Krūmiņš lomās, kaut kāda mūsdienu baltkrievu autora teksts, tas arī viss man zināmais.
2024-01-19 18:20:21
theatre, 2024

Kur pazuda valsts

👍
Nezinu, vai maz ir iespējama izrāde, kurai es būtu vēl vairāk mērķauditorija, nekā "Kur pazuda valsts". Un tas nav tikai lielās tēmas dēļ. Jā, mani ir gana daudz nodarbinājis jautājums, vai Kārlis Ulmanis būtu varējis citādāk rīkoties 1939. gada rudenī un 1940. gada vasarā, un vai viņa izvēles nav bijušas tādas, ka formāli padomji varēja apgalvot, ka Latvijas nonākšana ļaunuma impērijas sastāvā notika gandrīz vai atbilstoši starptautisko tiesību normām. Taču tas būtu tikai viens checkbox, kuru es atzīmētu kā izpildītu. Klāt nāk izrādes darbības vieta: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, kura lasītavā esmu bijis biežs viesis. Un atsaukšanās uz Kārļa Ulmaņa/Rūdolfa Kugrēna video pie okupekļa 2022. gada 10. maijā (tolaik vēl biju twitter lietotājs, visiem notikumiem sekoju). Un atsauce uz filmu Force Majeure, kuru redzējām kinoteātrī un par kuru arī reizēm mēdzu domāt. Un, kas jau pavisam negaidīti - uz Latvijas futbola izlases kvalificēšanos Euro 2004. Nezinu, kādā veidā Toms Treinis un Matīss Gricmanis spēja salikt tik daudz akcentu, kas domāti tieši man, bet - visu cieņu!
2023-12-20 15:15:22
theatre, 2023

Sudraba slidas

👍
Šī ir viena no izrādēm ar ļoti ilgu gaitu Latvijas Nacionālā teātra repertuārā - pirmizrādi piedzīvojusi vēl 2011. gada decembrī, līdz ar to nav brīnums, ka šo gadu laikā ne tikai paspējuši izaugt tie bērni, kas to skatījās agrīnajos gados, bet arī gana nomainīties vairāki aktieri. Nozīmīgākā pārmaiņa, domājams, ir fakts, ka uz vāka izrādes programmiņai, kas drukātā 2014./2015. gada sezonas laikā, kā galvenās vīriešu lomas atveidotājs ir redzams Ainārs Ančevskis, kamēr aktuālajā versijā šajā lomā ir Uldis Siliņš, bet Ančevskis "pazemināts" uz patālu fona lomu, un var jau saprast, 2023. gada Ančevskis nav tas dabiskākais variants, ko tu iztēlosies atveidojam piecpadsmit gadus vecu zēnu. Tāpat jauko turīgo zēnu Pīteru tagad atveido nevis Kaspars Dumburs, bet Raimonds Celms, un arī šī pārmaiņa šķiet maksimāli dabiska - ne tikai tālab, ka Dumburs tagad štatā ir Dailes teātrī, bet arī tālab, ka viņa aktuālajā ampluā neietilpst jaukie zēni, bet "Sudraba slidu" personāžu vidū nav neviena maniakāla sadista, seksuāla maniaka vai vismaz gluži parasta psihopāta.
2023-12-16 12:55:50
theatre, 2023

Smalkās kaites

👍
Kamēr vēl Leļļu teātris nav atgriezies pats savās telpās, aizgājām (kā jau parasti - atsevišķi) uz vienu no tā izrādēm Rīgas latviešu biedrības nama telpās. Proti, "Smalkajām kaitēm", kurās atainotas trīs noveles no tāda paša nosaukuma Ērika Ādamsona krājuma, kas turklāt iekļauts latviešu kultūras kanonā. Pirms kāda laika to noskatījās Marina un teica, ka arī man varētu patikt. Tad nu aizvedu savu tēti uz Leļļu teātri, kur viņš nebija kādu laiciņu bijis. Tiesa, ne tik ilgu kā atbilstoši viņa paša stāstītajam par viņa pirmo pieredzi šajā iestādē, no kuras viņam bija stingra pārliecība, ka vilks teātrī (laikam jau par Sarkangalvīti) bijis tas pats, kas tolaik bija apskatāms Rīgas Zoodārzā. Šajā izrādē gan vilka nebija, un patiesībā arī zoodārzā parasto pelēci tu mūsdienās neieraudzīsi.
2023-12-08 21:36:02
theatre, 2023

Pusnakts šovs ar Jūdu Iskariotu

👍
Nezinu, kā tas īsti sanāca, bet braucot ar riteni mājās no Dailes teātra pēc "Pusnakts šova ar Jūdu Iskariotu", man radās doma - ja šo izrādi būtu pirms desmit gadiem spēlējusi Jaunā Rīgas teātra trupa? Kāpēc pirms desmit gadiem - tāpēc ka tā laika ansamblī jūtos komfortablāk, kā arī daļa no aktieriem pirms desmit gadiem attiecīgajām lomām būtu bijuši atbilstošākā vecumā. Te būs saraksts, kāds tas man sanāca (iekavās - aktieri reālajā iestudējumā Dailes teātrī)
2023-11-10 21:41:34
theatre, 2023

Nebiju. Nezinu. Neatceros.

👍
Kvadrifrona izrāde "Nebiju. Nezinu. Neatceros." pievēršas tēmām, kuras vienmēr ir sliktas, lai par tām runātu tagad. Kad tā piedzīvoja pirmizrādi, varēja runāt par to, ka stāsts par Viktora Arāja tiesas prāvu būtu gards kumoss krievu propagandai par tēmu "visi latvieši ir fašisti". Tagad tikām, kad risinās karš starp Izraēlu un Hamas, to var izmantot kā ieganstu, lai kritizētu jebkādu skatījumu uz šo konfliktu. Vienlaikus, ja vien tava galvenā dzīvesvieta nav kādā soctīkla burbulī, jāsaprot, ka reālā rezonanse izrādei, ko rāda 50 skatītāju auditorijai, nav gluži tāda, lai tā varētu nopietni ietekmēt plašas sabiedrības masas. Un nav īsti svarīgi - vai tas ir labi vai slikti.
2023-11-09 06:34:18
theatre, 2023

Dublinieši Miera ielā

👍
Rakstot par izrādi "Dublinieši Miera ielā", jāsāk ar skaidrojumu un atvainošanos, ka mans apraksts ir savā ziņā visu nokavējis, jo nevienam šobrīd nav aktuāli pieņemt lēmumu - iet skatīties šo izrādi vai nē. Kālab tā? Tāpēc ka 2023. gada 31. oktobrī, kad to skatījos, "Dubliniešus" JRT spēlēja pēdējo reizi, līdz ar to kādu iedrošināt vai atturēt no to apmeklēšanas nav ne mazākās jēgas. Vienlaikus, tā kā es pats uz izrādēm ļoti reti mēdzu iet atkārtoti, bet man patīk atcerēties, kuras no tām ir bijušas tādas, ko es būtu gatavs skatīties otro reizi (arī, ja šādas iespējas nemaz nav), un vispār esmu slims grafomāns, nekas cits neatliek - ir vien jāraksta par pieredzēto.
2023-11-03 16:39:25
theatre, 2023

Vientuļās planētas sala

👍
Ģirta Krūmiņa monoizrādi "Vientuļās planētas sala" Marina un es skatījāmies ar vairāk kā nedēļas intervālu, bet vienlaikus izrādījās, ka ar savu devu mijiedarbības starp mūsu skatīšanās reizēm. Proti, Marina tieši gribēja uzzināt, vai ievads vienmēr ir viens un tas pats, vai arī tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Un man izstāstīja, ka viņas skatīšanās reizē aktieris bija runājis par to, kā viņš, nesen par autovadītāju kļuvis cilvēks, uz izrādi brauc no savas mītnes vietas Kuldīgā un parko mašīnu Ģertrūdes ielas teātra pagalmā. Arī šajā reizē Krūmiņš to stāstīja, bet ar niansi - ka pēc iepriekšējās izrādes (proti, sanāk, ka tās, kurā bijusi Marina) viņam atgadījies apskrāpēt blakus novietotu mašīnu, un cik grūti viņam nācies sadūšoties risināt šī notikuma sekas. Līdz ar to secinājām - ievadi variē. Tiesa, varbūt arī šis ievadu komplekts ir sagatavots un inscenēts, līdz ar to objektīvisma labad man vajadzētu uz šo izrādi aizsūtīt vēl kādu informācijas ievācēju. Un, ja ņem vērā, ka izrāde gan man, gan Marinai patika, droši varam to ieteikt vēl neredzējušajiem.
2023-10-07 20:24:58
theatre, 2023

Kur pazuda saimnieks?

👋
Liepājas teātra izrādi "Kur pazuda saimnieks" skatījāmies konservētā veidā ar Teātris.zip starpniecību. Diez vai tā būtu nokļuvusi mūsu redzes lokā, ja mums būtu gadījies Liepājā, kad tā bija teātra repertuārā, bet ar ekrāna starpiniecību var jau noskatīties arī kaut ko tādu, par ko tev nebūtu pārliecības, ka to ir vērts redzēt arī dzīvajā.
2023-10-07 19:52:58
theatre, 2023

Post scriptum

👍
Šī ir viena no izrādēm, kuras man ne prātā sākotnēji nebija nācis skatīties. Es varbūt neesmu pirmais, kas metīs Čulpanai Hamatovai ar akmeni par viņas pagātnes izvēlēm un es lieliski saprotu, cik viegli ir demonstrēt savu morālo pārākumu situācijā, kad tev pašam nekādas grūtas izvēles nav nācies izdarīt, un es varu iztēloties, cik viegli ir aizslīdēt pa slīpo virsmu, kad tu sāc ar kompromisiem ar savu sirdsapziņu no kategorijas "šis nav nekas traks", tad pārej uz "šis nav īpaši trakāk kā iepriekšējais", līdz kādā brīdī atklājas, ka tu esi sen jau šķērsojis visas tās robežas, kurām sākotnēji tu pat neapsvērtu domu tuvoties. Un šobrīd jebkurā gadījumā primāri cilvēkus vērtēju pēc tā, kurā pusē viņi nostājās 2022. gada 24. februārī - dienā, kad arī "esmu neitrāls, man nav viedokļa" bija kļuvis par skaidri definētu viedokli. Bet - tas tāpat mani nemotivēja iet skatīties, kā Hamatova spēlē, cik lieliska aktrise lai viņa arī nebūtu. Un, tad, protams, saslēdzās kaut kādi faktori - JRT piedāvāja ļoti draudzīgas cenas neizpārdotajām oktobra izrādēm, sākumā tāpat izlēmām, ka "Post scriptum" un "Sliktos ceļus" neesam gatavi skatīties (atšķirīgu iemeslu dēļ), tad Iveta uzrakstīja, ka "Post scriptum" tomēr ir jānoskatās, un beigu beigās Marina teica: "Ok, iedzeršu šampanieti un iešu raudāt Sliktajos ceļos." Un kas tad atlika man? Nācās vien iet uz "Post scriptum".
2023-10-06 19:19:47
theatre, 2023

Nasing spešal

👍
Vispār jau "Nasing spešal" joprojām var noskatīties arī Ģertrūdes ielas teātrī uz vietas, bet ja jau izrāde bija pieejama "Teatris.zip" ietvaros, izlēmām - lai nu būtu, skatīsimies šādā veidā. Turklāt no ĢIT repertuāra izrādēm šī īsti nebija tā, kuru būtu sevišķi liela interese iet skatīt klātienē - pat es neesmu tāds politiskās virtuves cienītājs, lai vienai konkrētai Saeimas sēdei veltīta izrāde būtu kaut kas tāds, ko man patiešām gribētos redzēt. Ar skatīšanos gan sanāca sarežģīti - vakarā, kad sākām to skatīties, bērni aktīvi trobelēja, un Marina it ne pavisam pēc pirmajām 20 izrādes minūtēm neizskatījās pārliecināta, ka viņa vēlas redzēt, ar ko šis "Nasing spešal" turpināsies. Beigās sanāca tā, ka atlikušo izrādes daļu es noskatījos telefonā, braucot ar vilcienu no Cēsīm uz Rīgu - ne tas loģiskākais veids izrādes baudīšanai, bet patiesībā nebūt arī tas sliktākais (ņemot vērā, ka šī nav izrāde ar grandiozu skatuvisko risinājumu, kam nepieciešams maksimāli liels ekrāns, kamēr tās izteiksmīgāko pusi - audiālo - austiņu veidā varēju novērtēt pilnvērtīgi).
2023-10-01 20:53:08
theatre, 2021

Spēlēju, dancoju

👋
Nezinu, kāds būtu Elmāra Seņkova un Justīnes Kļavas veidotais iestudējums "Spēlēju, dancoju", ja tas ievadītu Seņkova un viņa komandas pirmo pilnvērtīgo sezonu pie Nacionālā stūres, nevis aktuālajos apstākļos, kad Seņkovs, Mākens un kompānija savas oficiālās attiecības ar teātri jau ir noslēguši un ne uz pašas pozitīvākās nots. Par potenciālo un netapušo "Spēlēju, dancoju", protams, neko daudz pateikt nevar, bet tā izrāde, kura nonāca līdz skatītājiem, par vienu no savām centrālajām tēmām padarījusi mākslinieka sūtību, brīvību un uzdevumu. Proti, jautājums ir par to, kas var būt mākslinieks, ko viņam vajag spēlēt, vai mākslai ir nepieciešams vēstījums un tā tālāk. Lai arī Raiņa tekstu lasījis neesmu, nojaušu, ka viņš, rakstot šo lugu, domāja par mazliet citiem jautājumiem nekā, vai bistes sišana pret paplāti var tikt uzskatīta par mākslu (mūziku). Bet nav jau arī tā, ka izrādes kvalitātes būtu tieši atkarīgas no tā, vai tā gana precīzi seko oriģinālajam materiālam.
2023-10-01 18:13:00
theatre, 2023

Kad gulošais mostas

👍
Apskatot šī gada "Homo Novus" piedāvājumu, ieraudzīju tur "Kvadrifrona" jauniestudējumu "Kad gulošais mostas". Daudz nedomāju, un paņēmu vienā vakarā biļeti gan sev, gan Marinai. Tiesa, ne vienā laikā - Marina gāja uz to sešos, es deviņos. Tādējādi vismaz nebija pārāk daudz laika, kad viens jau bija izrādi redzējis, bet otrs vēl nē. Sevišķi daudz par šo izrādi iepriekš noskaidrojis nebiju (un tas jau nemaz nebija īsti iespējams), tik vien, ka tā vēsta par zombijiem. Un, tā kā man patīk gan "Kvadrifrons", gan zombiji, nebija šaubu, ka vēlos to redzēt. Protams, līdz galam es nezināju, uz ko tieši es parakstījos.
2023-09-06 20:30:45
theatre, 2023

Kaka un pavasaris

👍
Caurskatot šī gada Rīgas svētku programmu, biju pamatīgi pārsteigts to repertuārā ieraugot izrādi "Kaka un pavasaris". Biju itin pārliecināts, ka tā sen ir pazudusi no repertuāra un skumu, ka Esterei, kura ir liela Andrusa Kivirehka dīvaino pasaku cienītāja, nebūs lemts to redzēt. Pieņēmu, ka šī bija reta un ekskluzīva iespēja, un, protams, aizvedu meitu uz Doma laukuma iekšējo pagalmu, lai šo izrādis noskatītos. Pēcāk gan noskaidroju, ka tā nebūt nav - "Kaku un pavasari" septembrī vēl divreiz varēs noskatīties Ģertrūdes ielas teātrī un, ja nu tavā krājumā ir kāds bērns, kuram šāda nosaukuma grāmata ir labi pazīstama un tuva, noteikti ir vērts turp doties.
2023-08-27 20:26:53
theatre, 2023

Es arī te, kas man ir jādara

👍
Valmieras vasaras teātra festivāla noslēgumā devos uz izrādi, kurai mūsu bērni ir daudz par jauniem. Oficiāli tā ieteikta jauniešiem no 13 gadu vecuma, bet iztēlojos, ka konservatīvāk noskaņoti sabiedrības locekļi varētu šo uzskatīt par 18+ saturu, kā nekā te parādās tādas tēmas kā sekss, narkotikas un vēl viendzimuma sakari, par kuriem jauniešiem nekādā gadījumā nedrīkst stāstīt, jo citādi viņi visi sagribēs sev nogriezt krānus un sākt ostīt heroīnu. Reālistiski vērtējot, tas 13+ šķiet ļoti saprātīgs limits, un labi arī, ka "Asociācija Ķimene" un līdzīgi čapļaki par Valmieras teātra festivālu pat dzirdējuši nav, un līdz ar to nezina, ka viņiem pienāktos sašust.
2023-08-14 16:30:46
theatre, 2023

Manas domas grib ar mani parunāt

👍
Mana otrā Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros apmeklētā izrāde atbilstoši instrukcijām bija paredzēta vecuma grupai no 5 līdz 11 gadiem. Atkal jau devos turp ar Esteri, lai viņa varētu apskatīties, kā, atbilstoši anotācijai, "Izrāde no dažādiem bērna skatu punktiem izspēlēs un meklēs atbildes uz dzīves lielajiem jautājumiem: kas ir draudzība, bēdas, prieks, vientulība, mīlestība un citiem."
2023-08-14 04:13:47
theatre, 2023

Figūras

👍
Esam sasnieguši to līmeni, kad Valmieras vasaras teātra festivālā uz kādu izrādi varam aiziet visi četri. Protams, piedāvājums Jurģim nav tas plašākais, bet šogad pirmo reizi VVTF piedāvāja izrādi ar mērķauditoriju no divu gadu vecuma, un pieņēmām, ka arī Jurģis to varēs izturēt. Protams, zināt ar tādu fruktu kā viņš neko nevar, bet kaut kad jau jāsāk bērni radināt pie teātra un labāk noteikti agrāk, nevis vēlāk.
2023-08-13 07:35:18
theatre, 2023

Hamlets

👍
Viestura Kairiša Rīgas krievu teātrī iestudētais "Hamlets" diezgan droši ir viens no 2022./2023. gada Latvijas teātra sezonas lielākajiem notikumiem. Kairišs jau vispār nav no tiem režisoriem, kam patīk sīkumoties, un arī "Hamletu" viņš ir iestudējis ar vērienu, lai arī ne gluži tādu, kā šo Šekspīra lugu ir pierasts redzēt. Ne velti izrādes apakšvirsraksts ir "kara laika hronika". Un, protams, ne jau par karu starp Dāniju un Norvēģiju Kairišs domā 2023. gadā.
2023-04-26 20:43:05
theatre, 2023

Svina garša

👍
Māra Bērziņa panākumus guvušā romāna "Svina garša" iestudējums Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja sen - jau 2016. gadā, bet noskatīties to devāmies vien 2023. gada pavasarī, dzīvojot jau pilnīgi citā realitātē. Līdz ar to grūti teikt, kāda šī izrāde būtu šķitusi tolaik, un arī - cik ļoti tā ir tā pati izrāde, kāda tā bija 2016. gadā - tomēr cita pasaule, gan jau arī aktierus dzīves pieredze ietekmē un tā tālāk, un tā joprojām.
2023-04-23 04:29:12
theatre, 2023

Meklēju īsto

👍
Ja nekļūdos, šī bija pirmā reize, kad biju kopā ar Marinu teātrī, kopš mums mājās ir divi bērni. Diezgan traki - Jurģim jūnijā jau būs trīs gadi, baigi esam ar šo lietu novilkuši. Bet nu labi - tāda dzīve. Kā lai arī nebūtu, kas gan varētu būt šaubīgāk kā ar sievu doties uz teātra izrādi ar nosaukumu "Meklēju īsto"? Patiesībā - itin daudz kas, bet nu labi. Kā lai arī nebūtu, šo izrādi spēlē teātra klubā Austrumu robeža. Pašā "Austrumu robežā" arī bijām pirmo reizi - nekas, ka šī iestāde pastāv jau vairāk kā divdesmit gadus, tā nu bija sanācis, ka līdz šim man tur nebija nācies nokļūt. Tagad arī, kaut kā sanāca, ka apvaicājos Kareļinam, ko viņš no šī teātra izrādēm ieteiktu, šis atbildēja, ka no tām, kurās viņš pats spēlē, "Meklēju īsto" ir labāki panākumi. Tad nu uz to arī aizgājām.
2023-04-08 20:26:34
theatre, 2023

Pārcēlāja

9
Ir lietas, ko par Ingas Tropas jaunāko izrādi "Pārcēlāja" (skatāma Dirty Deal Teatro) var pateikt viegli. Ka es tās laikā vienu reizi uz brīdi iemigu, bet trīs reizes apraudājos. Ka šī ir pirmā izrāde, kuru skatījos guļus gultā un zem segas (izņemot varbūt tādas, kas skatītas attālināti sauc Teatris.zip, bet tas tomēr cits gadījums). Ka šajā izrādē Tropa ir ne vien režisore, bet arī dramaturģe un vienīgā aktrise. Ka izrādes darbība risinās Meksikas džungļos un galvenās varones prātā. Stāstīt tālāk kļūt jau grūtāk.
2023-01-21 06:49:18
theatre, 2023

Bez morāles. Ar lellēm

7
Kad pirku biļeti uz politiski erotisko kabarē "Bez morāles. Ar lellēm", es neesmu drošs, ko tieši es sagaidīju no šīs Leļļu teātra izrādes. Droši varu teikt - izrādi pieaugušajiem un izrādi ar lellēm. Šogad bija plāns apmeklēt lielāku skaitu teātru kā dažus iepriekšējos gadus, un tā kā uz "Kiosku" ar Esteri Leļļu teātrī aizgāja Marina, tad sev izvēlējos kaut ko, kā man šķita - no šerpā gala. Iespējams, man vajadzēja rūpīgāk izlasīt aprakstu un noskaidrot, cik tieši šis kabarē būs muzikāls un ka tajā daudz skanēs apdarinātas latviešu estrādes dziesmas. Proti, ja es arī īsti nezināju, ko tieši es gaidīju no šī iestudējuma, es noteikti negaidīju to, ko tas sniedza.
2022-12-10 20:59:25
theatre, 2022

Pisties vai dzīvot

8.5
Kvadrifrona trupas jaunākais iestudējums "Pisties vai dzīvot" man kādu laiku raisīja pārdomas - gribu es to redzēt vai nē. Lai arī es lieliski apzinos, ka tēma "prostatas vēzis" ir viena no tām, par ko man kā 1983. gada izlaiduma vīrietim klātos domāt vairāk nekā to esmu darījis līdz šim, tas automātiski nenozīmē, ka es par to vēlos domāt un vēl jo vairāk, ka vēlos skatīties koncertizrādi par prostatas vēzi. Tomēr sadūšojos un pat aizgāju uz pirmizrādi, tagad varu droši teikt - bija vērts.
2022-11-26 09:31:28
theatre, 2022

Vēlēšanās

8.5
Dienu pirms Saeimas vēlēšanām aizgāju uz rasola “Vēlēšanām”. Izrādes nosaukums gan, kā vērts ievērot, ir “Vēlēšanās”, nevis “Vēlēšanas”, bet precīzi saprast, vai tas nozīmē, ka esmu ieradies vēlēšanās, vai arī, ka notiek vēlēšanās, lai kaut kas izpildītos, man nav lemts (un patiesībā - atšķirība ir tieši tik nebūtiska, ka es būtu varējis par šo pat nesākt domāt). Izrāde primāri paredzēta izrādīšanai Latvijas skolās, kur vecāko klašu audzēkņiem uzskatāmā veidā argumentēt to, kālab dalība vēlēšanās ir nozīmīga (turklāt, izdarot to bez pašai skolai raksturīgā sausuma un liekas moralizēšanas), bet 30. septembra vakarā pirmo un, kā solīts, pēdējo reizi to bija iespējams redzēt arī cilvēkiem, kuriem skolas solu deldēšana ir jau tālā pagātnē.
2022-10-02 03:56:30
theatre, 2022

Degunradži

9
Mana pirmā pazīšanās ar Ežēna Jonesko “Degunradžiem” bija pirms vairāk kā 25 gadiem Gunta Bereļa stāstā “Bekets ir dzīvs”. Līdz paša Jonesko lasīšanai gan tā arī neesmu ticis (atšķirībā no stāsta nosaukumā piesauktā Beketa, ar kura lugām esmu itin labi pazīstams), tomēr, uzzinājis, ka “Dailē” iestudēti “Degunradži” (un turklāt vēl kritikas visai labi novērtēti), izlēmu, ka gribu tos redzēt. Pirmajā piegājienā gan nekas nesanāca, jo šī gada pavasarī noliktajā datumā izrāde nenotika (tobrīd bija secinājums, ka Covid laikmetā drošāk pirkt biļetes uz mazākas formas izrādēm, jo tīri matemātiski tur mazāks risks, ka kāds no iesaistītajiem cilvēkiem saslims), tad nu izrādes apmeklējumu atliku uz rudeni, un te nu es esmu - “Degunradžus” redzējis.
2022-10-01 15:39:12
theatre, 2022

Miega peles

8
Šī droši vien bija pirmā reize, kad lēmums doties uz teātra izrādi bija tik spontāns. Aizgāju ar Esteri uz Āgenskalna bibliotēku un atceļā ieraudzīju, ka Dirty Deal Teatro pēc stundas gaidāma izrāde bērniem ar nosaukumu "Miega peles", kuras radošā komanda: režisore Paula Pļavniece, dramaturģe Linda Rubene, skaņu autors Edgars Šubrovskis un aktieri Ance Strazda, Klāvs Mellis, Jānis Kronis un Ivars Krasts neradīja šaubas, ka gribu to redzēt. Starp citu, liela daļa šī radošā sastāva (Pļavniece, Rubene, Kronis un Krasts) piedalās arī "Ēdenes dārzā", ko pērn skatījos Botāniskā dārza teritorijā.
2022-09-25 15:45:59
theatre, 2022

Rinda

8
Domājot par izrādi "Rinda", manī raisījās pārdomas - cik tad bieži man pašam gadās stāvēt rindā? Kā cilvēks, kurš lai arī (relatīvi) agrā bērnībā, bet ir piedzīvojis padomju realitāti, kur rindas bija neizbēgamība, savā pieaugušajā dzīvē parasti no tām cenšos izvairīties. Lidostās cenšos rindā nestāvēt, kamēr bija ierobežojumi veikalu apmeklētāju skaita ziņā, negāju uz veikaliem. Nevaru sevi iztēloties stāvam rindā pēc kāda jauna gadžeta. Ja var kaut kur pierakstīties elektroniski uz konkrētu laiku, lai nebūtu jāstāv fiziskā rindā, vienmēr tā darīšanu. Arī no muzejiem ar garām rindām parasti izvairos. Tomēr viena vājība man ir - ja ir jāstāv rindā uz futbola stadionu, tad stāvu rindā un nekurnu. Ok, patiesībā kurnu gan par sliktu organizāciju un ka ar šādu apmeklētāju daudzumu jau nu vajadzētu varēt tikt galā, bet lietas būtību tas nemaina - arī es mēdzu stāvēt rindās.
2022-08-17 03:45:02
theatre, 2022

Citu dziesmu svētki

8.5
Nākamajā dienā pēc "Citu dziesmu svētku" apmeklēšanas es uzzināju, ka šis pasākums patiesībā bija raisījis ļoti pretrunīgas atsauksmes vēl pirms savas notikšanas. Proti, kā izrādās, vārdu savienojums "dziesmu svētki" ir kaut kas tik svēts un neaizskarams, ka ir neiedomājami, ka tas tiktu attiecināts uz pasākumu, kurš kanonam nu nekādi neatbilst. Nejūtos tiesīgs vērtēt, kā ir un kā nav pareizi, no savas puses varu teikt, ka man pat prātā nebija ienācis, ka kāds šo priekšnesumu būtu varējis uztvert kā mērķi piesmiet vai nolaupīt dziesmu svētku jēdzienu. Bet ko nu es saprotu.
2022-08-17 03:35:18
theatre, 2022

Tuvie tālie

7
Reizēm gadās tādi pasākumi, kuros ierodoties, tu ātri saproti, ka tie nav domāti tev, bet gan tikai iniciētajiem. Pirms teju divdesmit gadiem biju šādā pasākumā iniciētajiem - Septītās dienas adventistu kāzās. Ir gadījies būt arī koncertos, kur šaubu nav - es neesmu mērķauditorija. Izrādie "Tuvie tālie" izrādījās mazliet uz šo pusi. Nē, nebija tik viss tik traki, bet mani ne mirkli nepameta sajūta, ka šis iestudējums, izrāde un/vai performance man daudz labāk patiktu, ja man būtu vairāk informācijas. Piemēram, ja es personīgi pazītu kādus no tajā iesaistītajiem cilvēkiem - sajūta vismaz bija tāda, ka itin liela publikas daļa bija ar Kirilu Ēci, Gerdu Lapošku un pārējiem iesaistītajiem māksliniekiem daudz tuvākās attiecībās nekā "esmu viņus redzējis uz skatuves".
2022-08-11 17:59:43
theatre, 2022

Hamoka komūna

8
eturto gadu pēc kārtas augusta sākumā devāmies uz Valmieru, lai apmeklētu Valmieras vasaras teātra festivālu. Šis bija pirmais gads, kurā arī mūsu jaunā paaudze tika pie kādas izrādes noskatīšanās, un šī izrāde bija tieši Hamoka komūna. Jāatzīst gan, ka šogad arī diži daudz variantu, kurp vest bērnus festivālā nebija - VVTF pārmaiņus ir gadi, kad vairāk izrāžu ir vairāk domātas bērnie, un gadi, kad vairāk domā par pieaugušajiem. Šis nebija bērnu gads, bet vienlaikus - viņiem jau uzreiz arī nevajag sākt ar četrām izrādēm vienā nedēļas nogalē, iesim šo ceļu pamazām un prātīgi. Protams, ar labu gribēšanu bērnus varēja aizvest arī uz citām izrādēm, taču "Hamoka komūna" patiešām bija viņiem domāta.
2022-08-08 20:32:55
theatre, 2022

Mēs, roks, sekss un PSRS

9
Valmieras drāmas teātra izrāde "Mēs, roks, sekss un PSRS" līdzās citiem saviem trumpjiem ir spēcīgs arguments par labu tam, cik bezjēdzīgas lielākoties ir dažādas birkas ar vecuma ierobežojumiem, domājot "par bērniem" un "pasargājot" tos pašus bērnus no zināšanām, kuras viņiem būtu vitāli nepieciešamas. Pārsteidzoši, bet VDT mājaslapā iztrūkst informācijas par to, no kāda tieši vecuma šo izrādi drīkst skatīties, lai arī nojaušu, ka tikumības frontes pārstāvjiem te būtu ko teikt: izrādē ir daudz necenzētas leksikas, satura par masturbēšanu, seksu, abortiem un citām lietām, kā padomju savienībā, protams, nebija, un visādi citādi šī izrāde neatbilst tam, kā ar jauniešiem aicinātu runā Stepaņenko un Iesalnieks. Un vienlaikus, vismaz pēdējam vajadzētu atzīt, ka tieši jauniešiem šo izrādi būtu īpaši svarīgi redzēt, lai maksimāli skaidri apjaustu, kāda bija realitāte tajos četros burtos, par kuru atgriešanos sapņo asiņains tirāns uz Austrumiem no Latvijas un, diemžēl, arī itin daudz cilvēku tepat.
2022-06-12 20:23:21
theatre, 2022

Desmit iemeslu apciemot Kauci

8.5
Apciemot Kauci vispirms devās Marina, bet pēcāk arī es. Jāatzīst, ka man kaut kā bija stingra pārliecība, ka tā ir par Kauci - kaut kādu čali (vai ticamāk - onkuli), kuru kāds dodas apciemot. Īsti trāpīts tas nav - Kauca ir (iedomāta) Latvijas mazpilsēta, kurā risinās Gata Šmita režisētās un Justīnes Kļavas uzrakstītās izrādes darbība. Izrādē gan konkrētie desmit iemesli Kauces apciemošanai netiek uzskaitīti, turklāt atbilstoši Internetā dominējošajiem sarakstiem, skaitlim nevajadzētu būt tik apaļam, un vispār to vajadzētu saukt "14 iemeslu apciemot Kauci (numur 8 tevi patiešām pārsteigs!)". Viena no izskanējušajām versijām ir, ka šie desmit iemesli patiesībā ir desmit aktieri, kas piedalās izrādē, bet te būs mans saraksts nevis tam, kāpēc tev vajadzētu redzēt izrādi, bet tam - kālab apciemot šo iedomāto Kauci:
2022-06-11 05:30:09
theatre, 2022

Ekspedīcija Jāzeps

7.5
Inga Tropa-Fišere teātra režijā turpina latviešu dižgaru darbu iestudēšanai. Apsazijas "Zalkša līgavai" (oriģinālā - "Zalša līgava") seko Rainis un "Ekspedīcija Jāzeps". Pārmērīgi nebiju centies noskaidrot, ko tieši no šī iestudējuma vajadzētu gaidīt, un jāatzīst, ka izrādes nosaukums vairāk lika gaidīt Raiņa teksta dekonstrukciju, kamēr realitātē tev tiek pasniegts gandrīz vai "tīrs" Rainis, neskaitot piedzīvojumu filmu manierē veidoto izrādes ievadu, kurā cilvēki ar lukturīšiem bedrē atrod Jēkabu (Jāzepa tēvu), kamēr turpinājumā būs tikai Raiņa dzejas, gurnauti, spieķi un jūdu simboli.
2022-04-23 04:30:27
theatre, 2022

Komūna

7
Valtera Sīļa jaunākā izrāde "Komūna" man rosināja droši vien principiālu jautājumu: kā šobrīd skatīties izrādes, kuras pilnīgi noteikti nepievēršas svarīgākajiem jautājumiem? Protams, par jebko tu vari teikt, ka tā ir atslodze no realitātes šausmām, vai tā būtu izklaide vai sports, literatūra vai kino, bet kaut kā tieši teātra gadījumā man ir grūti abstrahēties no jautājuma: "Kāds ir šī darba vēstījums kara laikā?" Un par "Komūnu" nudien mana atbilde ir: tā nestāsta par jautājumiem, kuri mani uztrauc šobrīd un tagad.
2022-04-11 20:18:27
theatre, 2022

Momo!!!

8.5
Nezinu, vai to var nosaukt gluži par reklāmu, taču par Intara Rešetina iestudēju Mihaila Čehova teātrī vairāk nekā, ka šāds iestudējums vispār ir tapis, uzzināju, klausoties Latvijas radio raidījumā "Monopols". Lieki teikt, ka šajos laikos Rešetins nenodarbojās ar pašreklāmu, daudz vairāk runājot par to, ko asiņainais punduris un viņa vēl asiņainākie padotie pastrādā Ukrainā, taču atkal un atkal nākas atgriezties pie tā, ka ja tu nespēj atslēgties no viņu dienaskārtības, teroristi jau ir uzvarējuši. Un tā nu tika sagādātas biļetes uz teātri, nu jau par tradīciju kļuvušajā metodē, ka vienu vakaru baudīt mākslu dodos es, otru - Marina.
2022-04-04 21:04:22
theatre, 2022

Netikumīgie

8.5
Pirms doties uz Dirty Deal Teatro izrādi "Netikumīgie", pārmērīgi aizrāvies ar noskaidrošanu, kas īsti ir gaidāms šajā izrādē, nebiju. Svarīgākos faktus apskatījies biju un ar to man šķita gana - izrāde apbalvota Spēlmaņu naktī kā labākais darbs pusaudžiem (patiesībā - tā saņēma arī balvu par gada sasniegumu oriģināldramaturģijā, bet to nebiju piefiksējis) un tās nosaukums veltīts bēdīgi slavenajiem "tikumības" grozījumiem izglītības likumā.
2022-02-15 06:01:00
theatre, 2022

Šekspīrs

8
Kalendāro gadu teātrī sākām (uz maiņām, kā jau allaž) ar "Šekspīru" Liepājas teātrī. Šī Elmāra Seņkova iestudētā izrāde pirms pāris gadiem savāca pamatīgu krājumu ar balvām Spēlmaņu naktī, un jau kādu laiku bija manā "vajadzētu noskatīties" sarakstā. Kad sakrita izrādes laiki (sestdiena un svētdiena) un mūsu iespējas attiecīgajā nedēļas nogalē nonākt Liepājā, nebija divu domu - jābrauc. Tradicionālā veidā pirmā uz izrādi gāja Marina, lai varētu man ziņot, vai šajā reizē labāk nākt ar ziediem vai kaut ko citu aktierim vai aktrisei pasniedzamu, tāpēc vēl pirms sava gājiena jau šo to par izrādi zināju, būdams vairāk apgādājies ar informāciju nekā tikai recenzijās lasītais.
2022-01-10 21:44:04
theatre, 2022

1 000 000 labu lietu

8.5
Pāris gadu nebija būts Liepājā un līdz ar to - Liepājas teātrī. Nedēļas nogalē, kurā vēju pilsētā viesojās Tutas ziemassvētku koncerts, ar kuru izlēmām iepriecināt Esteri, teātrī nebija daudz variantu: Ziemassvētku koncerts vai "1 000 000" labu lietu. Par teātru svētku koncertiem nefanoju, tālab gājām uz miljons lietām. Kā jau tas šobrīd mūsu ģimenē ierasts, vienu vakaru izrādi skatījās Marina, otru - es. Un šī būs tā reize, kad lielā mērā var teikt, ka bijām uz dažādām izrādēm, jo redzējām dažādus aktierus, un šo izrādi ietekmē arī tas, kāda konkrētajā reizē trāpījusies publika un jo īpaši - tie skatītāji, kuriem aktieris uztic kādu no lomām. Man šķiet, ka laimīgo lozi izvilku es.
2021-12-19 21:57:27
theatre, 2021

Skolotājs Jāps un klase

7
Lai arī digitālā veidā (kā gan citādi šobrīd tas vispār būtu iespējams!), bet "Skolotājs Jāps un klase" Esterei kļuva par pirmo pilnā garumā noskatīto teātra izrādi. Un kas gan var būt labāks teātra gaitu sākšanai kā kaut kas, kur piedalās Guna Zariņa! Līdz ar to varbūt tikai pareizi, ka mūsu līdz šim vienīgais mēģinājums klātienes teātrī - vēl pirms Covid-pasaulē notikušais gājiens uz "Pifu" Leļļu teātrī beidzās ar Esteres asarām un ātru evakuāciju no skatītāju zāles. Tur, kā nekā, Guna nepiedalījās.
2021-11-13 17:56:09
theatre, 2014

Piederības vingrinājumi

7.5
Turpinoties apstākļiem, kuros par normalitāti var runāt tikai ar ļoti lielu piespiešanos, Dirty Deal Teatro turpina eksperimentus ar formām, kuras par normālu teātri arī parasti nenosauksi. "Piederības vingrinājumi", manuprāt, ir tālākais punkts no tradicionāla teātra, kādā šajā dīvainajā periodā esmu paviesojies.
2021-11-08 05:25:05
theatre, 2021

Ciešamā kārta

8.5
Kvadrifrona izrādes "Ciešamā kārta" nosaukumam ir daudz savstarpēji papildinošu un vienlaikus vienu otru neizslēdzošu interpretāciju. Droši vien pirmā un būtiskākā, ja mēs runājam par izglītības saturu, tā kvalitātēm un reformām (un par to galvenokārt arī ir šī izrāde) ir ciešamās kārtas pretnostatījums darāmajai kārtai, proti, tās pašas reformas labākajā gadījumā "tiek veiktas", nevis "notiek", līdz ar to viss notiek pasīvā veidā, kā rezultātā visas iesaistītās puses cieš, bet visvairāk - izglītības pakalpojuma saņēmējs, proti, bērns vai jaunietis, kura dēļ vismaz uz papīra visa šī sistēma vispār pastāv. Ciešanas - visu iesaistīto pušu reizē - kuras turklāt vēl ir arī stipri bezjēdzīgas, ir otrais, kas nāk prātā, kaut kādā mērā sasaucoties ar to, ka "mācīšanās" un "mocīšanās" ir aptuveni viens un tas pats. Bet - neskriesim izglītības satura reformu ratiem un to klibajam zirgam pa priekšu - pāriesim pie pašas izrādes satura.
2021-10-18 19:53:04
theatre, 2021

Vecākošanās

8
Kaut kad pagājušogad Kvadrifrons "Projektu bankas" ietvaros izziņoja "Pirmās reizes" festivālu - proti, četru izrāžu tapšanu, dodot jaunajiem režisoriem un aktieriem iespēju pirmo reizi prezentēt savas radošās darbības izpausmes plašākai publikai. Mani šī iniciatīva uzrunāja vismaz tādā mērā, lai man pienāktos biļete uz vienu izrādi, un tā nu teju gadu vēlāk devos uz "Vecākošanos". Jāatzīst, ka pārmērīgi detalizēti nebiju izpētījis, kura no izrādēm šķiet vissaistošākā, bet vismaz šīs konkrētās izrādes tēma šķita gana aktuāla. Patiesībā, tagad apskatoties arī pārējo izrāžu aprakstus, secināju - varētu uz vēl kādu no tām aiziet, katrā var saskatīt kaut ko interesantu.
2021-09-12 18:19:50
theatre, 2021

Ēdenes dārzs

8.5
Latvijas mazo un neatkarīgo teātru viena no spēcīgākajām pusēm mūsdienu teātra reālijās ir to spējas un gatavība teju vai katrai izrādei dot kaut ko saucamu par virsuzdevumu, runāt par sabiedrībā samilzušaām problēmām un lieliem jautājumiem pat tad, kad izvēlētā forma nav ne liela, ne nopietna. Droši vien būtisks elements tajā ir arī iespēja šādu izrāžu tapšanai piesaistīt kādu finansējumu - pēc šāda principa darbojas gan Dirty Deal Teatro, gan Kvadrifrons, gan Ģertrūdes ielas teātris. Un šajā paradigmā lieliski iekļaujas arī viena no jaunākajām DDT izrādēm "Ēdenes dārzs".
2021-09-07 19:53:43
theatre, 2021

Klāvas tantes skūpsts

7.5
Neesi aita, neļauj sevi apmuļķot! Klāvas tante šajā izrādē nepiedalās un pat netiek pateikts, kuram viņa vispār ir tante. Proti, šī izrāde galīgi nebūs par attiecībām (stingri heteroseksuālām, veidojot pareizi kristīgu ģimeni ar daudziem bērniem), bet gan materiāls par deģenerātu alkoholiķi, kurš alkohola reibumā brauc vilcienā un brauciena laikā (pretēji jebkādiem noteikumiem) turpina apreibināties. Šajā izrādē trūkst gara skaistuma un šķīstības, un vispār - pat sižeta gandrīz nav. Turklāt vēl liela daļa izrādes nav valsts valodā (tai skaitā - lietojot rupjus vārdus), līdz ar to tā ir uzskatāma par padomju laika atraugu Rīgas centrā (ja Miera iela pretī Dzemdību namam ir centrs) un būtu aizliedzama, visus tās tapšanā iesaistītos cilvēkus nosūtot uz pāraudzināšanas kursiem Asociācijas Ģimene un Nacionālās Apvienības paspārnē. Vai arī nē.
2021-09-05 17:21:56
theatre, 2021

Urbānais safari

6.5
Viens no Valmieras vasaras teātra festivāla piedāvātajiem projektiem bija klausāmizrāde “Urbānais safari”, kas ļāva audiogida pavadījumā izstaigāt dažādas vietas Valmierā, pie reizes uzzinot par dažādu paaudžu tipiskākajām iezīmēm un paradumiem. Atzīšos, ka visu saturu mēs nenoklausījāmies, bet par abiem ar Marinu noklausījāmies trīs no četru paaudžu stāstiem, nedzirdētam paliekot visjaunākās paaudzes vēstījumam.
2021-08-20 13:43:37
theatre, 2021

Marija un zibens

9
Ar lielāko nepacietību pirms šī gada Valmieras vasaras teātra festivāla noteikti gaidīju kārtējo Kvadrifrona gara darbu - iestudējumu ar nosaukumu “Marija un zibens”. Interesi veicināja gan tas, ka šai izrādei bija augstāks ieteicamais skatītāju vecums (šajā gadījumā - 13+, lai arī iztēlojos, ka konservatīvāk noskaņoti tautieši to novērtētu ar 18+ atzīmi vai arī vispār ieteiktu aizliegt tur notiekošas “homoseksuālisma propagandas” dēļ). Izrādes režisore ir Kvadrifrona draudzene Paula Pļavniece, kuras “Vecmāmiņu valsts” bija viens no spilgtākajiem maniem teātra notikumiem pagājušogad. Dramaturgs - Klāvs Mellis, kurš pats izrādē nepiedalās, bet lomās pārējie sākotnējā Kvadrifona pārstāvji: Reinis Boters, Āris Matesovičs un Ance Strazda. Otro sieviešu lomu (jo pašā Kvadrifronā vienīgā dāma ir Ance, bet šajā reizē ārpus izrādes palikušais Jānis Kronis diez vai būtu iederīgs šīs lomas izpildītājs) uzņēmusies Sandija Dovgāne, kas nesen redzēta ĢIT “Krēslā”.
2021-08-13 05:23:29
theatre, 2021

Bumba nerunā

7.5
Tajā brīdī, kad tika atceltas “Uzvara ir mirklis” izrādes šī gada Valmieras vasaras teātra festivālā, “Bumba nerunā” atlika kā vienīgā vismaz kaut kādā mērā ar futbolu saistītā izrāde šī gada festivāla programmā. Protams, saistība ar futbolu te nav tik milzīga - galvenā varoņa iesauku “Bumba” veidojis tas, ka viņš allaž ir tas, kuram futbola spēles apstākļos ir jāskrien pēc kaut kur aizlidojušas bumbas, plus viens no diviem aktieriem šajā priekšnesumā ir savulaik perspektīvais (kurš gan no mums jaunības gados nav bijis perspektīvs!) futbola vārtsargs Kristians Kareļins, kurš tagad zināms ne tikai kā Kostja no “Viņas melo labāk”, bet arī kā “Pa pāris kausiem” dzīvesveida piekopējs.
2021-08-12 16:42:32
theatre, 2021

Pasaules gals un citas blēņas

8.5
Šī gada Valmieras vasaras teātra festivāla apmeklējumu sāku ar Pasaules gaļu. Kā teikt, nekā īpaši svarīgāka par šo notikumu nav, droši vien pat Olimpisko spēļu laikā LTV savās ziņās atrastu laiku, lai pieminētu pasaules gala iestāšanos. Savukārt par mums var teikt, ka kopš aizpērn uzzinājām par šāda festivāla norisi, nekas nespēj mūs atturēt no brauciena uz Valmieru augusta sākumā.
2021-08-07 05:26:01
theatre, 2021

Have a nice day

7.5
Vispār jau es saprotu, ka Jura Zvirgzdiņa “Have a nice day. Gandrīz mīlas stāsts” ir darbs gados jaunai auditorijai, kādai sevi nekādi nevaru pieskaitīt. Tomēr no pēdējā laikā Radioteātrī izskanējušā satura nekas cits mani vairāk uzrunāt nespēja, līdz ar to pagājušās nedēļas garā skrējiena laikā izvēlējos klausīties tieši šo saturu.
2021-07-25 11:41:36
theatre, 2021

Krizantēmas

8
Šīs izrādes apmeklējums bija kā atgriešanās pusotru gadu pagātnē - kopš pērnā gada sākuma nebija būts teātrī ar pilnu skatītāju zāli, kur turklāt vēl skatītāji nav maskās. Pirmās minūtes (proti, pirms izrāde bija sākusies), sajūtas bija mazliet dīvainas, bet cilvēks ļoti ātri pierod gan pie normālā, gan pie nenormālā, un pēc neilga brīža jau šķita, ka tieši šāds teātris ir bijis vienmēr un vienmēr tāds būs.
2021-07-18 19:53:11
theatre, 2021

Nākošpavasar

8
Valmieras teātris bija viens no pirmajiem, kas šīs vasaras sākumā paziņoja - izrādēm būs būt! Un es, domājams, biju viens no pirmajiem, kas uz šo prieka vēsti reaģēja ar biļešu iegādi. Kaut kādā mērā gan sajūtas bija tādas, ka šobrīd gribētos aiziet uz vienalga kādu izrādi, tik ļoti esmu noilgojies skatīt aktierus vaigā, tomēr beigās no piedāvātajām pirmizrādēm izvēle krita par labu "Nākošpavasar" Toma Treiņa režijā. Vēl intriģējošs iestudējums noteikti būs "Latvijas lepnums. Un aizspriedumi", ko sarūpējis Reinis Boters no Kvadrifrona, bet tam bija mūsu iespējām slikti piemēroti datumi, līdz ar to palikām pie "Nākošpavasar" (un Marina arī teica, ka šobrīd varbūt nav gatava tik smagam saturam, kāds varētu būt "Lepnumā").
2021-07-06 03:42:39
theatre, 2021

Svešie jeb miļeņkij ti moi

7.5
Radioteātris man kļuvis par patīkamu atklājumu - tas ir piemērots saturs, ko klausīties skriešanas laikā. Pagaidām neesmu sevī radis interesi par tradicionālām audiogrāmatām, bet radioteātris - tas tomēr ir kaut kas mazliet cits. Pirmā klausāmmateriāla izvēle gan sanāca tāda, ka dramatizēto darbu jau esmu lasījis, turklāt vēl diezgan nesen. Janas Egles romāns "Svešie jeb Miļeņkij ti mo" ir diezgan pateicīgs materiāls radioteātrim - to veidojošie stāsti ir gana patstāvīgi, lai varētu katrs par sevi veidot pilnvērtīgas epizodes, kuras var sadalīt radioteātra sērijās. "Svešos" iestudējis Intars Rešetins, vienā no lomām iesaistot savu meitu Grētu Rešetinu, citus tēlus atveido Indra Briķe, Artis Robežnieks, Vita Vārpiņa un Veronika Plotņikova.
2021-05-26 04:46:09
theatre, 2021

Noklausies

8.5
Valtera Sīļa klausāmizrāde "Noklausies" ir labs piemērs gan tam, kā ar moderno (nosacīti) tehnoloģiju palīdzību nodrošināt vismaz kaut kādu teatrālu pieredzi izslāpušiem tā cienītājiem, gan labi darbojas izklaides lauciņā, gan ļauj mazliet aizdomāties par sarežītākiem jautājumiem.
2021-04-22 17:23:53
theatre, 2021

Latvieši

8
Garlība Merķeļa "Latviešus" es kaut kad esmu lasījis (ne tad, kad to prasīja skolā, bet droši vien mazliet vēlāk), bet niansēs tās saturu, protams, neatceros. Nacionālā teātra izrāde gan arī īsti nepretendē uz vārdu savienojumu "grāmatas dramatizējums", bet drīzāk kā "iedvesmas avots". Kad Nacionālajā teātrī izziņoja šo izrādi, biju ieinteresēts to redzēt, izreklamēju draugiem, bet kaut kā sanāca, ka pats nemaz uz to neaizgāju. Un tagad, protams, ir par vēlu. Pozitīvi, ka Teātris šajos apstākļos piedāvā izrāžu ierakstus, turklāt vēl tādus, kuri tapuši speciāli šai vajadzībai - ar vairākām kamerām, zālē bez skatītājiem un speciāli pārdomājot, kā tas izskatīsies ierakstā. Protams, ka nekas nespēj aizstāt klātieni teātrī, taču šādā variantā iegremdēšanās sajūta ir daudz labāka nekā vienkārši nofilmētas izrādes gadījumā.
2021-03-21 07:28:44
theatre, 2021

Krēsls

8.5
Jaunu izrāžu iestudēšana šajos apstākļos ir investīcija ar ļoti augstu riska pakāpi. Kas to lai zina, kad un vai vispār sagatavoto izrādi varēs rādīt skatītājiem, varbūt uz reālās publiskās pirmizrādes laiku tā nebūs tas, ko skatītājiem vajadzēs un tā tālāk, un tā joprojām. Andrejs Jarovojs Ģertrūdes ielas teātrī tapušajai izrādei "Krēsls" izvēlējās citu variantu, kurš gan tāpat bija ne bez riska elementa. Standarta variants, kā šobrīd būtu veidot saturu, ja vien tā nav Zoom izrāde, ir izrādi nofilmēt un skatītājiem demonstrēt ierakstu - taču šī risinājuma trūkums ir tajā, ka gala produkts ļoti minimālā mērā ir teātris. Vismaz manās acīs normālos apstākļos viens no teātra burvības svarīgākajiem elementiem ir tas, ka katra reize, kad izrādi spēlē, ir kaut vai pašās sīkākajās niansēs atšķirīga. Kamēr pa skatuvi nepārvietojas roboti, bet gan dzīvi cilvēki, vienu un to pašu saturu nav iespējams divas reizes nospēlēt pilnīgi identiski. Nezinu, vai te būtu vietā runāt par slēptu sadismu skatītājā, kas zemapziņā vēlas, lai izrādē gadītos kāda izgāšanās, bet sajūta, ka "tas notiek pa īstam" vismaz man kā skatītajam ir ļoti svarīga. Tas laikam ir līdzīgi kā skatīties ierakstā sporta sacensības - pat, ja es nezinu to iznākumu, skatoties ierakstu vai tiešraidi, emociju līmenis ir atšķirīgs. Līdz ar to "Krēsls" man šķiet saistošs kaut vai ar to, ka tu to vari skatīties ar apziņu, ka aktieri to spēlē tieši tev (un, tā kā citus skatītājus tu nemaz neredzi un pat nezini, cik viņu ir - varbūt viņi patiešām spēlē tikai un vienīgi tev).
2021-02-13 12:50:39
theatre, 2021

Irānas konference

8
Pirmais, ko nepieciešams pastāstīt par interneta vides izrādi "Irānas konference", ir apstāklis, ka Edijs tās skatīšanās laikā esot aizmidzis astotajā minūtē. Lai arī Edijs ir izslavēts ar savu aizmigšanas talantu, astotā minūte varētu būt viņa personīgais rekords. Šis apstāklis gan neliedza iestudējumam saņemt Spēlmaņu nakts balvu kā gada notikums digitālajā vidē. Līdz ar to šo izrādi skatījāmies, ņemot vērā divus pieejamos informācijas avotus: ka izrāde ir laba un vērtīga, un ka tās laikā var viegli aizmigt. Jāatzīst, ka arī mūsu pieredze kaut kādā mērā saskanēja ar šiem abiem raksturojumiem.
2020-11-26 21:05:47
theatre, 2020

Rolanda dziesma

8
Manas zināšanas Eiropas varoņeposu jautājumā ir diezgan minimālas. Cik baisi lai tas arī nebūtu, šķiet, ka vienīgais eps, kuru esmu lasījis, ir "Lāčplēsis". Grūti arī iztēloties, ka pārskatāmā nākotnē šī situācija varētu mainīties - tas galīgi nav viens no tiem literatūras veidiem, par ko jūtu sevišķu interesi. Līdz ar to pirms Kvadrifrona audioizrādes klausīšanās galīgi nezināju, ko no tās gaidīt (lai saglabātu iespējami atvērtu skatu uz lietām, arī anotācijas lasījis nebiju, bet kas tieši bija pirms dažiem mēnešiem lasītajā recenzijā iekš Ir, vienkārši biju pilnībā aizmirsis).
2020-11-01 11:16:16
theatre, 2020

Vecmāmiņu valsts

9
Vecmāmiņu valsti biju gribējis noskatīties vēl pirms sākās visas šī gada jautrības, bet kaut kā nekādi "nesagāja". Tad sākās Covid sāga, Kvadrifrona viesizrādes pa provinci izbeidzās, un kādu laiku vispār šis jautājums nebija aktuāls. Brīdī, kad pirku biļeti uz šo izrādi, situācija valstī vēl bija visai mierīga, kad to skatījos - jau ne tik ļoti, tomēr tāpat prieks, ka vismaz kaut kādā veidā Latvijas teātriem ir izdevies šo sezonu uzsākt (kā būs ap tās turpinājumu, pagaidām bail pat domāt, tāpēc par to šajā brīdī nedomāšu). Arī Hanzas peronā iepriekš bijis nebiju, līdz ar to vēl viena jauna pieredze.
2020-10-24 19:53:31
theatre, 2020

Lepnums un aizspriedumi

8
Lepnumu un aizspriedumus man izdevās noskatīties no trešās reizes. Pirmais piegājiens bija paredzēts pāris dienas pēc pirmizrādes, marta vidū. Tobrīd noskaņojums valstī un galvā bija tāds, ka vēl dienu pirms ārkārtas stāvokļa izziņošanas biju izlēmis - kā lai arī nebūtu, uz teātri neiešu, izbaudīt tāpat nesanāks. Taču ārkārtas stāvoklis iestājās, teātri tika apturēti un arī biļetes iesaldētas. Atkārtoti izrāde notika augusta vidū, salīdzinoši ļoti mierīgā laikā. Būtu labprāt gājis, bet netiku - bija jau citi plāni atvaļinājuma dēļ (gada lielākais "ceļojums" uz četrām dienām Latgalē). Gājēji uz izrādi atradās, bet es sev iegādājos jaunu biļeti nu jau uz oktobra vidu. Tagad, protams, skaitļi ir vēl mazāk iepriecinoši nekā tie bija martā, bet arī apziņā ir notikušas kaut kādas pārmaiņas un ir skaidrs, ka līdz laimīgajām beigām savās četrās sienās tāpat nenosēdēsi. Kas zina, varbūt patiesi reiz dziedāja Šubrovskis: "Tā tagad būs vienmēr", un tad jau nav šti izvēles - var nākties komforta zonu pamest, turklāt kultūras pasākumi ir jāatbalsta, lai būtu mazāka varbūtība, ka jaunajā, skaistajā pasaulē (ja tāda, protams, pienāks), vienīgā pieejamā kultūra būs šāda:
2020-10-19 15:51:39
theatre, 2020

Vijolīšu apsēstība

9
Valmieras vasaras teātra festivāls ir brīnišķīgs pasākums. Šogad, protams, nekas šajā pasaulē nenotiek gluži kā ierasti un gluži normāli, bet tieši par šo festivālu man jau kopš vismaz jūnija sākuma bija nopietnas cerības, ka tas patiešām varētu notikt, jo tajā ir daudz plašākas iespējas kā tradicionālā zāles tipa teātrī variēt ar formātiem, norises vietām un apstākļiem, tādējādi vismaz kādai daļai teātra mākslas baudītāju nodrošinot iespēju izbaudīt kaut ko neredzētu un nebijušu. Viena no šī teātra festivāla burvības atslēgām ir iespēja tajā justies patiesi izredzētam - noskatīties izrādes, kuras radītas tieši festivālam, tādas, kuras tu nebūtu varējis redzēt nekur iepriekš un kuras nekad vairs nebūs skatāmas citur. Tava pieredze veidojas unikāla un neatkārtojama, un tas ir īpaši brīnišķīgi.
2020-08-09 19:49:14
theatre, 2020

Uzvara ir mirklis

9
2003. gada gada 19. novembrī es biju iepriekšējā dienā pārkāpis 20 gadu slieksnim. Tobrīd gāja uz beigām manas dzīves pirmais futbola fanošanas periods. Pašu spēli Turcija - Latvija atceros minimāli, spilgtākā sajūta (man reti atmiņā iespiežas triumfi, bet bieži - fiasko) bija pēc turku otrajiem vārtiem - viss, sapnis beidzies! Nezinu, kurš bija tas brīdis, kad es sev apsolīju - ja Latvija brauks uz Euro 2004, es līdz pat finālturnīram vispār neskatīšos televīziju. Tas man tolaik bija smags solījums. Sajūtas, kādas bija pēc Laizāna un Verpakovska vārtiem, es neatceros. Nudien neatceros.
2020-08-08 20:45:39
theatre, 2020

Baltā sieva

8
No visām izrādēm, kas skatāmas Nacionālā teātra Baltā kuba Interneta projektā "Baltā sieva" vismazāk atbilst teātra izrādei šī vārda tradicionālā nozīmē. Un vienlaikus - vismaz manās acīs tā ir līdz šim lielākais veiksmes stāsts, ko Baltais kubs ir radījis. Jā, kaut ko tādu "normālā teātrī" nav iespējams parādīt, bet tajā arī lielākais spēks - izmantot tās paplašinātās iespējas, ko virtualizācija var piedāvāt, nevis mēģināt kaut kā tomēr no šī formāta izspiest to, kas tajā īsti nav iespējams.
2020-07-14 04:43:02
theatre, 2020

X paaudze: 3. epizode Endrjū stāsts

7.5
Trešo X paaudzes daļu skatījos daudz vēlāk kā pirmizrādes dienā. Daļēji šo aizkavētos skatīšanos izraisīja emociju trūkums pēc otrās daļas, daļēji - mazliet izmainījušies dzīves apstākļi. Kā lai arī nebūtu, šis trīs sēriju "seriāls", ja tā to var dēvēt, nu ir noskatīts, un trešās daļas vērtējumā sava tiesa atblāzmosies arī no pirmajām divām daļām.
2020-06-30 18:08:46
theatre, 2020

X paaudze: 2. epizode. Klēras stāsts

6.5
X paaudzes pirmā daļa man patiešām patika, tāpēc ar nepacietību gaidīju, ko tad vēstīs tās otrā daļa, kurā bija solīts Klēras stāsts un "uz skatuves" bija gaidāma Līga Zeļģe. Diemžēl, nācās piedzīvot vilšanos.
2020-06-11 20:05:48
theatre, 2020

Mīlestība pandēmijas laikā

7.5
Nacionālais teātris turpina Baltajā kubā rādīt teātri, kas pandēmijas apstākļos radīts pandēmijas apstākļiem. Šajā reizē - Valters Sīlis (režija) un Arturs Krūzkops piedāvā Artūra Dīča tekstu "Mīlestība pandēmijas laikā", kas manā skatījumā ir vienlaikus gan labāks, gan sliktāks darbs kā Ināras sluckas "Paaudze X", kurai vēl gaidāmi turpinājumi, kamēr šis stāsts par mīlestību vismaz man šķiet esam noslēdzies.
2020-06-04 20:25:48
theatre, 2020

X paaudze: 1. epizode Endrjū stāsts par Dagu

8
Duglass Koplends, kā izrādās, radīja terminu "Generation X", kurš kļuvis par kanonisku, lai raksturotu to cilvēkus, kas nākuši pēc "baby boomers" un pirms "millenials". Lieki teikt, ka šie paaudžu termini patiesībā ir neko dižu neizsakoši, jo tā saucamās paaudzes ir mākslīgi definētas, viņu īpašības tiek piekoriģētas atkarībā no konkrētā vēstījuma vajadzībām un vērtējuma, un pat stingras definīcijas tam, kad vienas paaudzes ēra sākusies un beigusies, nav. Protams, ir viens izņēmums - Viktora Peļevina "Generation П" ir pilnīgi īsta, tur nav nekādu mākslīgu sociālu konstruktu. Ar Koplenda romānu, kas kļuvis par pamatu Nacionālā teātra projekta "Baltais kubs" pirmajam veikumam, pagaidām iepazīties tuvāk neplānoju, bet vismaz kaut kādu teorētisku zināšanu fonu laikam te vajag gan.
2020-05-28 19:12:12
theatre, 2020

Sarkangalvīte un vilks

7
Pagaidām vēl neesam sasnieguši to laiku, kad uz bērnu izrādēm teātros būs jāiet piespiedu kārtā. Patiesībā, šobrīd neesam sasnieguši to laiku, kad uz teātri vispār var iet, tāpēc arī "Sarkangalvīte un vilks" vispār bija skatāma Internetā. Taču šo bērniem domāto izrādi tomēr izlēmām skatīties (pareizāk - es ierosināju), jo tajā piedalījās Zvirbuļu orķestris, aiz kura maskām bija mūziķi, kurus varētu saukt par "Mantu" ar Maiju Ušču kā basisti vai "Gaujartu" ar Raiti Viļumovu pie bungām. Patiesībā - varbūt to arī varētu saukt par "Hospitāļu ielu" ar Raiti Viļumovu pie bungām, bet tas jau būtu pavisam tālu tēmēts. Un muzikāli vispār nav šaubu par to, vai tā bija "Manta" vai "Gaujarts", jo visu dziesmu autors ir Edgars Mākens un arī skanējums tām ir izteikti gaujartisks.
2020-05-16 19:44:39
theatre, 2013

Stāsts par Kasparu Hauzeru

8.5
Jautājumos, kas attiecas uz Kasparu Hauzeru, es atļautos sevi dēvēt par mazliet ekspertu. Esmu ne tikai redzējis leģendāro Vernera Hercoga filmu Katrs pats par sevi un Dievs pret visiem, bet arī nesen iepazinu Jākoba Vasermaņa Caspar Hauser oder Die Trägheit des Herzens un, protams, komplektā ar šiem abiem darbiem gana daudz esmu lasījis Internetā par Kaspara Hauzera fenomenu. Lieki teikt, ka vārdi "mazliet eksperts" ir vērtējami ne bez ironijas, jo nekā vairāk par virspusēju tēmas apgrābstīšanu veicis neesmu un patstāvīgus spriedumus par to, kas īsti bija Kaspars Hauzers, veikt nevaru. Un tam patiesībā arī nav sevišķas nozīmes, ja nu vienīgi, skatoties JRT izrādes ierakstu, man bija mazliet vairāk konteksta tam, kas uz skatuves redzams (un kas uz skatuves nav redzams).
2020-04-19 17:00:36
theatre, 2004

Zilākalna Marta

8
Turpinām skatīties teātra izrādes, kuras uz skatuves jau gadiem nav pieejamas, bet ārkārtas stāvoklis tās atnes pie tevis uz mājām. Kā jau vienmēr - juridiska atruna, ka ir neiespējami pateikt, vai manas emocijas, skatoties izrādi klātienē, būtu tādas pašas kā mājas apstākļos, bet tā kā šobrīd cita formāta teātris nemaz nepastāv, arī draugu vidū esam vienojušies, ka kopš 2020.gada marta izrādes, kas ir skatītas Internetā, skaitās tāpat kā izrādes, kas redzētas teātrī.
2020-04-12 06:30:52
theatre, 2010

Mirušās dvēseles

7.5
Izmantojot iespēju, ka iepriekšējā nedēļas nogalē tā bija pieejama publiskai apskatei Internetā, noskatījāmies "Mirušās dvēseles", kuras Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvoja pirms 10 gadiem - 2010.gadā. Tie, protams, bija visai citādi laiki: Artuss Kaimiņš tolaik vēl bija aktieris, Kiris Serebreņņikovs Krievijā vēl nebija pasludināts par noziedznieku, bet uz teātri bija iespējams iet pašam un izrādes skatīties klātienē. Diemžēl, kas attiecas uz pēdējo aspektu, es tolaik galīgi iespējas neizmantoju un ne katru gadu kaut reizi aizgāju uz teātri. Līdz ar to iespēju noskatīties izrādi, ar kuru šis prominentais režisors ienāca Latvijā, bija teju vai obligāts uzdevums. No skapjaugšas tika nocelts pamatīgi noputējušais projektors, un mākslas vakars varēja sākties (piebilde - izrādi skatījāmies divos piegājienos, jo teju trīs stundas mūsu blenšanas uz sienas Esteres pacietībai noteikti ir par daudz).
2020-04-04 14:22:05
theatre, 2010

Taņas dzimšanas diena WEB

8
Tas noteikti bija laika jautājums - kad parādīsies pirmās teātra izrādes ārkārtas stāvokļa apstākļos, kuras notiks nestandarta veidā. Nez kādēļ es biju domājis, ka pirmie pie kāda digitāla risinājuma nonāks kvadrifronieši, tomēr par "mājas teātra" pirmatklājējiem kļūst Ģertrūdes ielas teātris, kurš savu populāro izrādi "Taņas dzimšanas diena" ir transformējis lietošanai "Zoom" apstākļos. Mēs bijām uz izrādes "ģenerālmēģinājumu", līdz ar to pilnīgi iespējams, ka "īstie skatītāji" redzēs šo materiālu kādu tiesu pārveidotā veidā, jo pēc izrādes beigām nekas nebeidzās, risinoties debatēm starp aktieriem un skatītājiem par šī risinājuma plusiem un mīnusies un nevar izslēgt, ka kaut kādos ieteikumos teātra pārstāvji ieklausīsies un šo to pārveidos. Līdz ar to brīdinu, ka mana atsauksme ir par to stāvokli, kādā Taņas Web dzimšanas diena bija 2020.gada 31.martā.
2020-04-01 04:54:01
theatre, 2020

Bezkaunīgie veči

6.5
Es nevaru ne noliegt, ne apstiprināt, ka "Bezkaunīgos večus" esmu deviņdesmito gadu vidū redzējis klātienē teātrī. Pilnīgi noteikti esmu redzējis šīs izrādes fragmentus, kuri bija iekļauti kaut kādā Nacionālā teātra popūrijā (iespējams, tā bija viena no pirmajām "Teātra žurkām", bet varu arī kļūdīties), kaut kādas ainas un personāžus pat pārsteidzošā kārtā atcerējos, bet vai biju ar vecākiem arī uz pašu izrādi... drīzāk es teiktu, ka nē, bet dokumentālu pierādījumu trūkst (it īpaši, ja ņem vērā to, ka dokumentāli pierādījumi šajā virzienā nav īsti iespējami).
2020-03-28 15:51:51
theatre, 1995

Te sākas nakts

8.5
Pirmdienas vakarā, kad gājām uz Ģertrūdes ielas teātri, lai skatītos Vladislava Nastavševa jaunāko iestudējumu "Te sākas nakts", vēl cerējām, ka šis nebūs pēdējais gājiens uz teātri šajā sezonā, bet vienlaikus - bijām gatavi, ka tā tas varētu izrādīties. Un patiesi - piektdienai paredzēto "Lepnuma un aizspriedumu" izrādi atcēla, tiesa, jau ceturtdien bijām izlēmuši, ka viss - teātra tagad kādu laiku vairāk nebūs. Līdz ar to tagad uz neidentificējamu laika posmu "Te sākas nakts" būs pēdējā izrāde, ko būsim pašu acīm skatījuši teātrī. Noteikti tas nav sliktākais veids, kā atvadīties no aktīvas teātra sezonas.
2020-03-16 20:59:49
theatre, 2020

Martins Īdens

7.5
Kvadrifrons pamazām pārņem visus Latvijas teātrus, un nav brīnums, ka viena no pēdējo sezonu labāk vērtētajām Valmieras drāmas teātra izrādēm, nav iztikusi bez šīs Rīgas četrotnes līdzdalības, "Martinu Īdenu" režisējot Klāvam Mellim, bet vienā no centrālajām lomām tajā spēlējot Ancei Strazdai.
2020-03-03 20:43:38
theatre, 2020

Piecas dziesmas pēc atmiņas

6
Pēc Vladislava Nastavševa jaunākā iestudējuma, ar kuru viņš atgriežas teātrī, kuru vairums, domājams, joprojām sauc par Krievu drāmu, noskatīšanās pamata izjūta, kas mani pārņēma bija neizpratne: vai man te kaut ko vajadzēja saprast? Tā nav neiedomājama parādība, ka kāds mākslas darbs izrādās man pārāk sarežģīts un es nesaprotu pat ne pusi no tā, ko tu gribēji man teikt. Taču šajā reizē es nesapratu pat ne tik daudz, vai tur vispār bija kaut kas tāds, ko man vajadzēja saprast vai arī tas bija vienkāršs beztolkšovs.
2020-02-05 05:43:42
theatre, 2020

Atnāc mani vēl satikt

7
Ejot ārā no teātra pēc "Atnāc mani vēl satikt" noskatīšanās, dzirdēju divas jaunas dāmas pārspriežam iespaidus. "Es biju gaidījusi, ka izrāde būs vairāk par radīšanas procesu. Bet te - viss par vīriešiem, viss par vīriešiem." - "Tā ir, izrādēs par sievietēm vienmēr viss ir tikai par vīriešiem." Tāds, lūk, nesaudzīgs bija prasīgu skatītāju vērtējums par Alvja Hermaņa izrādi, kas veltīta ievērojamām divdesmitā gadsimta latviešu dzejniecēm.
2020-02-02 10:29:48
theatre, 2020

LV vs RU

7.5
Jautājums par latviešiem un krieviem Latvijā noteikti nav viens no tiem, par kuriem varētu teikt: par šo tēmu nav runāts pietiekami daudz, šo problēmu visi izliekas neredzam. Līdz ar to Kvadrifrona izrāde "LV vs RU" nav sabiedriski nozīmīga tikai tāpēc, ka tā skar šo būtisko tēmu. Būtiski ir - vai izrāde par šo tēmu var pateikt kaut ko tādu, kam būtu kāda pievienotā vērtība? To devos noskaidrot uz kādreizējo Cirka ēku.
2020-01-29 20:23:12
theatre, 2020

Zalkša līgava

9
Pirmās soctīklos parādījušās atsauksmes par Ingas Tropas debiju režijā uz JRT skatuves bija tik iznīcinošas, ka sāku jau nožēlot biļešu iegādāšanos uz šo trīsarpus stundas garo iestudējumu. Kā teikt, zināms taču, ka saprātīgi cilvēki vispirms sagaida dažas profesionāļu recenzijas un, ja tās neapgalvo, ka izrāde ir lielāks fiasko kā "Revidents" Nacionālajā teātrī, tikai tad iesaistās spraigajā cīņā par JRT biļetēm. Tālab uz teātri gāju ar diezgan smagu prātu un gatavību tur aizvadīt bezcerīgu vakaru. Tagad, pēc izrādes noskatīšanās, varu teikt, ka visticamākais tiem cilvēkiem, kuriem šī izrāde nepatika, labāk vajadzēja veikt mājasdarbu un savlaicīgi saprast, ka tā nav viņiem paredzēta izrāde.
2020-01-19 05:54:32
theatre, 2020

Finlandizācija

8.5
Jautājums par to, kādas ir robežas starp personīgo pārliecību, ētikas principiem un biznesa interesēm, ir viens no tiem, par kuriem esmu domājis gana daudz. Vienlaikus Valters Sīlis par šiem jautājumiem noteikti aizdomājas biežāk, ne velti viņš ir konsekventākais politiskā teātra veidotājs Latvijā, un par šo tēmu ir arī "Finlandizācija". Kādam (mani ieskaitot) šajā konkrētajā situācijā labā ziņa ir tāda, ka izrādei pamatā nav Sīļa kopdarbs ar Jāni Balodi, bet gan somu autora Jukas Jokelas luga, kas nozīmē, ka sava vēstījuma radīšanai Sīlim tomēr bija jārēķinās ar "no ārpuses" nākušu tekstu.
2020-01-12 19:11:32
theatre, 2020

Kliedzēji

8
Dažas stundas līdz gada beigām, bet man atklājies caurums statistikā - viena neaprakstīta teātra izrāde. Nav variantu - šādi parādi uz Jauno gadu nav atliekami, līdz ar to mēģināšu sastiķēt kopā to, kādi man bija iespaidi par Daugavpils teātra izrādi "Kliedzēji".
2019-12-31 18:09:33
theatre, 2019

Svaigas asinis

7
JRT jauno otrā kuras aktieru nule kā pirmizrādi piedzīvojušais veikums "Svaigās asinis" ir izrāde, kas mani ar savu premisu ļoti ieintriģēja, bet nespēja apmierināt manu apetīti pēc tā, ko tā arī īsti nebija solījusi nodrošināt. Mēģināšu izskaidrot, par ko ir izrāde un kā man tajā pietrūka.
2019-12-20 05:04:56
theatre, 2019

Bītlu jaunais albums

8
Nezinu kā tu, bet es bītlu jauno albumu negaidītu ar nepacietību. Te es, protams, runāju par leģendārās Liverpūles grupas jaunu studijas ierakstu, nevis JRT izrādi. Ne tāpēc, ka es nebūtu fans vai tāpēc, ka neuzticētos biorobotiem, bet gan tālab, ka man nemaz nepatiktu, ka jauni bioroboti sadarbojas ar vecu un sevi izsmēlušu Polu Makartniju. Bet ne par to, protams, ir šis stāsts.
2019-12-06 05:35:07
theatre, 2019

Baltais helikopters

7.5
Pagaidām man ir grūti pārliecinoši formulēt savas domas par izrādi "Baltais helikopters", jo pieredze liecina, ka tām teātra izrādēm, kurām piemīt pēcgarša, tā mēdz laika gaitā mainīties vēl vismaz mēneša garumā pēc tās noskatīšanas, bet Helikoptera emocijas ir vēl gluži svaigas. Līdz ar to pilnīgi iespējams, ka pēc kāda laika pats vairs galīgi nepiekritīšu šeit rakstītajam, taču arī sākotnējām emocijām noteikti ir sava nozīme.
2019-12-05 06:55:56
theatre, 2019

Fake News

8.5
Par izrādi Fake news droši vien ir neiespējami pastāstīt godīgi, jo īpaši man, kas vispār ar godīgu stāstīšanu neaizraujas. Taču savas emocijas gan es varu izlikt kā sirdi uz paplātes un bez mazākās ironijas raksturot to, kā es jutos pēc izrādes noskatīšanās. Sākšu tomēr ar faktiem.
2019-11-17 15:51:45
theatre, 2019

Dokumentālie sapņi

8
Izrāde "Dokumentālie sapņi", kas vēsta par Zentas Mauriņas dzīvi, ir viens no tiem teātra iestudējumiem, kas savu dzīvi vada ārpus kāda teātra telpām. Kristīnes Krūzes režisētais iestudējums iepriekš mājoja Rīgas Centrālās bibliotēkas telpās, bet tagad tas pārcēlies tuvāk kādreizējai Zentas Mauriņas dzīves vietai (namam Kuldīgas ielā) - uz bijušu katlu māju Magoņu ielā. Neesmu to redzējis RCB vidē, bet arī Magoņu ielā tiek radīta bibliotēkas vide.
2019-11-15 20:58:11
theatre, 2019

Vēlā mīla

7.5
Vēlā mīla lieliski iederas šī gada laikā Latvijas teātros aktualizētajai tēmai par mīlestību tuvāk mūža nogalei. Tiesa, šī nav tāda izrāde, uz kuru droši var iet kopā ar vecmāmiņu - ja vien tu neizspēlē garāku šaha partiju, kuras mērķis ir kļūt par mantinieku piecistabu dzīvoklim pretī Nacionālajai operai.
2019-10-08 17:49:16
theatre, 2019

Vēstures izpētes komisija

9
Lielākā ažiotāža saistībā ar Čekas maisu atvēršanu jau ir pāri, taču tas nenozīmē, ka aktualitāti būtu zaudējusi ar to saistītā JRT izrāde, uz kuru biļetes pagaidām vēl izķer kā pievedumu jebkurā veikalā padomju laikos. Izrādes pamatīgā ilguma dēļ tās apmeklējumu īstenojām pa daļām - Marina un mans tētis izrādi skatījās vēl iepriekšējās sezonas nobeigumā, kamēr es - jaunās sākumā. Izrādes ilgums - piecas ar pusi stundas - var šķist biedējošs, bet vēl pirms pievēršos detalizētāk apcerējumam par tās saturu un saviem iespaidiem, varu apgalvot, ka tā nebūt nav gara izrāde - esmu bijis pusotras stundas izrādēs, kas šķiet nekad nebeidzamies, kamēr šeit izrāde pagāja pat ļoti ātri un nešķita ne stiepta, ne liekvārdīga.
2019-09-20 12:07:02
theatre, 2019

Linda Vista

7.5
Linda Vista ir viena no tām JRT izrādēm, kur skatītāju interese būtiski pārsniedz biļešu piedāvājumu, līdz ar to pareizajā dienā pareizajā laikā tev ir jābūt pie datora un drudžaini jāspaida Refresh poga, pretējā gadījumā nākas gaidīt vēl vienu mēnesi. Šoreiz gan jāatzīst, ka sevišķi steidzies ar biļešu iegādi nebiju - labi ejošās izrādes tomēr no repertuāra sevišķi ātri nepazūd, līdz ar to nav stresa, ka mēs varētu palikt izrādi neredzējuši.
2019-09-02 05:21:59
theatre, 2019

Mūžīgā izlaušanās

8.5
Šī izrāde bija viens no diviem projektiem, ar ko apvienība Kvadrifrons piedalījās Valmieras Vasaras teātra festivālā. Kuluāros dzirdēju baumas, ka ar festivālu un/vai teātri tuvu saistītas personas esot apgalvojušas, ka "Mūžīgā izlaušanās" esot labākais, kas šajā festivālā skatāms. Mani gan šīs runas nekādi neietekmēja, jo biļetes uz izrādi bija iegādātas jau savlaicīgi (Marinai - sestdien 12:00, man - svētdien 11:00), un arī par to, kas tieši būs izrādē skatāms, nemaz tik ļoti nebiju interesējies.
2019-08-04 19:29:24
theatre, 2019

Nelabā roka

8
Aizbraucām uz Valmieras Vasaras teātra festivālu mazliet apskatīties, kādas izrādes piedāvā mūsdienu jauniešu auditorijai. Pagaidām vēl neesam tajā kategorijā, lai skatītos pirmsskolas vecuma bērniem paredzētas izrādes, tāpēc izvēlējāmies materiālu ar lielāku minimālo ieteicamo vecumu, un pirmā (no divām) izrādēm, ko te man bija lemts redzēt, bija "Nelabā roka", kuras anotācija beidzās ar "Ieteicamā auditorija: 16+ Izrādē tiek lietota necenzēta un seksuāla rakstura leksika." Jūtos pietiekami daudz necenzētas leksikas savā dzīvē dzirdējis, tālab gāju vien skatīties, cik rupji tad īsti būs.
2019-08-04 18:17:40
theatre, 2019

Etīžu teātra Nerten izrāde

8
Pirms dažiem gadiem divreiz biju Nerten izrādes redzējis "Vadātāja" ietvaros tajā laikā, kad tas vēl pastāvēja. Šoreiz savukārt izrādi redzēju pirms Bērnības milicijas koncerta, līdz ar to joprojām nevaru teikt, ka kādu reizi būtu Nerten skatījis kā pamatēdienu. Nezinu gan arī, cik bieži viņi vispār uzstājas patstāvīgi, bet varu sevi itin viegli iztēloties kādu reizi aizejam uz viņu izrādi.
2019-06-27 17:34:35
theatre, 2019

Zem diviem karogiem

7.5
Sākšu ar atrunu: es esmu pārāk jauns, lai izrāde "Zem diviem karogiem" man atgādinātu tos laikus, kad pastāvēja principiālais jautājums - vai tu esi "Jumpravas" vai "Līvu" fans, un pārāks vecs, lai izrāde "Zem diviem karogiem" man atklātu kaut ko iepriekš nezināmu par sociālpolitisko situāciju Padomju Savienībā, par mākslu un cenzūru. Līdz ar to es īsti neietilpstu nevienā no tām skatītāju grupām, kurās vairāk jūtama sajūsma par šo izrādi. Līdz ar to apzinos, ka citās kategorijās ietilpstošiem cilvēkiem var būt ļoti atšķirīgs skatījums uz šo izrādi no manējā.
2019-06-13 08:37:34
theatre, 2019

Himna

8.5
Kvadrifrona izrāde "Himna" savā ziņā man palīdzēja gūt apstiprinājumu tam, ka "Kvadrifrons" kā veidojums var būt dzīvotspējīgs un pastāvēšanas vērts. Jā, ekskursija pa cirku jeb "Brīnuma skartie" ir labs projekts, bet tā patiešām ir tikai multimediāla ekskursija, ko varētu būt iecerējuši, piemēram, cirka ēkas īpašnieki un pieaicinājuši aktierus kā izpildītājus. Līdz šim tieši teātra izrādi šajās telpās biju redzējis tikai vienu - "Zvēri ir nemierīgi", un tur mani iespaidi nebija tie satriecošākie. Pāris eleganti gājieni, bet saturs - tāds, kas liek sūdzēties par snobismu un pārmērīgām pretenzijām uz augsto mākslu. Ja ņem vērā, ka vismaz sākotnēji tā šķita, ka "Kvadrifrona" mērķis ir piesaistīt teātrim gados jaunu auditoriju, ar kuru "vecie" teātri nerunā un kura vispār pati sevi neuzskata par teātra auditoriju, tad "Zvēri ir nemierīgi" šādam mērķim galīgi neatbilda. Un te nu nāk "Himna". Kā būs? (Nekas, ka patiesībā vispirms bija "Himna" un tad "Zvēri", es jau runāju par saviem iespaidiem un savām ekspektācijām)
2019-05-18 18:50:58
theatre, 2019

Nākamgad tai pašā laikā

7
Nezinu, vai vispirms man radās doma, ka Lieldienās jābrauc uz Liepāju, vai vispirms es noskaidroju, ka Klusajā sestdienā Liepājas teātrī skatāmas divas izrādes un uz abām ir pieejamas biļetes. Kā lai arī nebūtu, uz vienu no tām bija paredzēts iet man, uz otru - Marinai. Tikai dienu pirms reālā teātra apmeklējuma vienojāmies, kurš ies uz kuru. Arguments izrādījās dzelžains - Marina uz Liepāju bija atbraukusi bez publiskam pasākumam piemērotas kleitas, kamēr man šādas problēmas nebija - jebkura kleita, ko es uzvilktu, nebūtu piemērota publiskam pasākumam. Līdz ar to man tika izrāde trijos dienā, bet Marinai - sešos vakarpusē.
2019-04-23 16:45:58
theatre, 2019

Apmānītā

8.5
Uldis Tīrons jau trešo reizi iestudējis izrādi Jaunajā Rīgas teātrī, un kā vienmēr, atsauksmes par viņa darbu ir pretrunīgas. Esmu lasījis un dzirdējis gan versiju, ka katra nākamā viņa izrāde ir sliktāka par iepriekšējo, gan ka gluži otrādi - iegūstot pieredzi kā teātra režisoram, Tīrons rada arvien kvalitatīvākus darbus. "Mielastu" gan es netiku noskatījies, līdz ar to mans salīdzinājums var būt tikai ar "Pēdējo Ļeņina eglīti", bet izteikt kaut kādus spriedelējumus jau tas neliedz.
2019-04-19 04:44:09
theatre, 2019

Par tēviem

7.5
Lielākais prieks, skatoties Elmāra Seņkova izrādi "Par tēviem", man bija par to, ka šīs izrādes stāsti mani personīgi neuzrunāja. Lielākoties tu ļoti novērtē, ja teātrī tu spēj identificēties ar uz skatuves notiekošo un teikt: "Jā, tas ir arī par mani", bet izrādē, kas vēsta par bariņu dzīves salauztu vīriešu, kuri visas problēmas lielākoties risina ar alkohola palīdzību, pārmaiņus gan mēģinot tikt no alkoholisma vaļā, piemēram, dzerot urīnu. Tas galīgi nav stāsts par manu bērnību un, gribētos cerēt, ka arī ne par manu bērnu bērnību. Līdz ar to šajā reizē, atsaucoties uz izrādes tituldziesmu iz Gaujarta repertuāra, neesmu pieskaitāms ne pie "tik daudz dēlu", ne "tik maz tēvu". Protams, tas nozīmē, ka man nebija iespējas izrādes laikā ik pa brīdim padomāt: "Ui, cik šis ir trāpīgi!" bet šādu trūkumu it nemaz nenožēloju.
2019-04-18 04:07:12
theatre, 2019

Dieviņš pillā

8
Jāatzīst, ka man ir ļoti grūti saņemties rakstīt par šo izrādi, jo neesmu īsti pats sapratis, kāds tieši ir mans viedoklis par Dieviņu Pillā. Līdz ar to jārēķinās, ka pat uz citu manu aprakstu fona šis varētu šķist haotisks un bez skaidras idejiskās līnijas.
2019-04-15 20:38:14
theatre, 2019

Pūt, vējiņi!

9
Otro reizi pēc kārtas Nacionālā teātra apmeklējums sanāca spontāns. Un iemesls atkal tas pats, kas reizē, kad beigās nonācām "Cīrulīšos" - nenotika ieplānotais "Dieviņa pillā" apmeklējums JRT, bet Esterei uz vakaru jau bija sarunāta aukle. Tiesa, šoreiz pie vainas nebija aktrises slimība, bet nepareizs ieraksts manā kalendārā - kaut kā no 6. decembra biju izrādi pārcēlis uz 6. aprīli, lai gan īstais datums būs 11. aprīlis. Gadās. Un atkal drudžaini tika meklēts - kāds būtu kvalitatīvākais veids vakara pavadīšanai brīvu cilvēku veidā. Dabūt biļetes uz pieprasītām izrādēm dienu pirms reālā datuma nav tas vieglākais uzdevums, līdz ar to mēs jau bijām samierinājušies, ka nāksies vien iet uz kino, kad pēkšņi vēlā vakara stundā vēlreiz ieskatījos Nacionālā teātra lapā un - urrā! - parādījušās divas biļetes uz "Pūt, vējiņiem"! Protams, vietas pretējos balkonos, tā ka par kopīgu teātra apmeklējumu šo īsti nenosauksi, bet jāņem vien bija.
2019-04-06 20:09:14
theatre, 2019

Zvēri ir nemierīgi

6.5
Kvadrifrona jaunākā izrāde "Zvēri ir nemierīgi" risinās Rīgas cirka ziloņu staļļa telpās, šķiet, pirmo reizi vēsturē šai telpai gūstot šādu pielietojuma veidu. Manā pieredzē unikāli bija arī tas, ka izrādē piedalās stīgu kvartets, spēlējot mūziku, kas lielu izrādes daļu ir tās dinamiskākais elements. Tomēr par spīti ļoti baudāmajam muzikālajam saturam, es nevarētu teikt, ka šī izrāde uz mani atstāja ļoti pozitīvu iespaidu.
2019-02-24 21:31:53
theatre, 2019

Veidenbaums un Veidenbaums

8
Otro reizi biju Mūzikas namā Daile uz izrādi ar JRT aktieru piedalīšanos, un otro reizi tā bija mazāk izrāde - vairāk lekcija par dzejas tēmu. Būtu pārspīlēti teikt, ka dzeja ir man pats tuvākais mākslas lauciņš, taču līdzīgi kā iepriekšējā reizē pārliecināja projekta dalībnieku sastāvs. Toreiz (Vēstules draugam) tie bija Vilis Daudziņš un Kaspars Znotiņš, bet šoreiz (Veidenbaums un Veidenbaums) - Vilis Daudziņš, Mārtiņš Meiers un Jēkabs Nīmanis. Ok, par Mārtiņu Meieru man nav nekāda sevišķa viedokļa (turklāt viņam vēl par savu atpazīstamību jācīnās ar otru Mārtiņu Meieru - to, kas basketbolists), bet pārējie divi ir gana pārbaudītas vērtības. Kas attiecas uz Veidenbaumiem, Eduards, protams, nekādus jautājumus neprasa, bet par Kārli Veidenbaumu pirms uzzināšanas par šo iestudējumu neko dzirdējis nebiju.
2019-02-10 21:21:57
theatre, 2019

Zelta zirgs

8.5
Leļļu teātrī nebiju viesojies kopš tiem laikiem, kad mani interesēja Pifa piedzīvojumi un Karlsons. Pamazām tuvojas tas laiks, kad tie mani atkal interesēs, bet pirmo apmeklējumu pēc lielās pauzes realizējām uz pieaugušajiem paredzētu izrādi. Raiņa "Zelta zirgs" lielākoties tiek iestudēta un interpretēta kā darbs gados jaunākiem skatītājiem - protams, tur ir sava pamatīga deva simbolisma, domas par tautas tiekšanos uz brīvību un tā tālāk, taču to ir pieņemts pasniegt tādā veidā, lai sākumskolniekiem patiktu. Brazīliešu izcelsmes režisora Dudas Paivas interpretācijā (ar dramaturga Matīsa Gricmaņa palīdzību) "Zelta zirgs" ne tikai nav paredzēts sākumskolniekiem, bet tam arī uzlikts vecuma ierobežojums 16+. Un ja pirms izrādes skatīšanās es vairāk domāju, ka šis skaitlis te pievienots tālab, lai uzsvērtu, ka šī ir primāri pieaugušajiem paredzēta izrāde, tad tagad sapratu, ka tā ir pilnīgi objektīva prasība, nevis tikai tāds viegls mājiens.
2019-01-26 11:59:31
theatre, 2019

Brīnuma skartie

8
Nudien, nespēju atcerēties, kad es pēdējo reizi biju cirkā. Noteikti skolas, nevis bērnudārza vecumā, bet nekādu spilgtu atmiņu par šo pieredzi man nav. No tām reizēm, kad biju cirka priekšnesumus redzējis, atceros, ka akrobāti man nešķita sevišķi interesanti (iespaidīgi, bet ne saistoši), klauni man vienmēr riebās (nē, es nebaidos no klauniem, bet man viņu bija žēl, viņu vietā jutos neērti un man nebija skaidrs, kāpēc par klauniem kāds smejas - par cita cilvēka tizlumu taču smieties nav pieklājīgi!), un vienīgais, kā dēļ man šķita vērts iet uz cirku, bija dzīvnieki. Protams, laika gaitā mans viedoklis par lāčiem uz velosipēdiem mainījās, bet ne par to ir šis stāsts.
2019-01-22 05:27:33
theatre, 2019

Par normālu čali

7
Iztēlosimies situāciju: tu esi vīrietis, tev ir 35 gadi (tiktāl ar mani sakrīt perfekti), tev ilgstoši (iespējams, nekad) nav bijis pastāvīga darba, tu dzīvo garāžā, ko nosacīti īrē kopā ar savu bērnības draugu, tu daudz tusē ar meitenēm Vecrīgā, pastāvīgi esi pālī vai appīpējies, un tad, kādu dienu tevī dzimst doma - es varētu uzaudzināt puiku par normālu čali. "Paņemšu sīko no bērnunama un izaudzināšu viņu par normālu čali," tieši tā tu domā.
2019-01-10 06:47:23
theatre, 2019

Ziema

8.5
Lielākais šoks pēc Jevgēņija Griškoveca "Ziemas" noskatīšanās Krievu Drāmas teātrī man ir par publiku, nevis par izrādi. Kas tās bija par desām, ka applausi izrādes beigās bija vien pārdesmit sekunžu garumā, radot sajūtu, ka bijām kino un nevis teātrī. Vai tas tā ir normāli? Man ir gadījies būt labākās un sliktākās izrādēs, redzēt vairāk un mazāk apmierinātu publiku, bet nojaušu, ka slavenajā 19. novembra koncertā applausi Evijai Vēberei bija jaudīgāki par tiem, ar ko izcēlās vakarvakara publika. Marina un es bezcerīgi mēģinājām uzturēt applausus pie dzīvības, lai aktieri vismaz vēl vienu reizi parādītos uz skatuves, bet ātri vien padevāmies, jo atsaucība izpalika. Nezinu, vai tā ir ikdiena šajā teātrī vai arī bijām patrāpījušies īpaši kūtru un steidzīgu skatītāju vidū, bet šī pieredze galīgi nebija pozitīva. Un tas - ņemot vērā to, ka pati izrāde ir lieliska!
2018-12-28 21:24:45
theatre, 2018

Jaunības putns ar saldo balsi

6.5
Novērojumi liecina, ka Vladislava Nastavševa izrādes mani pamatīgi uzrunā uzreiz vai arī pamazām pēc noskatīšanās. Ja pirmajā vakarā vēl neesmu sajūsmināts, tad ar katru nākamo dienu parasti sāku pārskatīt savu viedokli uz pozitīvo pusi, līdz pamazām esmu teju jebko no viņa darbiem atzīt par šedevru. Pašu pat šobrīd šokē - kā es varēju "Tumšās alejas" novērtēt tikai uz 8.0, "Asins kāzas" uz 7.0 un "Cerību ezers aizsalis" - uz 7.5? Tās visas izrādes taču bija tik kvalitatīvas, tik ļoti nastavševīgas, tik ļoti drosmīgas! Un tagad jautājums - vai tas pats notiks ar "Jaunības putnu ar saldo balsi"?
2018-12-20 22:04:59
theatre, 2018

Vingrinājumi ar ābolu un loku

8
Sestdienas vakarā radās iespēja apmeklēt kādu teātri. Tā kā šī iespēja radās pietiekami neilgi pirms konkrētā vakara, teātru piedāvājums bija ierobežots ar izrādēm, uz kurām bija pieejamas biļetes. Un tā kā mums jau nesen bija sanākusi itin laba pieredze ar pirmizrādi ("Cīrulīši"), tad izlēmām mēģināt vēlreiz - šajā piegājienā izvēlējāmies Ģertrūdes ielas teātra jaunāko iestudējumu "Vingrinājumi ar ābolu un loku".
2018-12-16 13:46:13
theatre, 2018

Cīrulīši

8
Mūsu nokļūšana "Cīrulīši" pirmizrādē lielā mērā bija nejaušība, jo patiesībā šajā vakarā bija paredzēts iet uz JRT un skatīties "Dieviņu pillā", taču dienu pirms noliktā datuma izrādījās, ka ir saslimusi aktrise un steidzami bija nepieciešams plāns B (līdzīgi kā tas ir ar Gobzema valdību). Ātri apzinot citu teātru piedāvājumu 6. decembrim, atzinām, ka pirmizrāde Nacionālajā varētu būt kvalitatīvākais risinājums. Mazliet gan satrauca apstāklis, ka dienu pirms pirmizrādes uz to vēl bija pieejamas biļetes (lai arī ne sevišķi labas) - tas parasti liecina, ka sevišķas intereses par izrādi nav, un interese bieži ir arī kvalitātes rādītājs.
2018-12-08 05:38:40
theatre, 2018

Kalpa zēna vasara. Sākums

8.5
Alvis Hermanis, gatavojot jaunos aktierus darbam JRT, izvēlējies visnotaļ skarbu metodi, kā jaunos cilvēkus rūdīt darbam uz skatuves - vien divus mēnešus pēc tam, kad viņi uzsākuši studijas, jaunieši (skaitā 12) jau ir uz JRT skatuves un prezentē Jāņa Akuratera "Kalpa zēna vasaru".
2018-11-20 21:48:44
theatre, 2018

Latviešu laupītāji

8.5
Frīdriha Šillera Laupītāji vai nu ir vai nav pirmā latviešu iestudētā luga. Nezinu, vai var teikt, ka vēsturnieki par šo jautājumu strīdās, bet zinu, ka man personīgi tas nav principiāli svarīgi. Skaidrs ir vien tas, ka Dikļu muižā tieši pirms 200 gadiem - 1818. gadā - "Laupītāji" tikuši spēlēti un tulkojuma autors bija latvietis - muižas kalps Jānis Peitāns. Nosaukt šo JRT izrādi par iespējami precīzu Peitāna iestudējuma atveidojumu laikam gan nevarēs.
2018-09-19 04:40:06
theatre, 2018

Dvēseļu utenis

8
Dvēseļu uteņa ievadā, vēl pirms izrādes sākuma, skatītājiem tiek atgādināts: šai izrādei nav nekādas saistības ar Aleksandra Grīna "Dvēseļu puteni" un vienlaikus - tā tomēr neesot pilnīgs bezsakars. Savā ziņā - tēma satraukumam (tas atgādinājums, ka kaut kāda doma tur tomēr ir, kas liek domāt, ka domu nolasīt nebūs viegli), bet - skatīsimies un vērtēsim!
2018-09-01 04:50:06
theatre, 2018

Pēdējā Ļeņina eglīte

7.5
Pirms doties uz "Pēdējo Ļeņina eglīti" es nebiju noskaidrojis pašu būtiskāko - proti, painteresējies, ka šo izrādi ir režisējis Uldis Tīrons, proti, vajadzēja rēķināties ar to, ka tā būs paredzēta gudrākam skatītājam par mani - vismaz tādam, kas lasa Rīgas laiku (un vienlaikus tādam, kuru iepriecinās tas, ka izrādē būs atsauce ne tikai uz pašu Tīronu, bet arī uz Ilmāru Šlāpinu - nepareizi izrunājot Šaļapina uzvārdu). Labi, ka vismaz otru būtiskāko lietu biju izdarījis - proti, pirms izrādes sākuma iegādājies un izlasījis tās programmiņu, jo pretējā gadījumā ar izrādes uztveršanu man būtu radušās daudz lielākas problēmas.
2018-06-12 14:33:14
theatre, 2018

Anna: Люболь

7
Izrāde "Anna: Люболь" ir īpaša ar to, ka tā ir Marijas Linartes debija režijā, turklāt jaunā aktrise vismaz pagaidām neplāno turpinājumu šim virzienam. Tā esot viena atsevišķa ideja, kuru gribējās īstenot, un tagad tā ir īstenota. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, diez vai "Annas" rezultātā tagad visi Latvijas teātri kritīs Marijai virsū un lūgsies: "Iestudē vēl! Iestudē pie mums." Grūti gan saprast, kā notiek klusais telefons mazajos teātros, bet jau tagad - dažas dienas pēc pirmizrādes, nekas neliecina, ka "Anna" būtu sacēlusi ažiotāžu - uz nākamo izrādi biļetes nav izpārdotas, arī Internetā nekādas atsauksmes par izrādi vēl nav manāmas.
2018-05-28 05:15:37
theatre, 2018

Dzimumzīme

7.5
Šobrīd teātra apmeklējumi nesanāk tik regulāri kā pirms dažiem gadiem, līdz ar to katrs gājiens uz teātri iepriekš rūpīgi jāizvērtē - vai šī konkrētā izrāde būs pietiekami vērtīga, lai sniegtu man kādas atziņas par dzīvi un tās jēgu? Ja atbilde ir Nē, tad nav vērts uz to tērēt laiku, ko tikpat lietderīgi var pavadīt feisbukā vai lasot Wikipedia Ziemeļkorejas izlases futbolistu biogrāfijas. Līdz ar to nav šaubu, ka pirms iegādājos biļeti uz DDT izrādi "Dzimumzīme" (patiesībā, protams, nosaukumam būtu jābūt "Dzimumdzīve"), ļoti rūpīgi izvērtēju, vai izrādes dramatiskās puses autori - Solona kluba biedri - ir gana garīgas būtnes, lai no viņiem smeltos dzīves gudrības. Un, protams, izlēmu, ka tas, kas ir gana labs Rīgas domei, ir gana labs arī man.
2018-05-22 17:40:30
theatre, 2018

Arī vaļiem ir bail

8
Tev ir nedaudz pāri trīsdesmit. Ir labs darbs. Sieva, divi bērni. Nupat uzcelta jauna māja kaut kur pierīgā. Vecāki ar tevi lepojas un uzskata par teju vienīgo savu sasniegumu šajā pasaulē. Tu esi par 97% veģetārietie. Uz veikalu vienmēr ņem līdzi pats savus trauciņus pārtikai, jo domā par apkārtējo vidi. Un tad kādu dienu tu saproti, ka dzīvo tādā tumsā, ka tev ir nepieciešams jauns logs, kurā varētu redzēt saullēktu.
2018-04-23 19:21:02
theatre, 2018

Cerību ezers aizsalis

7.5
Es iztēlojos, kā tas viss sākās: smalkās kritikas atsauksmes par "Peldošo un ceļojošo" otro daļu bija negatīvas, Nastavševam pārmeta radošo krīzi, atkārtošanos, pārmērīgu homoseksuālisma tēmas izcelšanu. Un tad Vlads, kurš, cik dzirdēts, uz nelabvēlīgu kritiku reaģē ļoti asi, nolēma: "Parādīšu es viņiem radošo krīzi, atkārtošanos un homoseksuālismu!" Un tā radās "Cerību ezers aizsalis".
2018-03-21 17:08:40
theatre, 2018

Meitenes

8.5
Pēdējā laikā es ne tikai varu lietot apzīmējumu "sen nav būts teātrī" (kas gan ir šausmīgi stiepts jēdziens, jo vienam "sen" - tas ir gadus piecus, citam - pāris mēnešus, ja kas - man ir tas otrais gadījums), bet - "sen nav būts teātrī kopā". Un te nu patiešām sanāk ilgāks periods - ar Marinu pēdējo reizi teātrī biju vēl janvāri, uz "Uguni un nakti". Un nu, gandrīz gadu vēlāk atkal devāmies uz Nacionālo teātri, šoreiz - lai skatītos izrādi "Meitenes" (īpašs Paldies te sakāms Irbei, Baibai un Ilzei), kas ne ne tikai uzdāvināja mums biļetes, bet nodrošināja arī iespēju kopā apmeklēt teātri.
2017-12-09 17:54:05
theatre, 2017

Neiekostais elkonis

7
Mārča Lāča režisētais "Neiekostais elkonis" savu galveno darbu izpildīja jau pavasarī, kad tas mani motivēja iepazīt Sigizmunda Kržižanovska daiļradi (pagaidām izlasītas divas grāmatas, bet gan būs vēl), tomēr agrāk vai vēlāk vajadzēja pienākt tai dienai (vakaram), kad man vajadzētu noskatīties, ko no Kržižanovska teksta varētu izveidot uz Latvijas teātra skatuves. Necentīšos tevi ieintriģēt ar neskaidriem mājieniem, bet tiešā tekstā pateikšu - to varētu nosaukt par vilšanos.
2017-11-09 20:52:20
theatre, 2017

Garā dzīve

8.5
Daudz laika man nevajadzēja, lai tiktu uz JRT noskatīties "Garo dzīvi" - kā nekā izrāde pirmo reizi pie skatītājiem nonāca vien nesenajā 2003. gadā, un jau 2017. gada vasarā es devos uz Talsu ielu, lai šo izrādi redzētu. Interesantā kārtā šoreiz uz teātri devāmies ar vienas dienas nobīdi - Marinai "Garā dzīve" bija ceturtdienā, bet man - piektdienā. Toties man itin negaidītā kārtā sanāca teātri sastapt savu māsu un viņas vīru, kuriem arī, kā izrādās, nevienā no pirmajām 400 šīs izrādes spēlēšanas reizēm nebija sanācis tajā nokļūt.
2017-08-27 18:13:49
theatre, 2017

Trīne

7.5
Mana pazīšanās ar Rūdolfa Blaumaņa dramaturģiju ir drusku par seklu, lai es būtu lasījis "Trīnes grēkus" - vispār jau komēdijas reti kad uzskata par autoru daiļrades spožākajiem sasniegumiem un arī paši autori tās itin bieži vairāk raksta kā potenciālus kases gabalus un mazāk kā mākslu (lieki teikt, ka šādam apgalvojumam man nav nekādu faktu un pierādījumu, tas nav vairāk kā novērojumos balstīts pieņēmums). Protams, ir izņēmumi, bet, ja nekļūdos, Blaumaņa gadījumā pat "Skroderdienas Silmačos" manos laikos neietilpa obligāti lasāmajā programmā, kur nu vēl Trīne un viņas grēki.
2017-05-21 20:10:27
theatre, 2017

Icikēriks

8
Atbilstoši izrādes anotācijai, "Icikēriks ir ķiķināma drāma jauniešiem pēc maģiskā reālisma šnites". Atbilstoši pases datiem, par jauniešiem mūsu teātra pulciņā (šajā reizē - 27 cilvēku sastāvā) var atzīt tikai dažus. Tiesa, var jau atsaukties arī uz to, ka katrs ir tik jauns, cik viņš pats jūtas, līdz tas sāk kļūt smieklīgi un nožēlojami. Taču, kā lai arī nebūtu, reklāma, ka šī izrāde ir piemērota "klases apmeklējumam", mūs uzrunāja: ja jau klase, tad klase. Tas, ka dažs šobrīd ietu 27., bet cits - 32. klasē, tam jau nav sevišķas nozīmes. Turklāt teātra spēli uz Smiļģa muzeja skatuves neesmu baudījis kopš vēl pagājušās tūkstošgades, kad skolas pienākumu ietvaros ar 0.2 "kroplīti" rokās tizlojos, Andreja Upīša "Iz saldenās pudeles" fragmenta tekstu runādams.
2017-02-22 21:09:38
theatre, 2017

Vaņa

8
Gājiens uz "Vaņu" sanāca ļoti pat spontāns - dažas stundas pirms izrādes sākuma izskanēja piedāvājums, un es esmu no tiem cilvēkiem, kas biežāk nedomājot piekrīt, nekā atsakās. Turklāt pagaidām šķiet, ka 2017. gads teātra apmeklējumu ziņā varētu sanākt salīdzinoši pieticīgāks kā pāris iepriekšējie, līdz ar to situācijās, kad tomēr rodas iespēja kaut ko jaunu noskatīties, to garām nelaižu.
2017-02-11 16:51:47
theatre, 2017

Uguns un nakts

8.5
Jāatzīst, ka "Uguns un nakts" mūsu teātra plānos tā īsti nemaz neitilpa - it kā jau gribējās redzēt, ko tādu no Raiņa būs izveidojis Viesturs Kairišs ar Gunas Zariņas palīdzību, bet kaut kā tālāk par teorētisku interesi šis pasākums neaizgāja. Taču sanāca, ka mani vecāki, kas bija uz to iegādājušies biļetes, aiziet nevarēja (jāgaida, kamēr mamma izveseļosies, lai varētu sagādāt biļetes viņiem šo vietā), tomēr devāmies otro reizi vienas nedēļas laikā skatīties Gunu Zariņu darbojamies uz ne-JRT skatuves.
2017-01-30 06:04:54
theatre, 2017

Mēdeja

8.5
Neatceros, ka jebkad iepriekš man būtu radušies tik pamatīgi sarežģījumi, lai aizietu uz kādu teātra izrādi, un pat ne tāpēc ka "Mēdeja" būtu izcili pieprasīta izrāde, uz kuru gluži vienkārši nav iespējams iegādāties biļetes - faktiski tieši ar biļešu iegādi problēmu nebija, bet ar izrādes notikšanu gan. Sākotnēji mums biļetes bija uz datumu novembra beigās, taču pāris nedēļas pirms noliktā datuma saņēmu ziņu, ka šajā datumā "Mēdejas" vietā rādīšot mūziklu "Kentervilas spoks". Apmainīju biļetes, nākamās iegādājoties uz izrādi janvārī. Taču arī tā tika atcelta - pāris stundas pēc tam, kad biju iegādājies biļetes, līdz ar to vēlreiz mainīju biļetes un tikai trešais piegājiens beidzot bija veiksmīgs. Kopumā manī neviltotu sajūsmu raisīja Krievu Drāmas teātra prakse gadījumā, ja pēkšņi nenotiek tā izrāde, uz kuru tev iegādātas biļetes, tev pavēstīt, ka tu taču vari tās vietā apmeklēt citu izrādi tajā pat laikā - tā, it kā tu biļeti pirktu nevis uz konkrētu izrādi, bet uz "teātri ceturtdien". Iespējams, ir cilvēki, kas tā patiešām dara un var jau gadīties, ka "Kentervilas spoks" ar Raimonda Paula dziesmām man kļūtu par atklāsmi, taču to laikam gan nebūs lemts noskaidrot.
2017-01-24 07:08:27
theatre, 2017

Lakstīgalu māja

7
Agata Kristi dīvainā kārtā ir gaužām populārā teātros. Viņas "Peļu slazds" Londonas Vestendā tiek bez pārtraukumiem izrādīts jau kopš 1952.gada un ir piedzīvojis vairāk kā 25'000 izrāžu. Lai arī ne Vestendas variantā, bet tepat Dailes teātrī aptuveni 1995.gadā esmu "Peļu slazdu" skatījies, bet visai prognozējamā kārtā nekā daudz man no tās reizes atmiņā palicis nav. Taču šoreiz, protams, gājām uz "Lakstīgalu māju" JRT, nevis uz 1995.gada "Peļu slazdu".
2016-12-29 16:56:59
theatre, 2016

Rīga. Urbānie mīti

8
Iepriekš dzirdētie viedokļi par izrādi "Rīga. Urbānie mīti" bija diezgan pretrunīgi, lai gan vienlaikus - varbūt arī ne tik ļoti pretrunīgi. Bija cilvēki, kam izrāde šķita smieklīga un patika, un bija tādi, kuriem tā šķita smieklīga, bet nepatika. Neatceros dzirdējis, ka kāds būtu teicis, ka tā būtu vērtīgs un nozīmīgs iestudējums, kaut kas inovatīvs un latviešu teātrim absolūti nepieciešams. Jautājums faktiski drīzāk ir par to, cik daudz katrs no tās bija gaidījis un cik rezultātā saņēmis.
2016-11-28 05:28:28
theatre, 2016

Unterwerfung

5
Ieplānojot nelielu nedēļas nogales izbraucienu uz Berlīni, šķita diezgan loģiski šajā pasākumā ietvert teātra apmeklējumu. Jau kādu laiku mani bija saistījusi doma par teātri ārzemēs, un Vācija šajā ziņā šķita drošs variants - ir pamats ticēt, ka Latvijas teātra skola nav principiāli atšķirīga no vāciskās tradīcijas, ar valodas barjeru arī problēmām nevajadzētu būt, un vēl arī zināms, ka vācu teātros bieži tiek nodrošināti angliski subtitri, tādējādi arī Marinai būtu iespējams saprast visu uz skatuves notiekošo.
2016-11-21 13:16:02
theatre, 2016

Oņegins. Komentāri

8.5
Perfekts piemērs tam, cik slikti esmu pazīstams ar krievu klasisko literatūru - kad devos uz "Oņegins. Komentāri", es pat īsti nezināju, kas īsti notiek Puškina "Jevgeņijā Oņeginā" - krievu literatūra manā skolā īsti neietilpa pasaules literatūrā (kuru arī patiesībā apskatījām minimāli, jo katru gadu taču vajadzēja noskaidrot jaunākās Raiņa aktualitātes) un arī vēlākos gados Puškins galīgi nav ietilpis manā interešu lokā. Tiesa, diez vai gadījumā, ja šo romānu dzejā es būtu lasījis pats, man būtu iespēja tik labi iepazīt tā tapšanas kontekstu un detaļas ap romānu, kā tas bija līdz ar šīs JRT izrādes apmeklējumu.
2016-11-09 18:13:28
theatre, 2016

Zudusī Antarktīda

7
Zudušajā Antarktīdā mēs nokļuvām festivāla "Zemlika" ietvaros, tādējādi mums izdevās izvairīties no tā, ka 2016. gadā nebūtu noskatīta neviena "Dirty Deal Teatro" izrāde. Tiesa, neesmu drošs, ka apstākļos, kad tev ir iespēja noskatīties tikai vienu šī teātra iestudējumu, šis būtu tas īstākais, kam par labu būtu vērts izdarīt izvēli. Vismaz mani noteikti vairāk interesētu "Andrievs Niedra" vai "Gruzona ehinokaktuss", bet ko nu festivālā piedāvāja, to piedāvāja.
2016-11-04 19:58:26
theatre, 2016

Dukši

8
Nez kādēļ uz "Dukšiem" itin ilgi nevarēju saņemties aiziet - ar laiku it kā nav kritiski, kā nekā pie Eģika uz Garkalni parasti nebraucu, līdz ar to teātra apmeklējumiem sava tiesa laika atliek. Tēmas dēļ it kā aizspriedumiem rasties nevajadzētu, līdz ar to tikai loģiski, ka kaut kad beidzot tā diena pienāca, kad mēs gājām noskaidrot, kas tad īsti ir tie "Dukši".
2016-10-30 18:03:15
theatre, 2016

Graņonka

8
Sākšu ar atkāpi, kurai nav sevišķas saistības ar izrādes saturu. Kļūdas pēc (tā kā uz biļetēm šādas informācijas nebija) mēs gandrīz aizgājām uz "Mēdeju", nevis "Graņonku" (tiesa, ir iegādātas biļetes arī uz "Mēdeju", bet tās laiks pienāks novembra beigās), un stāvot pie zāles durvīm, konstatējām, ka ļoti liela daļa teātra apmeklētāju savā starpā sarunājās latviešu valodā. "Ok," padomājām mēs, "tas droši vien ir Gunas Zariņas un Nastavševa dēļ." Taču vēlāk izrādījās, ka arī "Graņonkas" skatītāju vidū biežāk dzirdēja sarunas latviešu un nevis krievu valodā. Protams, var jau arī šeit izmantot atrunu, ka Elmārs Seņkovs tak iestudē arī Nacionālajā un Valmierā, turklāt vēl Jekaterina Frolova daudziem latviešiem ir zināma kā seriāla "UgunsGrēks" varone, bet realitāte ir tāda, ka Rīgas krievu teātrī skatītāju vidū ir daudz latviešu un noteikti - vairāk nekā krievu Rīgas latviešu teātros. Laikam reālākā teorija ir tāda, ka vietējie krievvalodīgie teātramīļi (neskaitot tos, kuriem ir pieņemams, piemēram, JRT) vairāk iet uz Krievijas teātru viesizrādēm un mazāk - uz vietējo darboņu izrādēm, jo tiešām negribētos domāt, ka Rīgas krieviem kultūras programmu galvenokārt nodrošina "Динамо" hokeja komandas spēles. Ok, šis būtu pateikts, pievērsīšos izrādei.
2016-10-15 13:49:25
theatre, 2016

Vecās dāmas vizīte

6.5
Lai arī tas biju es, kas ierosināja teātra pulciņa izbraucienu uz Liepāju, patiesībā es biju morāli gatavs tam, ka skatāmā izrāde - "Vecās dāmas vizīte" - nebūs nekas satriecošs. Pat abstrahējoties no tā apstākļa, ka par Dirrenmata lugām es sajūsminājos laikā, kad man bija drusku pāri 20, tas galīgi nav garantēts, ka no literāra darba, kas man patīk, sanāks izrāde, ko apjūsmošu. Un ar šo konkrēto iestudējumu bažām pamatu radīja gan Liepājas teātra ne tik gludā biļešu tirdzniecība uz izrādi, gan apstāklis, ka neviena no vadošajām Latvijas teātra kritiķēm nebija pacentusies šo izrādi uz karstām pēdām novērtēt (proti, visai ticami, ka neko lielu no tās negaida), gan vispār apstāklis, ka Rietumu komēdiju iestudēšana ir gaužām sarežģīta padarīšana, kur ir ļoti liels risks iekrist bezgaumības un stulbuma muklājā. Līdz ar to gatavs es biju uz ļaunāko.
2016-10-03 19:15:41
theatre, 2016

Pakļaušanās

9
Par "Pakļaušanos" pirmo reizi es dzirdēju grāmatu klubiņā, kur izskanēja versija lasīt šo grāmatu, taču ierosinājums tika noraidīts ar vārdiem, ka tāpat jau pietiek ksenofobijas. Es neesmu viens no cilvēkiem, kas staigā "Proud to be white" krekliņos vai spēj no galvas citēt trāpīgākās Jāņa Iesalnieka atziņas, taču šie vārdi mani pilnīgi noteikti drīzāk ieintriģēja izlasīt Velbeka romānu, nevis atbaidīja no tā - pat ja kaut kas idejiski nesakrīt ar manu vērtību sistēmu, es galīgi neesmu gatavs to akli noraidīt, pat nemēģinājis saprast, kas tieši tas ir.
2016-09-14 04:38:40
theatre, 2016

Nāves deja

7.5
Nāves dejas apmeklējums man bija iekļauts 2016.gada teātra plānos, taču līdz šim mani un "Nāves dejas" plāni nekādi nepārklājās. Protams, uz Valmieru var aizbraukt arī darba dienas vakarā, bet kaut kā mums nesaskanēja. Un tad ieraudzīju, ka VDT ar viesizrādēm ir Rīgā. Biļetes gan vairs nebija pieejamas, tālab atkal jau samierinājos, ka šoreiz nē, un tad piektdienas pēcpusdienā teātris Twitterī paziņoja, ka ir parādījušās papildu vietas. Jautājums Marinai par viņas domām, vai rītdien varam aiziet uz teātri, un divas minūtes vēlāk biļetes jau kabatā (epastā).
2016-08-22 19:24:48
theatre, 2016

Soņa

8
Tajos laikos, kad "Soņa" bija svaiga izrāde, es teātrī biju rets viesis. Kad es teātri kļuvu par biežu viesi, Gundars Āboliņš pārcēlās uz darbu teātrī Minhenē, un "Soņa" no repertuāra pazuda. Taču šovasar dažas izrādes tomēr rādītas tiek, pateicoties Āboliņa viesizrādēm Latvijā (ja tā var teikt), un tad nu tikai loģiski, ka vienā no reizēm, kad šī izrāde bija pieejama, arī mēs uz to aizgājām.
2016-08-20 20:25:39
theatre, 2016

Letter to a Man

8
Diez vai es būtu pats sadūšojies pirkt biļetes uz jaunāko Barišņikova iestudējumu Rīgā "Vēstule cilvēkam" - pietika man apskatīties biļešu cenas, lai saprastu, ka tik ļoti es to nevēlos redzēt. Taču tad kāds mans kolēģis nāca klajā ar piedāvājumu, no kura nevarēju atteikties - proti, ar biļetēm izteikti zem nominālvērtības, un tad nu pēc neilgas ministināšanās izlēmām, ka var jau aiziet. Tiesa, sekojot kādā žurnālā ieteiktajam, izlēmām pirms izrādes apmeklējuma "izpildīt mājasdarbu", kas manā gadījumā nozīmēja Ņižinska dienasgrāmatas izlasīšanu un rūpīgāku iepazīšanos ar šī baletdejotāja biogrāfiju. Līdz ar to nebija šaubu, ka varēsim saprast, kas izrādē īsti notiks.
2016-08-04 06:01:42
theatre, 2016

Asins kāzas

7
Tas nav nekāds dižais noslēpums, ka pēdējos pāris gadus Vladislavs Nastavševs ir mans iecienītākais Latvijas teātra režisors (ņemot vērā to, ka Alvja Hermaņa darbība dzimtenē pēdējā laikā ir tikai epizodiska). Visi līdz šim skatītie viņa iestudējumi manī ir raisījuši sajūsmu, un vēl šajā teātra sezonā ļoti spilgtas emocijas raisīja "Melnā sperma". Līdz ar to tikai dabiski, ka no "Asins kāzām" es šo to gaidīju.
2016-06-01 15:39:44
theatre, 2016

Dāmas

9
Cik skaļi lai arī nekliegtu tradicionālās ģimenes un konservatīvu vērtību aizstāvji, mamma un vecmāmiņa kā bērna audzinātājas ir viens no izplatītākajiem ģimenes modeļiem Latvijā, un laikam jau tas tāds ir bijis visai ilgu laiku. Par to, cik grūti šādam modelim ir funkcionēt (tiesa, ne tikai šādam) - Ingas Tropas iestudētajā Justīnes Kļavas drāmā "Dāmas" TeātraTT paspārnē.
2016-05-25 19:46:27
theatre, 2016

Latviešu mīlestība

8
Latviešu mīlestību es skatījos otro reizi. Pirmā bija 2009.gadā. Arī tad izrāde nebija pirmā svaiguma (pirmizrādi tā piedzīvoja 2006.gada septembrī), bet nule tā beidz jau savu desmito sezonu uz JRT skatuves un ir viena no vecākajām izrādēm teātra repertuārā. Taču izrādījās, ka Marinai ar pirmajās deviņās sezonās nebija paspējusi uz šo izrādi aiziet, tad nu mēs kopā šo kļūdu labojām.
2016-05-14 05:25:40
theatre, 2016

Rudens sonāte

8.5
Vakar biju frizētavā, un pēc ilgāka pārtraukuma pirmo reizi gadījās, ka man bija friziere, nevis frizieris. Un frizieres parasti ir vairāk noskaņotas uz runāšanu, nekā frizieri. Līdz ar to sanāca, ka izstāstīju par vakarā gaidāmo došanos uz teātri un noskaidroju, ka frizierei pašai vairāk patīk komēdijas un mūzikli, bet man nav mīļākā teātra žanra. Faktiski jau JRT arī nemēdz izziņot par konkrētu izrādi, vai tā ir “romantiska situāciju komēdija” vai “eklektiska melodrāma”, parasti jebkurā izrādē pārkāpjot stingrās žanras robežas. Tomēr par “Rudens sonāti” biju diezgan pārliecināts, ka šī nu būs viena no izrādēm, kur no komēdjas nebūs ne miņas. Kā nekā Ingmars Bergmans nebija izslavēts ar savām pusaudžiem paredzētajām pirdienu komēdijām.
2016-05-06 04:56:20
theatre, 2016

Antigone

8.5
Pirms "Antigones" biju manāmi vairāk satraucies, nekā tas man pēdējā laikā teātra apmeklējumos raksturīgi. Tā kā iepriekšējā vizīte Nacionālajā uz kā gada izrādi apbalvotu Elmāra Seņkova izrādi ("Ezeriņš") bija beigusies ar diezgan izteiktu vilšanos (pa vidu gan vēl bija "Bille", kas man patika, bet tur jau nebija ne Seņkova, ne Spēlmaņu nakts galvenās balvas). Vai šoreiz būs citādāk?
2016-03-20 12:04:45
theatre, 2016

Ziedonis un Visums

8.5
Man pazīšanās ar Imantu Ziedoni kaut kā pēdējā laikā arvien vairāk notiek ar teātra starpniecību - kopš piespiedu laikiem skolā ne rindiņas Ziedoņa tekstu lasījis neesmu, ar fonda "Viegli" darbību man nekādu emocionālu attiecību nav, bet vienlaikus pēdējo dažu mēnešu laikā šī bija jau otrā reize, kad Ziedoni vēroju teātrī. Un, kas nav īpaši pārsteidzoši, abas reizes Ziedoni atveido viens un tas pats Kaspars Znotiņš.
2016-03-19 12:44:40
theatre, 2016

Bille

8.5
Pēc visai apšaubāmās pieredzes ar “Ezeriņu”, arī uz “Billi” šoreiz gāju ar savu devu piesardzības. Tas vien, ka izrāde Nacionālā repertuārā ir kopš 2009.gada, taču neko daudz negarantē. Un labas atsauksmes vēl jo vairāk ne, var gadīties, ka man atkal atliks tikai noplātīt rokas un nopūsties: “Eh!” Vēl jo vairāk piesardzību veicināja izrādes auditorija, kurā dominēja pamatskolas vecuma jaunieši. Man jau nav iebildumu pret izrādēm, kas paredzētas gados jaunākai auditorijai, tomēr tomēr…
2016-03-10 05:43:15
theatre, 2016

Ezeriņš

6.5
"Ezeriņš", kā var uzzināt internetos, ir viena no pēdējo dažu sezonu spilgtākajām un ejošākajām Nacionālā teātra izrādēm, Spēlmaņu nakts laureāte kā 2013./2014.gada sezonas labākā izrāde. Tāpat Spēlmaņu naktī pie balvas tika tās režisors Elmārs Seņkovs, komponists Edgars Mākens un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš. Līdz ar to uz "Ezeriņu" es gāju, gaidot mazliet vairāk nekā no, piemēram, viduvēji novērtētas izrādes Daugavpils teātrī. Bet pārnācu mājās es nevis ar mazu tortīti kā tas ebrejs žīds ebrejs vīrs anekdotē, bet gan - ar mulsumu un neizpratni.
2016-03-05 20:43:40
theatre, 2016

Melnā sperma

9
Par "Melno spermu" bija dzirdēts daudz laba. Ne tādā ziņā, kā par "melno spermu" - par to tikai nupat izlasīju ziņu, ka Amerikā kāda neonaciste esot bijusi makten dusmīga un draudējusi dedzināt krustu pie spermas bankas pēc tam, kad kļūdas rezultātā viņa bija tikusi pie pusmelna bērneļa (vai kā izteicās pati mīlošā māte - viņas bērns ir tikai puscilvēks). Skarbākais visā šajā stāstā bija, ka jauno sievieti atraidīja viņas neonacistu pulciņš un pameta mīļotais vīrietis. Tāda, lūk, tā melnā sperma!
2016-03-05 13:59:32
theatre, 2016

Četri monologi un divi stāsti

8.5
Četri stāsti un divi monologi turpina ekskursiju Andrusa Kivirehka stāstu krājumā "Skaistais dzīvnieks", kuram Varis Piņķis ar savu jauno aktieru ansambli: Reini Boteru, Anci Strazdu, Āri Matesoviču un Klāvu Melli pievērsās jau pērn Trīs stāstos. Cik var saprast, režisoram un aktieriem šķitis, ka Kivirehka darbā atrodams vēl gana daudz saistoša materiāla, un kāpēc gan to lai neparādītu arī skatītājiem? No savas puses varu šai pieejai tikai piekrist - īpatnējais igauņu autora humors man ļoti labi iet pie sirds, līdz ar to esmu tikai priecīgs par šādu izrādes sīkvelu (jeb latviešu valodā - turpinājumu).
2016-03-01 06:01:09
theatre, 2016

Kontrabass

8
Ar "Kontrabasu" esmu pazīstams grāmatas formā jau sen - šķiet, ka to lasīju vēl pirms tiem laikiem, kad man parādījās blogs (kas nozīmē - minimums 13 gadi pagājuši), taču saņemties iet to skatīties teātrī nemaz nebija tik viegli. Monoizrādes formāts man vienmēr ir šķitis mazliet aizdomīgs. Vai viens aktieris ir spējīgs izklaidēt publiku vakara garumā, turklāt neieslīgstot stulbībās (par šo tēmu - pirms dažām nedēļām biju patiesi šokēts, ieraudzījis Splendidā reklāmu, ka joprojām tiek izrādīts "Alu cilvēks" - izrāde, kuras joku liela daļa patiešām nāk no akmens laikmeta). Jā, "Vectēvs" tai pašā JRT ir izcili spēcīga izrāde, bet tur tomēr ir daudz personiskāks materiāls. Kā nekā man ir daudz lielāka ticība tam, ka Vilim Daudziņam ir bijis vectēvs, nekā tam, ka Gatis Gāga varētu būt profesionāls kontrabasists. Tiesa, kā nupat izlasīju internetos, gluži vienaldzīgs pret mūziku Gāga nav, tiesa viņa mīļākais komponists (Bahs) tieši kontrabasam neko rakstījis nav. Tomēr, nogriežot garot stāstu īstu, beigu beigās uz "Kontrabasu" biļetes paņēmām, kaut vai tāpēc vien, ka citas februāra izrādes JRT bijām pamanījušies nogulēt.
2016-02-22 20:11:57
theatre, 2016

Jelgava 94

7.5
Jāņa Joņeva debijas romāns "Jelgava 94" kļuva par vienu no spilgtākajiem notikumiem pēdējo gadu latviešu literatūrā. Līdz ar to tikai likumsakarīgi, ka nu šis darbs tapis arī par teātra izrādi. Varbūt mazliet mazāk prognozējami ir tas, ka iestudējums tapis grāmatas norises pilsētā - Jelgavas Jaunajā teātrī, par kura eksistenci pat iepriekš nebiju īsti informēts. Proti, daudz skanīgu Latvijas teātra vidē vārdu šai iestudējumā tu nemanīsi. Bet tā jau tam arī būtu jābūt - metālisti (un arī grandžeri) jau nav nekādi normālie, bet nenormālie.
2016-01-26 19:54:46
theatre, 2016

Portreti. Vilki un avis

7
Sarkangalvīte un vilks. Kur aitas, tur cirpēji. Dejas ar vilkiem. Liela brēka, maza vilna. Cilvēks cilvēkam vilks. Jēra dvēsele. Kam no Vilka kundzes bail? Aitas medīšanas piedzīvojumi. Vilks spalvu met, bet ne tikumu. Aitiņa Šons. Trīs sivēntiņi un vilks. Portreti. Vilki un avis.
2016-01-12 17:51:14
theatre, 2016

Vēstule draugam

8
Teātra ziņā intensīvā gada noslēgumā devāmies uz Mūzikas namu "Daile", lai skatītu un klausītu Vili Daudziņu un Kasparu Znotiņu lasām Ojāra Vācieša un Imanta Ziedoņa vēstules un dzeju. Tā īsti drošs nebiju, ko no šāda pasākuma gaidīt. Vēl pilnībā tie laiki nav pienākuši, kad es sevi būšu gatavs saukt par dzejas cienītāju, un pret latviešu klasiķiem man vispār ir ļoti piesardzīga attieksme, turklāt galīgi neesmu "Viegli" cienītājs - kaut kā mani biedē tur iesaistīto mūziķu mazliet komerciālā daba. Tomēr Daudziņš un Znotiņš komplektā ar mūziku spēlējošu Jēkabu Nīmani - tas taču nevarētu būt slikti, ne?
2015-12-31 14:27:37
theatre, 2015

Stāsti no abām kabatām

7
Trešo reizi šogad bijām Ģertrūdes ielas teātrī. Tiesa, "Stāsti no abām kabatām" īsti nav daļa no teātra repertuāra, bet gan neatkarīga "bezpiederības" izrāde, taču tam laikam nav lielas nozīmes.
2015-12-29 21:10:56
theatre, 2015

Rondo

8.5
Pirms nieka pieciem gadiem (vai arī pirms veseliem pieciem gadiem, kā nu uz to skatās) izlasīju Artūra Šniclera lugu "Reigen". Citēšu sevi pašu tolaik: "droši vien līdzīgi apnicīgi varētu būt skatīties tās iestudējumu teātrī". Un, ko tu domā - tagad mēs aizgājām un patiešām noskatījāmies tās iestudējumu!
2015-12-19 11:49:35
theatre, 2015

Tumšās alejas

7
Mana otrā vizīte Daugavpils teātrī bija ar lielāku piesardzību un tomēr - zināmām cerībām. Par vienu lietu "Tumšo aleju" sakarā bažu noteikti nebija - izrādei pamatā esošā materiāla kvalitāte ir zināma vērtība. Skaidrs, ka neplānojām šo iestudējumu uzreiz pretnostatīt JRT skatītajai Nastavševa versijai(cita kalibra teātris, režisors, aktieri). Tomēr pilnībā aizmirst, ka "Tumšās alejas" ir teātrī jau redzētas, nevarējām.
2015-12-13 21:14:06
theatre, 2015

Prezentācija

6.5
Pārsteidzošā kārtā es Dailes teātrī iepriekšējo reizi biju tomēr šajā, nevis iepriekšējā tūkstošgadē - uz izrādi "Siseņi" pirms nieka septiņiem gadiem. Man nav ne mazākās nojautas, kas bija tajā izrādē, un tas droši vien arī apliecina, cik ļoti emocionāli uzrunājoša šī izrāde man bija. Tagad Dailes telpās atgriezos plašākā draugu pulciņā, lai skatītos "Prezentāciju".
2015-11-28 09:29:42
theatre, 2015

Brodskis/Barišņikovs

8
Brodskis/Barišņikovs, tā vismaz šķiet, svarīgāks ir kā notikums, nevis kā izrāde. Līdz ar to nav arī pārsteidzošs tas, cik mežonīga ir/bija ažiotāža ap biļetēm uz šo iestudējumu, un tikai nejaušība (pareizā brīdī kādam citam neizgājušas transakcijas veidā) ļāva mums tikt pie biļetēm. Turklāt, par spīti ap šo notikumu saceltajam furoram, sajūtas, ka šis varētu būt satriecošākais priekšnesums, ko būsim 2015.gadā redzējuši, it nemaz nebija. Prieks un nepacietība bija, bet patiešām sevišķi necerēju, ka šī izrāde varētu kļūt par gada notikumu manā dzīvē. Būsim reālisti - ar dzeju manas attiecības ir itin vēsas (savulaik gan tās bija daudz vēsāks, nekā šobrīd), par baletu it nemaz neinteresējos, līdz ar to Barišņikovs kā personība manās acīs ir interesants, bet ne kaut kas no pilnīgi citas planētas nozīmības ziņā. Un izrāde, kurā viens pats Barišņikovs deklamē Josifa Brodska dzeju - skaidrs, ka pēc definīcijas tai nav īsti potenciāla mani novest līdz agregātstāvokļa maiņai. Jo īpaši, zinot, ka uz teātri devāmies visnotaļ nesvaigi, jo iepriekšējā vakarā Vilcieniņu meistarības spēles bija ļāvušas aiziet gulēt tikai divos.
2015-11-01 19:57:05
theatre, 2015

Meistars un Margarita

8.5
Tas bija vēl pagājušajā tūkstošgadē, kad man mamma uzdāvināja grāmatu "Meistars un Margarita". Skaidri atceros, ka pirmā reakcija man bija iz kategorijas "ui, šito es nesalīšu, tā tak baisākā romantika!" Pēc manas reakcijas spriežot - tas būs bijis laikos, kad uz meitenēm vēl neskatījos. Vai arī nē, principā tam nav nozīmes. Kas gan ir no svara, ka grāmatu toreiz izlasīju gan (turklāt par to romantiku biju kaut ko pamatīgi sajaucis - tas nav gluži tas pats, kas "Romeo un Džuljeta"), un kopš tiem laikiem esmu itin liels Bulgakova cienītājs, iepazinies arī ar pārējiem viņa būtiskākajiem veikumiem. Līdz ar to uz Valmieras teātri skatīties "Meistar un Margaritas" iestudējumu devos ar pietiekamām priekšzināšanām (ja kas - esmu LU arī klausījies Silvijas Radzobes kursu par Bulgakovu) un savu devu piesardzības.
2015-10-08 17:23:04
theatre, 2015

Klibais no Inišmānas

7.5
Pirms kāda laiciņa "Klibo no Inišmānas" teātrī jau skatījāmies, ar to vien atšķirību, ka toreiz tas bija Iļģuciema kultūras centrā, bet šoreiz - Liepājas teātrī. Vispār jau interesanti ir vienu un to pašu darbu vispirms baudīt amatieru, bet pēc tam - profesionāļu izpildījumā, un tad salīdzināt, kāds ir vienu un otru sniegums.
2015-09-14 05:07:44
theatre, 2015

You Are Not Alone

7.5
Pirmo reizi cilvēces vēsturē pabiju uz kādu festivāla "Homo Novus" izrādi. Šķiet, ka mēs neizvēlējāmies šī gada piedāvājumā kādu no "karstākajiem" pasākumiem, taču atmiņā paliekoša tā pilnīgi noteikti bija. Ar piebildi, ka tā, protams, bija performance un nevis izrāde, bet tas varbūt nav nemaz tik svarīgi.
2015-09-10 16:55:53
theatre, 2015

Cerību ezers

9.5
To, kas tas tāds - Vlads Nastavševs - es uzzināju pa īstam tikai pirms šī gada Positivus. Tas nekas, ka iepriekš bija skatīta gan "Vecene", gan " Peldošie-Ceļojošie", jo par režisoru personībām lielākoties neinteresējos. Navstavševa gadījumā gan izrādījās, ka velti, jo saistošā tur ir daudz.
2015-09-10 04:59:45
theatre, 2015

Padegs un Padegs

7.5
Jaunās teātra sezonas atklāšana mums notika visai nepierastā vietā - peldošajā darbnīcā "Noass", kur skatījāmies izrādi "Padegs un Padegs" Vara Piņķa režijā.
2015-08-19 04:33:07
theatre, 2015

Aspazija. Personīgi

8
Tīrās šausmas - teju divus mēnešus nebija būts teātrī! Zini, kā gadās - kāzas, ceļojums un visādas citas padarīšanas liedz izsekot visām Rīgas (un ne tikai Rīgas) teātru aktualitātēm. Un patiesībā jau vasarā tik ļoti uz teātri arī negribās - gribās pie jūras, ar saldējumu, vīnu un tā tālāk. Protams, dienās, kad pretīgi līņā un termometra stabiņš par spīti varonīgām pūlēm nesasniedz 15 grādu atzīmi, šī vēlme pēc atpūtas pie dabas krūts nav tik spēcīga. Un tad var arī aiziet uz teātri.
2015-06-20 05:37:20
theatre, 2015

Peldošie, ceļojošie

9
Aprīlī mums izdevās aiziet uz divām JRT pēdējo pāris sezonu aktuālākajām izrādēm - "12 krēsliem" un "Peldošajiem - ceļojošajiem". Tagad, kad noskatītas abas, jāatzīst - Vladislava Nastavševa iestudējums ir vēl spēcīgāks par Hermaņa piedāvāto!
2015-04-27 04:54:42
theatre, 2015

Benzīnvīrs

7
Iepriekšējais Dirty Deal Teatro apmeklējums ("Trauki") mums tik ļoti patika, ka par spīti tam, ka šogad esam stastistiķi, kas apmeklē dažādus teātrus, vēl šajā pavasarī tur atgriezāmies uz "Benzīnvīru" - šķiet, ka šobrīd karstāko no DDT iestudējumiem.
2015-04-24 05:01:31
theatre, 2015

Raiņa sapņi

7
Pēdējā šīs teātra sezonas "klases ekskursijā" devāmies uz "Raiņa sapņiem" Nacionālajā. Kā teikt - ar ko gan citu, ja ne Raini, būtu vispareizākais noslēgt kolektīvo teātra apmeklējumu pavasari? Bariņš gan šoreiz sanāca tāds plānāks - nieka astoņi cilvēki, bet tāpat kaut kāds kolektīvs jau šādi salasās, un performances "rokāde" veikšanai arī ar šo sastāvu būtu bijis gana. Tomēr to pataupīsim nākamajam teātra gadam.
2015-04-17 05:01:11
theatre, 2015

12 krēsli

9
Ebreju anekdote: Rabinovičs ieradies Odesā pēc desmit Izraēlā nodzīvotiem gadiem. Satiek Zilbermanu. Tas jautā: "Nu, kā dzīve Izraēlā?" Rabinovičs atbild: "Nav tur nekādas dzīves. Ebreju tur ir gandrīz tikpat daudz kā Odesā!"
2015-04-09 20:07:21
theatre, 2015

Trīs stāsti

8.5
Apstākļi, kuros šo izrādi man bija tā iespēja skatīties, bija gaužām ekskluzīvi - īpaši izmeklēta publika, īpaši atlasīts datums, jau pats Zirgu pasta apmeklējums par sevi bija diezgan īpašs piedzīvojums. Kad vēl tā ir gadījies, ka tu skatītāju vidū teātrī atpazīsti aptuveni pusi cilvēku? Ja nu vienīgi skolas ekskursijās vai darba korporatīvajos pasākumos kas tāds iedomājams, bet šī situācija kopumā bija īpašāka. Arī tālab, ka izrādi skatījāmies Starptautiskajā teātra dienā.
2015-04-02 04:52:31
theatre, 2015

Āda

7
Latvijas teātru iepazīšanas kārtējā nodaļā nonācām Ģertrūdes ielas teātrī uz izrādi "Āda". Lasītās atsauksmes - izcilas. Iestudējumam pamatā Ingas Gailes darbs - līdzīgi kā lieliskajos Dirty Deal Teatro "Traukos". Lomās - Ivars Krasts no JRT un Anta Aizupe (pavisam nesen skatīta Nacionālajā "Vecenē"). Izklausās ļoti labi, vai ne?
2015-03-13 16:50:03
theatre, 2015

Vecene

8.5
Pat pašam mazliet šokējoši - burtiski dažu mēnešu laikā jau trešo reizi apmeklēts Latvijas Nacionālais teātris, kurā pirms tam pēdējo reizi biju bijis gluži nesen - 2005.gadā. Un joks ir tāds, ka visas trīs pēdējā laikā tur redzētās izrādes man patika, līdz ar to nebūt nav pārsteidzoši, ka jau sagādātas biļetes arī uz "Raiņa sapņiem", bet potenciālā gaidīšanas sarakstā ietilpst "Jūtu tektonika" un pat "Sarkangalvīte un vilks" (pēdējā gan vairāk, pateicoties tur dzirdamajām Edgara Mākena dziesmām).
2015-03-02 05:40:55
theatre, 2015

1984

6
Džordža Orvela romāns "1984" ir viena no tām grāmatām, kuras es ņemtu līdzi uz neapdzīvotu salu. Proti - kaut kas īpaši tuvs un dārgs (lai gan mīļš droši vien šeit nebūtu vietā). Līdz ar to ir tikai dabiski, ka uz šī darba iestudējumu Liepājas teātrī nebraucu sev tipiskajā neziņā par izrādes saturu un par to, ko vispār no tās sagaidīt. Kaut kā gaidīšana gan bieži beidzas ar vilšanos.
2015-02-24 14:47:11
theatre, 2015

Migla

8
Pēdējā laikā mani mazliet šokē Nacionālā teātra piedāvājums - tur ir pārāk daudz tādu izrāžu, kas mani potenciāli varētu interesēt. Ilgus gadus bija JRT snobs un citus Rīgas teātrus gandrīz pilnībā ignorēju, bet te, ieskatoties Nacionālā teātra repertuārā, itin daudz kas šķiet vilinošs. Migela de Unamuno "Miglas" iestudējums tai skaitā.
2015-02-15 06:17:25
theatre, 2015

Trauki

8.5
Kāpēc tieši "Trauki" kļuva par manu izvēli Dirty Deal Teatro apmeklējumam, neesmu drošs, bet izvēle bija laba. Dīvainā kārtā Spīķeros nebiju bijis ne tikai uz teātri, bet vispār ne uz vienu kultūras pasākumu, līdz ar to viss bija pilnīgi jauns, un mums bija grūtības saprast, kur vispār notiks izrāde - vēl piecas minūtes pirms tās prognozējamā sākuma visi skatītāji par kaut ko tērzēja bufetē un nevarējām saprast, kur tad atrodas zāle. Izrādījās - bēniņos.
2015-01-30 04:50:02
theatre, 2015

Vasarnieki

7.5
Pēdējo reizi Krievu Drāmas teātrī biju noteikti vēl iepriekšējā tūkstošgadē, tajos laikos, kad teātris patiešām šādi saucās, kamēr kopš 2006.gada tā oficiālais nosaukums ir "A.Čehova Rīgas Krievu teātris". Tā kā šogad ir paredzēts apmeklēt visdažādākos Rīgas teātrus, tad kālab gan lai nesāktu gadu ar kaut ko man mazāk pazīstamu? Un kāds gan ir labāks veids teātra apmeklējumam par "klases ekskursiju"? Proti, uz teātri devāmies 9 cilvēku grupiņā.
2015-01-26 06:12:43
theatre, 2015

Kā tā otra puse mīl

6
Vispār jau es uz Daugavpils teātri biju paredzējis doties kaut kad 2015.gadā, kad sāksies izaicinājums "10 teātri", bet sanāca aizbraukt arī šogad, apvienojot teātra un Ansambļa "Manta" koncertu apmeklējumus.
2014-12-22 17:01:34
theatre, 2014

100% Rīga

7
Nekad neesmu slēpis, ka mēdzu šo to dzīvē darīt statistikas pēc - ķeksītis (vai precīzāk - ķeksīšu skaits) man ir diezgan spēcīgs motivētājs. Līdz ar to kuram, ja ne man, būtu jāiet skatīties teātra iestudējumu, kuram pamatā ir statistika - vācu/šveiciešu apvienības "Rimini Protokoll" izrādi "100% Rīga"?
2014-12-17 06:10:21
theatre, 2014

Muša

8
Marinai ir problēmas ar JRT aktrisi Elitu Kļaviņu. Ir gadījies no viņas dzirdēt, ka Kļaviņa nenoliedzami ir lieliska aktrise, bet viņas personāži parasti ir sieviešu dzimuma suņi, un tādi Marinai pie sirds neiet. Tad jau tikai loģiski, ka vismaz vienā izrādē, kuru šajā rudens sezonā JRT apmeklējām Kļaviņai bija jābūt galvenajā lomā.
2014-12-05 21:27:04
theatre, 2014

Eiro-Vīzija

8
Savulaik Eirovīzijas dziesmu konkurss bija "mana tēma". Ne tādā ziņā, ka es nevarētu iedomāties lielāku ņudzinātāju (pilnīgi nevietā vārds, bet tas nekas) par ikgadējo mazzināmu viduvēju Eiropas dziedātāju ērkšķu krūmā parādi, bet tādā, ka universitātē maģistra darbā veicu šī konkursa rezultātu analīzi un korekciju (vai vismaz kaut ko tamlīdzīgu). Līdz ar to tas ir tikai loģiski, ka labie cilvēki Iveta un Edijs mani (un Marinu) dzimumdienā sveica ar biļetēm uz izrādi "Eiro-Vīzija" Nacionālajā teātrī.
2014-11-23 19:59:55
theatre, 2014

Provinces anekdotes

7
Šķiet, ar tik lielām bažām un šaubām uz JRT vēl gājis nebiju - par Aleksandra Vampilova Provinces anekdošu iestudēju Borisa Frumina režijā bija dzirdēts Jaunajam Rīgas teātrim nepiedienīgi daudz sliktu atsauksmju. Izrāde, kurā viss notiek palēninājumā ar 4 stundas ilgām mocībām, kur puse auditorijas pēc pirmā cēliena notin makšķeres, galīgi neizklausās pēc našķa. Bet biļetes nopirktas un jāiet ir. Kā tad nu būs?
2014-11-12 20:38:47
theatre, 2014

Pirmie aplausi

7
Kad Latvijas teritorijā pirmo reizi dzirdēti aplausi, ir itin sarežģīts jautājums. Lai arī Wikipedia ziņo, ka aplaudēšanas tradīcija, iespējams, ir sena kā pati cilvēce, lielākas skaidrības šajā jautājumā nav. Vai senajiem kuršiem un zemgaļiem bija pazīstama plaukstu sišana kā veids, lai uzslavētu sekmīgu runas vīru vai dziedātāju, man nav ne mazākās nojautas. Kā teikt - neesmu vēsturnieks. Bet itin droši var teikt, ka šī Gata Šmita režisētā izrāde nav vēsturiski 100% precīza, un droši vien - labi, ka tā.
2014-11-07 17:56:18
theatre, 2014

Tumšās alejas

8
Uz teātri es parasti dodos, pat minimāli nenoskaidrojis, par ko būs izrāde - tik vien kā izlasījis anotāciju JRT lapā. Tā kā esmu Jaunā Rīgas teātra fēns, šāda stratēģija nav nekas pārdrošs - par izrāžu kvalitāti šaubas nerodas. Pēc analoģijas - ja tu esi Amsterdamas Ajax futbola komandas cienītājs, gan jau ka tev nebūs satraukuma, pirms doties uz tās spēli pret tev nezināmu vienību, par to, vai tev spēle patiks vai nē. Turklāt teātrim ir priekšrocība, ka tajā darbojas labi aktieri, nevis futbolisti, kuru repertuāra vienīgais elements ir tēlains kritiens ar "es mirstu" sejas izteiksmi.
2014-10-05 08:50:57
theatre, 2014

Drāmas kursi pieaugušajiem

8.5
Šī bija tā reize, kad uz kādu JRT izrādi aizgāju, pat īsti nepainteresējies, vai tā ir laba, par ko tā ir un kur tā ir. Pozitīvais ir tas, ka Jaunajā Rīgas teātrī ieberzties ir visai grūti - parasti no turienes pārnāku tikai ar pozitīvām emocijām. Turklāt šoreiz situācija bija īpaši labvēlīga - Marinas sabiedrībā gan jau arī Vogonu dzejas priekšlasījumi nebūtu tik slikti.
2014-04-17 08:51:47
theatre, 2014

Piafa

8.5
Tas jau vairs nav nekas jauns, ka man patīk franču mūzika (reizēm). Un tas nepavisam nav nekas jauns, ka man patīk teātris. Un izbraucieni nedēļas nogalēs. Līdz ar to brauciens uz Liepājas teātri, lai tur baudītu izrādi "Piafa", bija tikai loģisks. Nezinu, cik loģiski bija apvienot teātra apmeklējumu ar līdzdalību orientēšanās sacensībās "Kurzemes pavasaris", bet par to varbūt izteikšos citreiz. Vai arī klusēšu mūžam.
2014-04-14 09:08:06
theatre, 2014

Oblomovs

7.5
Tā nu ir sanācis, ka Ivana Gončarova slavenāko darbu - romānu "Oblomovs" lasījis neesmu, tik vien kā fragmentus krievu valodas stundās kaut kad deviņdesmito gadu vidū. Protams, ar grāmatas sižetu kaut cik pazīstams biju, līdz ar to gluži kā pilnīgs nezinītis uz teātri negāju.
2014-04-01 03:07:20
theatre, 2014

Stavangera

8
Šī bija mana pirmā viesošanās Liepājas teātrī (aprīļa sākumā gaidāma otrā), turklāt vēl - darba dienas vakarā. Liepāja taču tepat vien blakus ir - kālab, lai uz turieni nedotos pēc darba un vakarā - atpakaļ uz Rīgu?
2014-03-22 11:27:54
theatre, 2014

Klibais no Inišmānas

8
Kaut kas neticams - jau otro reizi šonedēļ biju teātrī! Turklāt abas reizes - ne JRT! Un, ja iepriekšējais teātra apmeklējums - izrāde Valmieras Drāmas teātrī - bija vienkārši kaut kas salīdzinoši man neraksturīgs, tad šoreiz jau gāju soli tālāk - izrādi skatījos Iļģuciema kultūras centrā (zālē bija aptuveni 20 skatītāji, domājams vairums - ar aktieriem personīgi labi pazīstami), atmosfēra visai pamatīgi līdzinājās skolas laikā notikušajai teātra spēlēšanai, vienīgi skolas aktu zālē parasti skatītāju bija vairāk. Protams, viens bonuss salīdzinoši ar pagājušo tūkstošgadi bija - laba kompānija.
2013-12-06 11:08:35
theatre, 2013

Zojkina kvartira

7.5
Valmieras Drāmas teātrī biju pirmo reizi - paldies par to IvetaiZ, kas savāca slēpņotāju komandu netipiskai tūrei. Pats diez vai būtu sadūšojies darba dienas vakarā doties uz Wolmar un atpakaļ, bet citu ierosinājumiem Nē saku reti.
2013-12-03 11:10:20
theatre, 2013

Fundamentālists

9
Atkal jau pagājis labs laiks kopš pēdējā teātra apmeklējuma. Visu laiku cenšos apņemties uz JRT iet biežāk, bet kaut kā nesanāk. Varbūt būtu vērts apņemties uz teātri iet reizi mēnesī? Aizbildināšanās no kategorijas "kā nu es viens iešu uz teātri" laikam nav īsti vietā - pirmkārt, nekādu problēmu uz teātri iet vienam nav (būtu es cita rakstura cilvēks, vēl piemetinātu, ka uz JRT iet daudz skaistu meiteņu, ar kurām var iepazīties, bet es tiešām neesmu cita rakstura cilvēks), plus nav jau tā, ka man trūktu draugu. Un atruna "nav laika" neiztur kritiku - labām lietām laiks vienmēr atradīsies!
2013-10-10 09:06:00
theatre, 2013

Vigīlija. Sapnis par nomodu

8.5
Teātrī nebija būts drusku vairāk kā gadu - šausmīgi ilgi, pēdējā izrāde, ko redzēju, bija "Vectēvs". Tagad - "Sapnis par nomodu". Interesants nosaukums, ne?
2013-03-15 05:39:19
theatre, 2013

Vectēvs

9
Tik bieži uz teātri aiziet nesanāk, bet gandrīz vienmēr, kad esam JRT, secinu - vajadzētu nākt regulārāk! Dabiski, ka uz "Vectēvu" - izrādi, kas saņēmusi tik daudz slavas vārdu, ka man blogā nepietiktu vietas (baiti tak mūsdienās tik dārgi, tik dārgi!), lai tos nocitētu, gājām ar gana lielām cerībām. Un dažos vārdos varu teikt - bija vēl daudz labāk, nekā es to biju gaidījis. Vilis Daudziņš, kurš arī parasti ir ļoti labs, šeit ir vienkārši fenomenāls - patiešām vari vien brīnīties par to, kā var viens cilvēks tik organiski pāriet no viena personāža uz otra, nomainot tik daudz kā kreklu (un reizēm - bikses), runājot dažādu novadu dialektos, ar dažādiem tipāžiem raksturīgu leksiku un pasaules uztveri, patiešām - kaut kas satriecoši, epohāli grandiozs.
2012-03-05 21:21:43
theatre, 2012

Smagais metāls

7.5
Neļaujies šīs izrādes nosaukumam tevi maldināt - ja tu esi Ronija Džeimsa Dio fans, šī ne obligāti būs tev piemērota izrāde. Arī "Liepājas metalurga" darbiniekiem šis iestudējums nebūtu iekļaujams obligātajā izglītojošajā programmā. Taču gadījumā, ja tev ir gadījies iet skolā Latvijā vai nu padomju laikos vai pirmajos neatkarības gados, domājams, tu tajā saskatīsi ļoti daudz arī no savas dzīves.
2011-10-14 09:22:42
theatre, 2011

Slaktiņa dievs

8
Franču dramaturģes Jasmīnes Rezā luga "Slaktiņa dievs" pilnīgi noteikti ir notikums ne tikai Jaunajā Rīgas teātrī (kur to skatījos es), bet arī pasaules teatrogrāfā (turpmāk šo vārdu varēšu izmantot, spēlējot Upwords un atsaukties, ka tas ir izlasāms Internetā) kopumā. Tā tikusi gan pie Olivjē balvas, gan vairākām Tony balvām, Anglijā tās iestudējumā vienā no lomām bija Ralfs Fīnss, un šogad sāksies arī tās ekranizācija, kurā spēlēs Keita Vinsleta un Kristofers Valcs. JRT kontekstā tā gan nav viena no top izrādēm, un uz to pat parasti var salīdzinoši viegli dabūt biļetes (iespējams - tādēļ, ka Ilze Olingere nav Aivars Hermanis). Sākotnēji bija paredzēts, ka es šo izrādi būtu skatījies jau janvārī, bet izrāde tad tika atcelta divu aktieru slimības dēļ. Pastāvēja arī bažas, ka šonedēļ tā arī nenotiktu, jo divu no četriem šīs izrādes aktieru slimības tika atceltas vairākas izrādes nedēļas sākumā. Tomēr izrāde notika (bet es uz to gandrīz netiku, bet par to šoreiz nē), un labi, ka tā, jo man tā tiešām patika.
2011-02-11 09:06:24
theatre, 2011

Latviešu stāsti - 8., 9., 10. stāsts

7
Pēc ilgāka laika atkal bijām teātrī, un kā parasti, ja teātrī - tātad JRT. Par "Latviešu stāstiem" līdz šim biju dzirdējis daudz, bet pats nevienu no tiem noskatījies nebiju. Šo stāstu trijotni prezentē Gundars Āboliņš, Maija Apine un Vilis Daudziņš. Izrādes struktūra man principā bija zināma iepriekš, līdz ar to nekādus baisu pārsteigumus tā nesagādāja.
2010-11-30 07:44:29
theatre, 2010

Cēlgāzes

7
Neesmu īsti pārliecināts, ka bija gudra doma uz šo lugu iet kopā ar vecākiem. Ne tādā ziņā, ka man šī luga nebūtu piemērota, bet viņiem - gan. Laikam jau tāpēc, ka viņi nav šīs lugas mērķauditorija, bet es - esmu. Proti, es esmu viens no tiem cilvēkiem, kam ir bail pārvērsties par cēlgāzi - intertu gāzi, kas ne ar ko nespēj savienoties.
2010-04-29 12:20:59
theatre, 2010

Izrāde, kas nav par latviešiem. Vientulīgie rietumi

7
Kad pasūtīju biļetes uz šo izrādi, nebiju piefiksējis, kā tā veidota pēc Mārtina Makdonas lugas. Ja tu gadījumā nezinātu, kas tas Makdona par putnu, pastāsīšu tev sekojošo: viņš ir mūsdienu zināmākais īru dramaturgs, kas savu roku iemēģinājis arī kino lomā, pēc paša scenārija uzņemot, manuprāt, lielisko "In Bruges". Līdz ar to tajā brīdī, kad uzzināju, ka došos uz viņa lugu, sāku no tās gaidīt, ka tā būs vienlaikus ļoti smieklīga un ļoti smaga, ar savu černuhas devu. Šajā ziņā man nenācās vilties, lai arī sevišķā sajūsmā par izrādi neesmu.
2010-01-29 16:26:59
theatre, 2010

Latviešu mīlestība

8.5
Sen nebija būts teātrī, lai arī uz JRT vienmēr esmu gājis ar prieku. Pēdējos gados gan jāatzīst, ka pagalam maz sanācis sekot šī teātra aktualitātēm, kā rezultātā pat nedaudz biju piemirsis, cik tas ir labs.
2009-12-19 09:19:33
theatre, 2009

Siseņi

7
Man vajadzētu labi piepūlēt smadzenes, lai atcerētos, kad iepriekšējo reizi bija būts teātrī. Nē, ne jau gluži pamatskolas gados, bet savs laiciņš kopš pēdējā izrādes apmeklējuma noteikti bija pagājis. Tagad man vajadzētu detalizēti apstāstīt, kā nu tas sagadījies, ka tik ilgi teātrī nebiju un ka tagad aizgāju, bet es tā nedarīšu. Nevaru taču es vienmēr pakļauties tradicionālajām struktūrām, tradicionālajai loģikai un prasībām, kuras pats sev nosaku bez sevišķa iemesla.
2008-12-15 16:35:45
theatre, 2008

Alu cilvēks

7
Šo apskatu vēlos iesākt ar pateicības vārdiem Artūram no Jaffa, kurš savā blogā rīkoja "konkursu" (bez pēdiņām te neiztikt), kurā varēja dabūt bezmaksas biļetes uz "Alu cilvēku". Zinot manus paradumus, diez vai es citādi "Alu cilvēku" būtu devies noskatīties. Bet tā mēs abi ar Lienču 14.novembra vakaru pavadījām Jāņa Jarāna sabiedrībā.
2007-11-15 10:20:18
theatre, 2007

CV (Curriculum Vitae)

4
Brīdinu - šis apraksts būs ļoti īss un konspektīvs.
2007-05-25 00:00:00
theatre, 2007

shou-jor-feis

7.5
That was a bizarre theatre performance me and my wife went to see just because I got free tickets for it from my work. The play was done by a Latvian-Slovenian group of actors/musicians as a puppet/garbage show. The story told about a man without a face who participated in some revolution and became known as the enemy of the state. He met a certain Rosa Luxemburg-Monroe and was charged for murdering her. After being beaten up by the cops (or some secret service) he became free once again, met a woman to love and in the end realized that his face was gone. The strange thing was the fact that the leading character was played by clothes of a baby that was held in the hands of several actors, and some other characters were made of random everyday appliances. In this way the play somewhat reminded me of a few films by Jan Svankmajer. The story wasn`t particulary straight, and most of the time it made little sense to me. One more thing that stood out was it being performed in English with Latvian and Slovenian accents. A man was singing in the background and I have to admit that he had quite a strong voice. What else? The play was held at the independant theatre "Skatuve" ("Stage") in a rather creepy location, so we had to leave our car rather far from the theatre. Yeah, and the chairs were very uncomfortable.
2006-05-27 00:00:00
theatre, 2006

Viņš, viņa un Francis

8.5
It took me nearly three years to finally find tickets for this performance, and as a matter of fact, it still was worth it. The play is based on a novel by Vladimir Nabokov titled "King, Queen, Knave". Franz arrives from the country in the big town where his rich uncle lives with his wife. A relation ship develops between Franz and his auntie very quickly. The uncle doesn`t notice anything even until the time when lovers decide to kill him in order to gain all his money. What was interesting about the performance was that it was played in a very small room with something like 80 spectators. Most of those spectators didn`t even notice when the play started because at first two out of three actors participating in the play were sitting among the spectators and one of them started talking without a big part of the spectators realising that it was the play already what they heard. Overally the thing was acted supperbly, the material behind the performance is good as well, so no complaints from me.
2005-05-18 00:00:00
theatre, 2005

Centrifūga

8
Welcome to a brand new genre in my factoid - a theatre play watched not on the stage but on the screen. This was performed in 1987 by the most notorious Latvian theatre at the time - the Latvian Theatre of the Youth. So, this is a play by Gunars Priede, the same fellow who wrote "The blue", but this is surely his most famous work (in Latvia, of course, for outside nobody knows his name). There`s this woman who once was a teacher (before WW2) but because she was leftist she couldn`t go on with her job during the German occupation, neither could she do it after WW2 in the Soviet days (I`m not gonna say "Soviet occupation" just because I`m an asshole, so buzz off!). She met a man named Sergey who was a war prisoner and who was given to her as a servant by the Germans, something similar to love developed between them, but in the midst of the centrifuge WW and Stalinist terror brought there was no real place for love. The play was lovely performed, although a bit too realistically for me, but I know that no cool expensive decorations were available in 1987 in Soviet Latvia, so I won`t mind that, and the choice of the actors was also quite good. At least it shows history the way I want to look at it and not in the way it is seen by silly commies or silly Latvian nazis.
2005-04-26 00:00:00
theatre, 1987

The Blue One

7.5
There is this kind of cow - the Latvian blue, and that is the blue in this play. Actually I`ve never seen a blue cow, only on a picture but some people tell me that they do in fact exist. Anyhow, there`s this fellow George who had a terrible accident on a road when he was driving a car when his dad and grandma were killed. Now he`s with his mom Rasma in Georgia, having a long time vacation and curing. Before the accident he had stopped the car to look at a blue cow, and now he`s searching in Latvian folklore for those cows. He is visited by a female friend of his, Linda, and her new twice-her-age lover Vidvuds. But his mom has problems with Linda. Anyhow, the main idea of the play probably is that children who don`t need anything are too spoiled and usually don`t know what they want. So, for a Latvian play it was quite good, I watched it in a very small place - something like 40 people were there, acting was good from 3 of 4 actors but Rasma was a bit over-the-top in my opinion. But it was still pretty good, and at least I didn`t get bored at all.
2005-03-05 00:00:00
theatre, 2005

Jenufa

3
I gotta admit that I`m a worthless prick who just pretends that he has some sort of good taste, intellect or whatever. Actually I`m just your everyday bum who chooses the Beatles over the Incredible Ubercool Underground band. And I also choose classical music over the crazy shite you can probably call modern classical. Although probably it`s about the performance and not about the actual piece. Nevermind, "Jenufa" is an opera by the czech composer Leos Janacek, and is supposed to very good. To me it wasn`t - I am not a particular fan of people singing without any sign of a melody and with no connection between the music and the singing. I also rarely find it entertaining when the music sounds as if it was intentionally played very badly, out of tune and by drunk musicians. The story of the opera is also not particulary smart - Jenufa is a young woman that`s become pregnant from her almost groom, but she has a jealous guy running after her. Anyhow, nobody except for the child is killed, but at least everyone lives unhappy everafter. Great, optimistic, ain`t it? I left before the last part. Who gives a damn?
2005-02-25 00:00:00
theatre, 2005

The Inspector General

7
The get-up of Nikolai Gogols` play "The Inspector General" aka "Revizor" at the New Theatre of Latvia has got spectacular reviews in Europe and has won quite a lot of awards. So, going to watch this play my expectations were higher than usual. And no wonder - the play itself is a classic, and if the performance is that good - what could stop this from being an unforgettable experience? The fact, that it wasn`t that good. The scene has been transformed from the 19th century Russia into something like 1960s Soviet Union, with everyone looking Soviet to their bones. That isn`t a problem for me, I don`t look for blasphemy everythere, and I liked the artificial nudeness of some characters, but overall the whole thing was not too interesting. So, there were some chicken on the stage. Ok, no problem. So, Hlestakov is a little whiny loser, that`s still no problem. So, the actors do a "Stomp" impersonation, that`s still ok. But where was the magic they told there should be? It`s just professional, and nothing more. I gotta admit, it may be no deeper meaning to find, what turned me off, but still there was something missing - that wonder potion in the air that makes your knees totter after leaving the theatre. Something that makes art art. Otherwise I may read aloud the writing on the wall in the foyet of the theatre: "Fuck the art!"
2004-11-04 00:00:00
theatre, 2004

The Man Who Was Thursday

8
Having already read the novel behind the theatre performance, my expectations to it were quite high. Will the cast of my favourite Latvian theatre be able to recapture the spirit of Chesterton`s most ambitious work? Since the novel is already on this factoid, I`m not gonna go into details about the story. Let`s better discuss the performance as such. Decorations: close to none, since it`s quite complicated to recapture all the different locations and different objects on the stage there was an absolute minimum of everything - a few chairs, some piece of cloth on the floor that was sometimes elevated to be the sea or something like that, a table without legs that must be held by actors - and an image projector: that`s it. The acting was superb. No major changes were made in the plot (unlike what you usually see on Latvian stages). But one flaw was there - the performance went on for almost four hours and it was a bit too much, I guess cutting a few chase scenes would have been a good idea, thus the performance isn`t rated as high as it might have been.
2004-10-08 00:00:00
theatre, 2004